Vakcīnas no koronavīrusa izstrāde, foto no arhīva

Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams

156
(atjaunots 14:49 17.07.2020)
Saslimšanas dinamika saglabāsies noteiktā līmenī, kamēr nebūs izslimojuši aptuveni 70% iedzīvotāju un nebūs izveidojusies kolektīvā imunitāte, vai arī kamēr nebūs parādījusies vakcīna pret koronavīrusu.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Otrā Covid-19 inficēšanās viļņa Krievijā, visticamāk, nebūs, jo otrais vilnis ir raksturīgs valstīm, kuras ievēroja stingrāku karantīnu, uzskata Ekonomisko pētījumu centra statistikas un modelēšanas eksperts Agasi Tavadjans, vēsta Sputnik Lietuva.

"Krievijā karantīnu ievēroja samērā maz cilvēku, mazāk nekā 80%, kas ir nepieciešams, lai apturētu slimības izplatību. No vienas puses, pateicoties šādai nedisciplinētai uzvedībai būs vērojama gara pandēmijas "aste", inficēšanās skaits būs ievērojams, bet no otras puses, nenākas gaidīt otro vilni. Saslimšanas dinamika saglabāsies noteiktā līmenī, kamēr nebūs izslimojuši aptuveni 70% iedzīvotāju un nebūs izveidojusies kolektīvā imunitāte, vai arī kamēr nebūs parādījusies vakcīna pret koronavīrusu, kura arī nodrošinās nepieciešamo imunitāti," citē Tavadjanu RIA Novosti.

Pēc zinātnieka domām, masveida vakcinācija sāksies ne ātrāk par nākamo gadu.

"Šobrīd izstrādē atrodas aptuveni 150 vakcīnu, no tām 23 vakcīnas jau ir "testēšanas uz cilvēkiem" stadijā, pārējās vēl nav nonākušas līdz šai fāzei. No tām četras atrodas pēdējā testēšanas stadijā, un tikai viena no visām ir atbalstīta masveida vakcinācijai. Tomēr vēl ir jāuzbūvē jaunas rūpnīcas atbalstītās vakcīnas ampulu masveida ražošanai. Jāizveido loģistikas kanāli to distribūcijai. Jāveic kampaņas un jāpārliecina cilvēki pieņemt šīs potes," uzskata Tavadjans.

Viņš precizē, ka tas viss valstij pozitīvā scenārijā tiks izdarīts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tikmēr līdz tam brīdim Krievija ar augstu varbūtību jau būs attīstīta kolektīvā imunitāte, un vakcinācija var nebūt nepieciešama.

Pēc zinātnieka domām, otrais vilnis draud valstīm, kur karantīna tika stingri ievērota un inficēto skaita kritums tika mākslīgi ievērojami samazināts. Tāpēc inficēšanās gadījumu vilnis, kuri ir saistīti ar izolācijas režīma atvieglošanu, būs īpaši manāms.

"Spriežot pēc dinamikas, Krievijā gaidāmās kritiskās inficēto masas, tātad arī kolektīvās imunitātes, līdz septembrim noteikti nebūs. Visticamāk, saglabāsies esošais saslimstības temps, pie kura veselības aprūpes sistēma tiek galā ar slodzi," uzskata Tavadjans.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 13,9 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 593 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 8,3 miljoni izveseļojās.

156
Tagi:
Krievija, koronavīruss
Pēc temata
Kontakti ar inficētajiem un braucieni uz ārzemēm: Latvijā 6 jauni Covid-19 gadījumi
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Beness Aijo, foto no arhīva

Beness Aijo saņēmis patvērumu Krievijā

11
(atjaunots 13:30 29.10.2020)
Beness Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai".

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas zemessargs, Latvijas pilsonis Beness Aijo paziņoja, ka ir saņēmis pagaidu patvērumu Krievijā.

Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai", bet gan piešķīra legālas tiesības dzīvot Krievijā un nodarboties ar politisko darbību.

Viņš atzīmēja, ka pateicoties izmaiņām Krievijas likumdošanā migrācijas jomā viņš varēs iesniegt pieteikumu Krievijas pilsonības piešķiršanai bez prasības iesniegšanas par atteikšanos no jau esošās.

"Man tas ir ļoti laikā, jo kad es saņemšu Krievijas pilsonību, es varēšu saglabāt arī DTR un Latvijas pases. Tie ir visnotaļ svarīgi politiskie instrumenti, pateicoties kuriem es spēšu aktīvāk darboties vienlaikus vairākos punktos pēcpadomju telpā. Tostarp Latvijā es atbalstu pazīstamo partiju "PCTVL" (iepriekšējais Latvijas Krievu savienības nosaukums – red.), kura cīnās par krievu skolām, strādājošo tiesībām un par pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt DTR es esmu DTR kompartijas loceklis, kura pārstāv KFKP apakšvienību Donbasā," paskaidroja Aijo.

© Sputnik
Apliecība par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā

Tāpat Aijo pateicās juristiem un biedriem no "Cita Krievija", DTR kompartijas un KFKP, kuri sniedza viņam palīdzību.

Pret Benesu Aijo, kurš saņēma pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas pasi, Latvijā ir ierosinātas divas krimināllietas. Viena, sena, – par aicinājumu gāzt valsts varu. Otra, svaigāka, – par nelikumīgu dalību karadarbībās ārpus Latvijas robežām. Maksimālais sods, ko paredz šis pants, ir 10 gadi cietumsoda.

2019. gada novembrī Latvija izsludināja Aijo starptautiskā meklēšanā. 2020. gada februārī Aijo, kurš atradās Arhangeļskas apgabalā, aizturēja policija kā personu, kura atrodas starptautiskā meklēšanā.

"Taču pēc Latvijas puses sniegtās prasības Arhangeļskas apgabala Ļenas rajona prokuratūras pārstāvjiem nešķita iespējams izdarīt secinājumu par man, Aijo B. inkriminēto darbību sodāmību pēc Krievijas likumdošanas, līdz ar ko es nevarēju tikt ieslodzīts ar deportācijas mērķi, un tiku atbrīvots," paskaidroja pats Aijo.

Aijo pēc atbrīvošanas devās uz Maskavu, lai legalizētu uzturēšanos Krievijas teritorijā un saņemtu politisko patvērumu.

11
Tagi:
Beness Aijo, Krievija
Pēc temata
Donbasa zemessargs Beness Aijo plāno lūgt patvērumu Krievijā
Latvijai ir garas rokas: pret Benesu Aijo ierosinātas trīs jaunas krimināllietas
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs, foto no arhīva

Krievijas vēstnieks atbildēja uz ASV paziņojumiem par hiperskaņas raķetēm Eiropā

9
(atjaunots 12:43 29.10.2020)
Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā, uzskata vēstnieks.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs aicināja atturēties no bruņošanas sacīkstēm Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Šādi diplomāts reaģēja uz ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības lietās Roberta Obraiena paziņojumu, kurš trešdien paziņoja par Vašingtonas gatavību izvietot hiperskaņas ieročus un ballistiskās raķetes Eiropā, lai savaldītu Krieviju.

"Šādi nodomi nes sevī reģionālās un globālās drošības nestabilitātes draudus, ved pie konfrontācijas potenciāla celšanas. (…) Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā," paziņoja Antonovs komentārā, kuru vēstniecība publicējusi savā Facebook lapā.

Viņš nosauca par "konstruktīvu alternatīvu" prezidenta Vladimira Putina deeskalācijas piedāvājumus Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF līgums) darbības izbeigšanas apstākļos.

"Krievija ir gatava savstarpējām pūlēm ar ārzemju partneriem attiecībā uz jaunu bruņošanas sacīkšu novēršanu Eiropas kontinentā un citos pasaules reģionos," noslēgumā sacīja Antonovs.

Līgums, ko ASV un PSRS parakstīja 1987. gadā, paredzēja sauszemes bāzes raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sasniedz 500-5500 km. Maskava jau vairākkārt apliecinājusi, ka stingri ievēro saistības, un uzsvēra, ka tai ir nopietnas pretenzijas pret amerikāņiem INF noteikumu ievērošanas aspektā.

Pērnā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps nepamatoti pārmeta Krievijai līgumā minēto saistību pārkāpumus un paziņoja, ka Vašingtona atkāpjas no INF. 2019. gada vasarā, atbildot uz ASV darbībām, Putins parakstīja dekrētu, kas aptur KF darbību līgumā un noteica vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes bāzes raķešu izvēršanas vienpusēju moratoriju.

Šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF). Viņš paziņoja, ka Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus. Tāpat viņš piedāvāja aliansei veikt pārbaudes pasākumus kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā. Vācijas ĀM pārstāve Andrea Zasse atbildē teica, ka "šī iniciatīva neizpelnās uzticību".

9
Tagi:
hiperskaņas ieroči, ASV, INF līgums, Krievija
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
"Doktrīnu caurauž agresija": ASV militāristi apņēmušies sagrābt Zemes orbītu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NATO palielina aizsardzības izdevumus. Vai Krievija iesaistīsies bruņošanās sacīkstēs?
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā