Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

64
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

64
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Sputnik V

Krievijas vakcīnu "Sputnik V" apstiprināja jau trešdaļā pasaules valstu

18
(atjaunots 09:26 14.05.2021)
Tagad "Sputnik V" ir reģistrēts Maldīvijā - tā ir 65. valsts, kas apstiprinājusi Krievijas vakcīnu pret Covid-19.

RĪGA, 14. maijs - Sputnik. Maldīvijas Republika ir kļuvusi par 65. valsti, kur reģistrēja Krievijas vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", ziņo Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF). Tādējādi Krievijas preparātu ir atbalstījis apstiprināja jau trešdaļā ANO valstu.

"KTIF ziņo par Maldīvas Republikas Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes uzraudzības pārvaldes (FDA) Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu "Sputnik V" reģistrāciju. Tādējādi "Sputnik V" ir reģistrēts 65 valstīs ar kopējo iedzīvotāju skaitu vairāk kā 3,2 miljardi cilvēku," teikts fonda paziņojumā.

Atzīmēts, ka, vakcīnas reģistrācija veikta paātrinātās procedūras (emergency use authorization, EUA) ietvaros.

Pēc KTIF informācijas, postvakcinācijas pētījumi vairākās valstīs liecina, ka "Sputnik V" ir visdrošākā un efektīvākā vakcīna pret koronavīrusu. Preparātu izmanto cīņai pret koronavīrusu vairākās valstīs un tas jau kļuvis par vienu no atzītajiem globālajiem rīkiem pandēmijas apkarošanā, atzīmēja KTIF vadītājs Kirils Dmitrijevs.

Sputnik V glābj Eiropu. Tagad Krievijas vakcīnu reklamē ANO
Ruptly, РФПИ, United Nations ​/ UNOG Newsroom Site

"Maldīvu salas ir populārākais tūrisma galamērķis. "Sputnik V" lietošana ļaus valstij saglabāt normālu dzīves ritmu un ekonomisko aktivitāti, kā arī izvairīties no nopietniem Covid-19 ierobežojumiem nākotnē," piebilda Dmitrijevs.

"Sputnik V" izstrādātāji iepriekš ziņoja, ka nāves gadījumu skaits pēc vakcinācijas ar Krievijas preparātu ir daudz mazāks nekā pēc vakcinācijas ar ārzemju analogiem. Piemēram vidējais mirstības rādītājs uz 1 miljonu "Pfizer" devu ir 39,4, "Moderna" preparātam – 20,2, bet "Sputnik" – tikai 2. Pētījums tika veikts, pamatojoties uz 19. aprīļa 13 regulatoru veselības aprūpes jomā oficiālajiem datiem.

Krievijas Covid-19 vakcīna "Sputnik V" ieņem otro vietu pasaulē pēc valsts regulatoru izsniegto atzinumu skaita. Saskaņā ar pēdējiem datiem vakcīnas efektivitāte it 97,6%.

18
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kāpēc vakcīna "Sputnik V" izdevusies efektīva – virusologa atbilde
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
ES nolaiž "kovida priekškaru"? Krievijā novērtēja Briseles jauno plānu
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"
Marija Zaharova

Krievija pārmet Briselei krievu diskriminācijas izdabāšanu Latvijā

19
(atjaunots 08:52 14.05.2021)
Eiropas Komisija izdabā Latvijas varas diskriminācijas politikai, kas atņem krievvalodīgiem iedzīvotājiem tiesības uz savu viedokli, uzsvēra Marija Zaharova.

RĪGA, 14. maijs - Sputnik. Eiropas Komisija ir pieņēmusi politiski motivētu un neobjektīvu lēmumu, atzinot, ka Latvijas varasiestāžu darbības attiecībā uz televīzijas kanālu "Rossija RTR" atbilst ES normatīvajiem aktiem. Par to paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Diplomāte atgādināja, ka no 15. februāra Latvijā ar izdomātu ieganstu ir bloķēts krievu auditorijā populārs televīzijas kanāls. Zaharova norādīja, ka Maskava vairākkārt komentējusi Latvijas varas iestāžu uzbrukumus šim Krievijas medijam, bet televīzijas kanāls jau tika bloķēts uz īsāku termiņu politiski motivētu iemeslu dēļ.

"Kārtējo reizi populārā politiskā šova "60 minūtes" vadītājiem tika pārmesta kūdīšana uz vardarbību un naids (apsūdzības formulējums). Turklāt absolūti netika ņemts vērā TV pārraides diskusijas formāts, kuram raksturīgi asi novērtējumi, strīdi un polemika — komplekts, kas ļauj demonstrēt skatītājam dažādus viedokļus," konstatēja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

"Es vēlētos atgādināt eiroinstitūtu partneriem, ka demokrātijas apstākļos plurālisms un viedokļu izteiksmes brīvība ir saistoši noteikumi ne tikai medijiem, bet arī normālai sabiedrībai kopumā. Mēs uzskatījām, ka Eiropas Savienības vadībai tam būtu jābūt labi zināmam, taču, spriežot pēc minētā lēmuma, tai ir svarīgāk uzbrūkt Krievijas un krievvalodīgajiem medijiem ES dalībvalstu teritorijā," paziņoja Zaharova.

Pēc viņas vārdiem, šādu lēmumu var izskaidrot vien ar Eiropas Savienības negatavību tai patiesībai, ko tik ilgi mācījuši Krievijai.

"Patiesība šajā gadījumā ir tāda, ka vārda brīvība daudz biežāk sastopama Krievijas kanālos, nekā ar pašcenzūru un politiskiem pasūtījumiem aprobežotos Rietumu medijos, uz kuriem orientējas eiroierēdņi," uzsvēra Zaharova.

"Mēs uzskatām, ka Eiropas Komisija izdabā Latvijas varas diskriminācijas politikai, kas atņem krievvalodīgiem iedzīvotājiem tiesības uz savu viedokli. Bez šaubām tas ir tiesību ierobežojums. Un šajā sakarā mēs vērtējam minēto lēmumu kā politiski motivētu un neobjektīvu, tas ir pretrunā visām tām saistībām, ko Latvija uzņēmusies, kā valsts, un zem kurām parakstījusies," rezumēja Krievijas Federācijas oficiālā pārstāve.

2021. gada 8. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēma aizliegt telekanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijas teritorijā no 15. februāra. Aizliegums būs spēkā vienu gadu. RTR retranslācijas ierobežošanas procedūru NEPLP sāka jau pērnā gada jūlijā, jo uzskata, ka programmā "60 minūtes" 2020. gada 10. jūlijā esot izskanējušas "naida runas" attiecībā pret Ukrainu.

Захарова: ЕК потакает властям Латвии в дискриминации русских
19
Tagi:
Zaharova, krievvalodīgie, diskriminācija, Eiropas Komisija
Pēc temata
ECT sāka izskatīt sūdzības par izglītības reformu Latvijā
Krievvalodīgo diskriminācija Baltijā un Ukrainā: Sergejs Lavrovs neizprot EP vienaldzību
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu