RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva

Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT

36
(atjaunots 12:12 08.07.2020)
Tallina izvērtē iespēju pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī, informēja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

RĪGA, 8. jūlijs - Sputnik. RT un starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galveno redaktori Margaritu Simoņanu nepārsteidz Igaunijas vēlme aizliegt kanāla translāciju valstī.

Pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT un valdība izvērtē iespējas pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī. Šim nolūkam Igaunijā tiks veikta analīze, kam jāapstiprina, vai kanāla translācijas ierobežojumi ir pareiza rīcība ar mērķi īstenot finansiālās sankcijas.

"Gandrīz nedēļu vēlāk arābu un spāņu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzības akcijai no RT pievienojusies Igaunija. Tagad mūsu kanālu var aizliegt arī tur. Latvijas un Lietuvas pēdās. Ko vajadzēja pierādīt," teica Simoņana. Viņas vārdus citēja RT vietne.

Aizvadītajā nedēļā Latvija aizliedza kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV translāciju, aizbildinoties ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Pēc Latvijas, ar tādu pašu pamatojumu, nodomu aizliegt RT translāciju pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Kā zināms, starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir publiski pieejama.

Pret RT galveno redaktori Margaritu Simoņanu nekādas ES sankcijas nav attiecinātas. Kiseļovs atzīmēja, ka Latvijas regulatora norādītais aizlieguma iemesls nav juridiski pamatots, tāpēc Latvijai ir nekavējoties jāatjauno RT translācija ēterā un jāatvainojas.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Krievijas Ārlietu ministrija uzskata Baltijas valstu varasiestāžu darbības par informācijas telpas tīrīšanu bailēs no jebkāda Krievijas izcelsmes satura. Maskava atzīmēja, ka Krievijas mediju vajāšana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".


36
Tagi:
Simoņana, Igaunija, RT
Pēc temata
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

24
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

24
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Eiropas Savienība

Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

23
(atjaunots 08:58 02.03.2021)
Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva gandrīz par vienīgo tēmu, ko apsprieda ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju padomes sēdē.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

23
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijā sodīs par sankcijām pret Krievijas medijiem
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju