KF ĀM

KF ĀM komentēja paziņojumus par radiācijas koncentrāciju virs Ziemeļeiropas

49
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka Krievijas perspektīvo bruņojumu "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumi varēja kļūt par radiācijas fona palielinājuma iemeslu virs Ziemeļeiropas, ir absolūti nepamatoti, sacīja RIA Novosti KF ĀM vadītāja vietniek Sergejs Rjabkovs.

"Es, protams, pievērsu uzmanību šiem materiāliem, taču vēlos teikt, ka šis nav pirmais un ne pēdējais gadījums. Turpmāk mēs vēl redzēsim ne mazumu ieganstu, kad no Amerikas puses sekos informatīvi iepludinājumi, gan anonīmi, gan atbildīgo personu vārdā. Iepludinājumi sakarā ar mūsu turpinātajiem darbiem perspektīvu kodola savaldīšanas sistēmu attīstības nozarē," sacīja Rjabkovs, komentējot dažu rietumu mediju materiālus, kuros tiek apgalvots, ka radiācijas līmenis virs Ziemeļeiropas varēja pacelties "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumu dēļ.

"Protams, es kategoriski noliedzu šāda veida sasaistes kā absolūti nepamatotas. Tas ir propagandas elements, kopējo amerikāņu pūliņu elements, kuru mērķis ir iesēt nepārliecību, sevišķi eiropiešu vidū, saistībā ar notiekošo," piebilda Rjabkovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava piedāvāja un turpinās piedāvāt ASV "nodarboties ar mūsu perspektīvo sistēmu tematiku plašākā daudzu faktoru kontekstā, kuri ietekmē stratēģisko stabilitāti, ar uzsvaru uz tām perspektīvajām amerikāņu sistēmām, kuras rada ārkārtīgi destabilizējošu ietekmi uz visu situāciju".

"Amerikāņi zina mūsu uzskaitījumus, viņiem ir zināms par mūsu raizēm. Atšķirībā no ASV mēs izvēlamies darīt to proporcionāli un aiz aizvērtām durvīm, bet kolēģi iet pa citu ceļu, kurš līdzinās tam, kas notika pēdējo dienu laikā ar Afganistānas sižetu. Tā ir daļa no kopējā kursa un ar ieroču kontroles lietu tam visam nav nekāda sakara," nobeigumā sacīja Rjabkovs.

Iepriekš SAEA paziņoja, ka nelielais radioaktīvo izotopu koncentrācijas kāpums atmosfērā virs Ziemeļeiropas nerada draudus cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Krievija, paziņoja SAEA, ka to teritorijā nav reģistrēti notikumi, kuri spētu novest pie paaugstinātas radioizotopu koncentrācijas gaisā.

Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju, kuriem ir tā saucamā reaktorā izcelsme. Tāpat tika ziņots, ka, saskaņā ar Nīderlandes Nacionālā veselības un apkārtējās vides institūta (RIVM) aprēķiniem, šie izotopi it kā nāk no Krievijas puses un par notikušā iemeslu varēja kļūt degvielas elementa dehermetizācija kādas AES reaktorā.

Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka nekādu paziņojumu par draudiem vai avārijas situācijām, kuras varēja izraisīt paaugstināts radiācijas līmenis Krievijā, nav bijis, KF ir ideāla radiācijas drošības monitoringa sistēma.

49
Tagi:
radiācija
Pēc temata
Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu
Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos
Jaunieši no Latvijas, kas plāno mācīties Krievijas augstskolā, foto no arhīva

Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti

11
(atjaunots 22:07 24.09.2020)
Lai ārvalstu studenti kļūtu par augstas klases speciālistiem, viņiem vajadzīgas ne tikai tiesības uz bezmaksas studijām, bet arī stipendija, ir pārliecināts Rossotrudņičestvo vadītājs.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.

"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.

Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".

"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.

"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.

Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.

2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.

Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.

11
Tagi:
Krievija, augstākā izglītība
Pēc temata
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas iedzīvotāji var iesniegt dokumentus studijām Krievijas augstskolās
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

29
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

29
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

0
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

0
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus