RĪGA, 27. jūnijs - Sputnik. Netālu no Žestjanaja Gorka ciema Novgorodas apgabalā notika sēru ceremonija – zemē guldīti vācu fašistisko okupantu un viņu līdzskrējēju – latviešu izcelsmes kolaborantu – upuri, 521 cilvēks. Ekspertīze ļāva identificēt 447 nomocītus un noslepkavotus civiliedzīvotājus. Viņu vidū ir 188 bērni.
Ceremonijā piedalījās Novgorodas apgabala gubernators Andrejs Ņikitins. Reģiona vadītājs uzsvēra, ka ikviena cilvēka pienākums ir saglabāt piemiņā un uzturēt vēsturisko patiesību.
"Tādiem noziegumiem nav noilguma, un ir ļoti svarīgi saukt vārdā ikvienu no tiem, kuri pielikuši roku šim briesmīgajam noziegumam. Tas ir īpaši svarīgi, skatoties uz to, kas tagad notiek atsevišķās Eiropas valstīs, kur tiek attaisnots nacisms, kur tiek nomelnota mūsu dzimtenes loma. Lai tie, kuru vectēvi šeit nošāva mūsu bērnus, zina, kas bija viņu vectēvi un vecvectēvi, ko viņi pastrādājuši mūsu zemē," teica Ņikitins, kura teikto citēja reģiona valdības preses dienests.
Apbedījuma vietā tiks būvēts memoriālais komplekss "Žestjanaja Gorka" kara upuru piemiņai. Šogad kompleksa teritorijā pacelsies skulptūra "Sērojošā māte", bet nākotnē iecerēts būvēt kapelu un izstāžu kompleksu.
Ceremonijā piedalījās arī projekta "Bez noilguma termiņa" eksperts, Krievijas kustības Pleskavā vadītāja Jeļena Cunajeva. Viņa atzīmēja, cik unikāls ir šis brīdis un liela tā vēsturiskā loma.
"Pirmo reizi Krievijas Federācijas teritorijā parādās tāda īpaša piemiņas vieta, kas veltīta no kara noziedznieku rokām cietušajiem civiliedzīvotājiem, mierīgajiem iedzīvotājiem, pret kuriem īstenota genocīda politika. Lai arī kopš Uzvaras dienas pagājuši 75 gadi, mēs vēl esam parādā tiem, kuri cīnījās, parādā viņu ģimenēm, kuri nenodzīvoja līdz brīdim, kad atgriezās viņu karavīri-uzvarētāji" viņa teica.
Lielā Tēvijas kara gados ciema Žestjanaja Gorka rajonā latviešu soda vienības, hitleriešu līdzskrējēji šeit slepkavoja civiliedzīvotājus. Vairāk nekā 500 cilvēku mirstīgās atliekas 2019. gada pavasarī atrada ekspedīcijas "Doļina" dalībnieki Viskrievijas projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.
Krievijas Izmeklēšanas komitejas oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko informēja, ka tiesu medicīnas ekspertīze ļāvusi identificēt 447 cilvēkus, kuri atrasti netālu no Žestjanaja Gorka.
"Kad tika atrasts liels skaits mirstīgo atlieku, Izmeklēšanas komiteja pieprasīja tiesu medicīnas ekspertīzi, lai konstatētu nāves iestāšanās laiku un iemeslus. Īsā laikā eksperti veica 519 kaulu atlieku tiesu medicīnas ekspertīzes. Konstatēts, ka mirstīgās atliekas apbedījumā pieder 521 cilvēkam, nāves laiks atbilst Lielā Tēvijas kara laikam. Viņu vidū izdevās identificēt 188 bērnus, 113 sievietes, 146 vīriešus," pastāstīja Petrenko.
Viņa paskaidroja, ka daļai upuru nebija iespējams noteikt dzimumu un vecumu. "Tomēr jāuzsver, ka bojāgājušo vidū bija vairāk nekā 50 par pieciem gadiem jaunāki bērni, 32 bērni vecumā no 6 līdz 9 gadiem, 22 – vecumā no 10 līdz 12 gadiem un 83 nepilngadīgie vecumā no 13 līdz 18 gadiem," piebilda Petrenko.
Veiktās tiesu medicīnas ekspertīzes ļāva konstatēt arī cilvēku nāves iemeslu, informēja IK pārstāve. Eksperti secināja, ka lielākā daļa cilvēku nošauta, - par to liecina ložu pēdas. Daudziem nodarīti smagi miesas bojājumi.
Patlaban meklētāju nodaļas turpina darbu Bateckas rajonā, netālu no ciema Čornoje. Meklējumu ekspedīcijas "Doļina" komandieru padomes priekšsēdētājs Igors Ņeofitovs sarunā ar RIA Novosti pastāstīja: arhīvu dati liecina, ka rajonā atrodas vēl vairāku tūkstošu civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas. Atrastās mirstīgās atliekas arī tiks apglabātas memoriālā kompleksa teritorijā. Saskaņā ar FDD reģionālās pārvaldes atslepenotajiem arhīvu dokumentiem, Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos īpaši nežēlīgi rīkojās nacistu kolaboracionisti – latvieši. 1941.-1943. gg. viņi nomocīja un zvēriski nogalināja vismaz 3,7 tūkstošus civiliedzīvotāju. Krievijas FDD zināmi visi slepkavas, ierosināta krimināllieta par genocīdu.
"Žestjanaja Gorkā dislocētā SD vienība bija saformēta Rīgā, to pārsvarā veidoja latvieši. Komandēja divi vācu virsnieki," iepriekš pastāstīja Krievijas IK Novgorodas apgabala Izmeklēšanas pārvaldes Īpaši svarīgu lietu nodaļas vadītājs Sergejs Kilesso.
Arestētie tika nogādāti Žestjanaja Gorkā gan grupās, gan vienatnē. Vienus pratināja un spīdzināja, citus – uzreiz nošāva. Līķus krāva iepriekš izraktās bedrēs, uzbēra zemi, pēc tam apraka. Slepkavības ritēja kā uz konveijera.
Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemu rajonā izmeklētāji atraduši ne tikai apbedījumus nāves sodu vietā, bet arī apbedījumus, kur līķi pat nebija aprakti. Bendes neapgrūtināja sevi ar kapu rakšanu. "Līķus vienkārši savāca un sakrāva karjeros. Visa teritorija ap Žestjanaja Gorka ciemu, pēc būtības, ir viens vienīgs milzīgs kaps," uzsvēra Kilesso.
