RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Ogļu eksports no Krievijas, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas optimistisko scenāriju, varētu atjaunoties līdz pērnā gada līmenim – 220 miljoni tonnu – 2022. gadā, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz iestādi.
2020. gadā negatīvu ietekmi uz Krievijas ogļu eksportu radījušas koronavīrusa pandēmija un pieprasījuma kritums dažos ārējos tirgos, paziņoja Enerģētikas ministrijas vadītāja vietnieks Anatolijs Janovskis. Covid-19 pandēmijas fonā atsevišķi patērētāji sākuši izsludināt ārkārtas situāciju un atteikties no līgumu izpildes. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, ogļu eksports ir samazinājies līdz 46,5 miljoniem tonnu no 54,2 miljoniem (-14,3%). Galvenais kritums notiek rietumu virzienā.
Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, 2020. gada pirmajā ceturksnī Krievijas ogļu iepirkumus samazināja Vācija (par 3 miljoniem tonnu), Polija (par 1 miljonu), Itālija (par 0,34 miljoniem), ES kopā – par 7,9 miljoniem. Taču pieauga piegādes Āfrikas valstīm (par 0,7 miljoniem tonnu) un Tuvo Austrumu valstīm (par 0,4 miljoniem tonnu). Austrumu virzienā Krievijas ogļu pieprasījums kopumā saglabājas, piegādes Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm palielinājušās par 0,67 miljoniem tonnu.
Pēc Janovska sacītā, ogļu eksports no KF var atjaunoties līdz 220 miljoniem tonnu 2022. gadā – optimistiska scenārija gadījumā. Taču tiek prognozēts eksporta piegāžu kritums rietumu virzienā no 109,8 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 87 miljoniem tonnu 2022. gadā. To var kompensēt eksporta pieaugums austrumu virzienā no 111,5 līdz 133 miljoniem tonnu BAM un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles paplašināšanas gadījumā.
Ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu kravu apgrozījuma struktūrā – Rīgā un Ventspilī. Rīgas osta pēc šī kravas veida apstrādes 2019. gadā aizgāja mīnusā par 27%, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais termināls – "Rosterminalugoļ" – palielinājies iekraušanu par 23%.
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Papildu informācija, kas saistīta ar pacientu vakcināciju, kuri cieš no autoimūnām un onkoloģiskām slimībām, parādījās "Sputnik V" lietošanas instrukcijā.
Izstrādātājs brīdina atsevišķas pacientu grupas par iespējamo risku pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" vakcīnu.
"Informācijas trūkuma dēļ vakcinācija var radīt risku šādām pacientu grupām: ar autoimūnām slimībām (imūnsistēmas stimulācija var izraisīt slimības saasināšanos, īpaši jābūt piesardzīgiem pacientiem ar autoimūnu patoloģiju, kurai ir tendence provocēt stāvokļus, kas apdraud veselību vai dzīvību)," teikts instrukcijā.
Kā precizēja Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors Aleksandrs Gincburgs, precizējums "Sputnik V" instrukcijā neaizliedz vakcinēt onkoloģijas slimniekus un cilvēkus, kuri cieš no autoimūnām slimībām.
"Ir tikai norāde ar īpašu piesardzību lietot šo preparātu šādu grupu pacientiem, pēc konsultācijas ar ārstējošo ārstu," teica Gincburgs RIA Novosti.
Viņš paskaidroja, ka formulējums nav saistīts ar vakcīnas "Sputnik V" lietošanas drošības jautājumiem, bet ar to, ka dažādi ķīmijterapijas kursi var samazināt onkoloģijas pacientu imūno funkciju.
"Ārstējošajam ārstam jāpieņem lēmums par katru konkrētu onkoloģijas pacientu, tas nav saistīts ar vakcīnas "Sputnik V" drošību un neliecina par imunizācijas aizliegumu šo grupu pacientiem," norādīja Gincburgs.
Vakcīnas "Sputnik V" lietošana nevar izraisīt onkoloģiskas slimības, jo tā izstrādāta uz labi izpētītās cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes, uzsvēra Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors. Tāpat Gincburgs piebilda, ka tā ir "Sputnik V" galvenā atšķirība no citiem preparātiem, kas izstrādāti uz šimpanzu adenovīrusa un RNS bāzes un kuru ilgtermiņa efekti nav līdz galam izpētīti.
RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosaukusi par visdziļāko ideoloģijas krīzi to, kā Rietumos vērtē protestus, kuri notiek ASV un Krievijā, vēsta RIA Novosti.
"Tā ir krīze, visdziļākā rietumu domāšanas veida, rietumu pseidodemokrātijas un pseidoliberālisma krīze... Krāsa atlupusi, un mēs redzam, kas tur patiesībā ir. Attiecībā uz sevi, uz to, kas notika Vašingtonā, par Kapitoliju — viņi to visu sauca par uzbrukumu demokrātijai. Bet attiecībā uz nelikumīgiem protesta mītiņiem Krievijā viņi rakstīja iedvesmojošus aicinājumus," teica Zaharova televīzijas kanāla "Rossija 1" ēterā.
"Tā nav liekulība, tā ir viņu ideoloģijas krīze. Turklāt tā ir bīstama krīze, jo tā apdraud daudzu valstu suverenitāti," viņa piebilda.
Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve uzsvēra, ka ASV iepriekš apgalvoja, ka ir nolēmušas cīnīties ar viltus ziņām informācijas telpā. Turklāt pēc Zaharovas teiktā, ja par viltus ziņām ziņo Krievijas puse, amerikāņu sociālie tīkli nekad neinformēs savus lietotājus par nepatiesas informācijas atspēkošanu.
"Tas notiek apzināti... Lai mēs varētu panākt viltus informācijas izņemšanu, bloķēšanu ir nepieciešams iziet cauri septiņiem elles lokiem, nepieciešami tiesu lēmumi, ilga sarakste," sacīja Zaharova.
Iepriekš amerikāņu diplomātiskā misija saistībā ar nelikumīgām protesta akcijām Krievijā paziņoja, ka seko "paziņojumiem par protesta akcijām 38 Krievijas pilsētās". ASV vēstniecībā piebilda, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu". KF Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka mēģinājumi kūdīt radikālus elementus negatīvi ietekmēs valstu attiecības.
6. janvāri Donalds Tramps mītiņā uzrunāja savus piekritējus un aicināja "iet uz Kapitoliju". Pēc tam sākās nekārtības laikā, kad Kongress lēma par prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Četri protestu dalībnieki gājuši bojā: vienu sievieti nošāvis policists, triju cilvēku nāve nav saistīta ar vardarbību. Bez tam viens policists guvis smagu ievainojumu un miris slimnīcā.
Tagad Demokrātiskās partijas pārstāvji apsūdz Trampu par musināšanu un aicināja atstādināt viņu no varas.
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Eiropas Komisija sakarā ar lielu jauno Covid-19 gadījumu skaitu daudzās ES valstīs paziņo par nepieciešamību steidzami samazināt ar ceļojumiem saistīto inficēšanās risku. Tāpat EK iesaka likt ieceļotājiem no trešajām valstīm ne vēlāk kā 72 stundas pirms brauciena veikt polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) negatīvu testu, vēsta RIA Novosti.
"Pašlaik ir ļoti liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits daudzās valstīs, tāpēc pastāv steidzama nepieciešamība samazināt ar ceļojumiem saistīto infekciju risku," paziņoja Eiropas lietu komisārs Didjē Reinders preses konferencē 25. janvārī.
Eiropas Komisija uzskata, ka visiem neobligātajiem braucieniem uz un no ES jābūt "nopietni neieteiktiem". Pašlaik neobligātie braucieni tik un tā ir aizliegti, izņemot dažas valstis: Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Taizemi, Ruandu.
Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jāunificē prasības ieceļotājiem no trešajām valstīm. Eiropas Komisija iesaka likt ieceļotājiem veikt Covid-19 testu. Lai labāk kontrolētu koronavīrusa izplatību, dalībvalstīm jāizstrādā vienota anketa ieceļotājiem, uzskata EK.
"Dalībvalstīm jāpieprasa ieceļotājiem no trešajām valstīm, uzrādīt apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testu, kas nebūtu vecāks par 72 stundām," paziņoja Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Savukārt ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri iebrauc no trešajām valstīm, ir jānodrošina iespēja veikt Covid-19 testu uz robežas. Turklāt testēšanu var apvienot ar obligāto pašizolācijas periodu.
Tomēr lēmumus, kas attiecas uz robežu šķērsošanu, ES dalībvalstis pieņem patstāvīgi, Eiropas Komisija var tikai dot ieteikumus.