RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Ogļu eksports no Krievijas, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas optimistisko scenāriju, varētu atjaunoties līdz pērnā gada līmenim – 220 miljoni tonnu – 2022. gadā, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz iestādi.

2020. gadā negatīvu ietekmi uz Krievijas ogļu eksportu radījušas koronavīrusa pandēmija un pieprasījuma kritums dažos ārējos tirgos, paziņoja Enerģētikas ministrijas vadītāja vietnieks Anatolijs Janovskis. Covid-19 pandēmijas fonā atsevišķi patērētāji sākuši izsludināt ārkārtas situāciju un atteikties no līgumu izpildes. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, ogļu eksports ir samazinājies līdz 46,5 miljoniem tonnu no 54,2 miljoniem (-14,3%). Galvenais kritums notiek rietumu virzienā.

Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, 2020. gada pirmajā ceturksnī Krievijas ogļu iepirkumus samazināja Vācija (par 3 miljoniem tonnu), Polija (par 1 miljonu), Itālija (par 0,34 miljoniem), ES kopā – par 7,9 miljoniem. Taču pieauga piegādes Āfrikas valstīm (par 0,7 miljoniem tonnu) un Tuvo Austrumu valstīm (par 0,4 miljoniem tonnu). Austrumu virzienā Krievijas ogļu pieprasījums kopumā saglabājas, piegādes Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm palielinājušās par 0,67 miljoniem tonnu.

Pēc Janovska sacītā, ogļu eksports no KF var atjaunoties līdz 220 miljoniem tonnu 2022. gadā – optimistiska scenārija gadījumā. Taču tiek prognozēts eksporta piegāžu kritums rietumu virzienā no 109,8 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 87 miljoniem tonnu 2022. gadā. To var kompensēt eksporta pieaugums austrumu virzienā no 111,5 līdz 133 miljoniem tonnu BAM un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles paplašināšanas gadījumā.

Ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu kravu apgrozījuma struktūrā – Rīgā un Ventspilī. Rīgas osta pēc šī kravas veida apstrādes 2019. gadā aizgāja mīnusā par 27%, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais termināls – "Rosterminalugoļ" – palielinājies iekraušanu par 23%.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu jebkāda raķešu uzbrukuma gadījumā pa valsts teritoriju. Par to liecina Bruņoto spēku Ģenerālštāba sagatavotais raksts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

Tā kā nav iespējams noteikt, vai runa ir par kodolraķeti, vai ne, jebkura raķete tiks uzskatīta par kodolieroci, liecina materiāls, ko citēja RIA Novosti. Krievijas militārā vadība nekavējoties saņems informāciju par raķetes startu un pieņems lēmumu par atbildes soļu mērogu.

Pie tam Ģenerālštāba pārstāvji atzīmēja, ka tādā situācijā tiks pieņemts: pretinieka mērķis ir iznīcināt Krieviju.

Krievijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka noteikumi par kodolieroču un citu masveida iznīcības ieroču pielietojumu no pretinieka puses, par kaitējumu Krievijai vitāli svarīgiem objektiem, kā arī par agresiju ar konvencionālajiem ieročiem nevarētu radīt ekspertu jautājumus.

Raksta autori konstatēja, ka Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

Rakstā norādīts, ka Līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (NEW START) darbības pārtraukšana var nostādīt pasauli uz kodolkatastrofas sliekšņa.

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka kodolieročus Krievijas Federācija uzskata vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums. Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks aptvertu, ka atmaksa par agresiju ir neizbēgama, uzsvērts dokumentā.

Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, kas tika parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā Krievijas un ASV spēkā esošā vienošanās par bruņojuma ierobežošanu. Tā darbība beidzas 2021. gada februārī. Pagaidām Vašingtona nav informējusi, vai plāno to pagarināt. ASV administrācija apgalvo, ka pārrunās par jaunas trīspusējas kodolvienošanās izstrādi jāiekļauj Kīna. Pekina šo ideju noraida. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskava atbalsta līguma pagarināšanu bez iepriekšējiem apstākļiem.