Перегрузка угля

Latvijas tranzītam netiks Krievijas ogles pat optimistiska scenārija gadījumā

66
(atjaunots 17:43 25.06.2020)
Krievijas ogļu eksporta piegāžu kritums rietumu virzienā līdz 2022. gadam ir iekļauts pat Enerģētikas ministrijas optimistiskajā scenārijā.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Ogļu eksports no Krievijas, saskaņā ar Enerģētikas ministrijas optimistisko scenāriju, varētu atjaunoties līdz pērnā gada līmenim – 220 miljoni tonnu – 2022. gadā, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz iestādi.

2020. gadā negatīvu ietekmi uz Krievijas ogļu eksportu radījušas koronavīrusa pandēmija un pieprasījuma kritums dažos ārējos tirgos, paziņoja Enerģētikas ministrijas vadītāja vietnieks Anatolijs Janovskis. Covid-19 pandēmijas fonā atsevišķi patērētāji sākuši izsludināt ārkārtas situāciju un atteikties no līgumu izpildes. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, ogļu eksports ir samazinājies līdz 46,5 miljoniem tonnu no 54,2 miljoniem (-14,3%). Galvenais kritums notiek rietumu virzienā.

Saskaņā ar Federālā muitas dienesta datiem, 2020. gada pirmajā ceturksnī Krievijas ogļu iepirkumus samazināja Vācija (par 3 miljoniem tonnu), Polija (par 1 miljonu), Itālija (par 0,34 miljoniem), ES kopā – par 7,9 miljoniem. Taču pieauga piegādes Āfrikas valstīm (par 0,7 miljoniem tonnu) un Tuvo Austrumu valstīm (par 0,4 miljoniem tonnu). Austrumu virzienā Krievijas ogļu pieprasījums kopumā saglabājas, piegādes Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm palielinājušās par 0,67 miljoniem tonnu.

Pēc Janovska sacītā, ogļu eksports no KF var atjaunoties līdz 220 miljoniem tonnu 2022. gadā – optimistiska scenārija gadījumā. Taču tiek prognozēts eksporta piegāžu kritums rietumu virzienā no 109,8 miljoniem tonnu 2019. gadā līdz 87 miljoniem tonnu 2022. gadā. To var kompensēt eksporta pieaugums austrumu virzienā no 111,5 līdz 133 miljoniem tonnu BAM un Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles paplašināšanas gadījumā.

Ogles ieņem būtisku vietu divu Latvijas lielāko ostu kravu apgrozījuma struktūrā – Rīgā un Ventspilī. Rīgas osta pēc šī kravas veida apstrādes 2019. gadā aizgāja mīnusā par 27%, Ventspils osta – palielinājusi gandrīz par 6%. KF Eiropas daļā lielākais specializētais termināls – "Rosterminalugoļ" – palielinājies iekraušanu par 23%.

66
Tagi:
tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Pārsteigums: naftas krīzei seko gāzes krīze. Kas notiks tālāk
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Strautiņš: lielākie zaudējumi gaida Latvijas ekonomiku šovasar
"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

2
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

2
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts
Kodolizmēģinājumi ASV. Foto no arhīva

Krievijas Ģenerālštābs nosaucis kodolieroču pielietošanas nosacījumus

15
(atjaunots 17:48 07.08.2020)
Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu jebkāda raķešu uzbrukuma gadījumā pa valsts teritoriju. Par to liecina Bruņoto spēku Ģenerālštāba sagatavotais raksts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

Tā kā nav iespējams noteikt, vai runa ir par kodolraķeti, vai ne, jebkura raķete tiks uzskatīta par kodolieroci, liecina materiāls, ko citēja RIA Novosti. Krievijas militārā vadība nekavējoties saņems informāciju par raķetes startu un pieņems lēmumu par atbildes soļu mērogu.

Pie tam Ģenerālštāba pārstāvji atzīmēja, ka tādā situācijā tiks pieņemts: pretinieka mērķis ir iznīcināt Krieviju.

Krievijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka noteikumi par kodolieroču un citu masveida iznīcības ieroču pielietojumu no pretinieka puses, par kaitējumu Krievijai vitāli svarīgiem objektiem, kā arī par agresiju ar konvencionālajiem ieročiem nevarētu radīt ekspertu jautājumus.

Raksta autori konstatēja, ka Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

Rakstā norādīts, ka Līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (NEW START) darbības pārtraukšana var nostādīt pasauli uz kodolkatastrofas sliekšņa.

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka kodolieročus Krievijas Federācija uzskata vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums. Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks aptvertu, ka atmaksa par agresiju ir neizbēgama, uzsvērts dokumentā.

Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, kas tika parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā Krievijas un ASV spēkā esošā vienošanās par bruņojuma ierobežošanu. Tā darbība beidzas 2021. gada februārī. Pagaidām Vašingtona nav informējusi, vai plāno to pagarināt. ASV administrācija apgalvo, ka pārrunās par jaunas trīspusējas kodolvienošanās izstrādi jāiekļauj Kīna. Pekina šo ideju noraida. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskava atbalsta līguma pagarināšanu bez iepriekšējiem apstākļiem.

15
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus