"Jāpalabo Valsts departamenta kļūdas". Militārais eksperts par ASV "arktiskajām" bažām
(atjaunots 22:34 21.06.2020)
ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās brīfingā paziņoja, ka Krievijas klātbūtnes paplašināšanās Arktikā apdraudot NATO aizsardzību.RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās Maikls Mērfijs brīfingā paziņoja, ka Krievijas klātbūtnes paplašināšanās Arktikā apdraudot NATO aizsardzību. Viņš atzīmēja, ka Krievija izveidojusi Arktikā jaunu struktūru, radušās jaunas arktiskās brigādes, atjaunota aukstā kara laiku vecā infrastruktūra, ostas un aerodromi, uzbūvēta jauna infrastruktūra.
manevrus Arktikā Krievijas Aizsardzības ministrija organizē likumīgi, sarunā ar Federālo ziņu aģentūru paziņoja militārais komentētājs Viktors Baraņecs.
"Savienotās Valstis arī šeit neliedz sev iespēju demonstrēt militāri politisko liekulību. Gribu mazliet palabot Valsts departamenta teikto: Krievija ziemeļos atjaunojusi nevis "aukstā kara laiku", bet gan PSRS perioda infrastruktūru, kad mēs ar absolūti legālu pamatu īstenojām militāro klātbūtni savā Arktikas segmentā," teica Baraņecs.
Viņš atzīmēja, ka pēc PSRS sabrukuma valsts bruņotie spēki uz ilgiem gadiem atstāja reģionu bez aizsardzības. Taču tagad Krievija turp atgriezusies absolūti legāli.
"Krievija, saprotot, ka Arktika interesē arī ASV un Kanādu, cenšas apsteigt notikumus un saimnieciski, tāpat kā jebkurš no mums, izvietojot mājās mēbeles, organizē tur manevrus un dislocē tai nepieciešamos spēkus. Nenoliedzu, ka esam sākuši galējo ziemeļu kompleksu militāro apgūšanu: atjaunoti aerodromi, robežsardzes punkti un pat ievesta vietējiem laikapstākļiem adaptēta tehnika. Krievijas Aizsardzības ministrija un Sergejs Šoigu rīkojas, paredzot pamatotus draudus mūsu suverenitātei," piebilda eksperts.
Pie tam jāpiebilst, ka pieaug NATO aktivitāte Arktikā. Pirmo reizi kopš aukstā kara beigām Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas svētku priekšvakarā Barenca jūrā notika NATO apvienoto jūras kara spēku karakuģu vienības mācības.
NATO turpina paplašināt PRA infrastruktūru Polijā, kā arī modernizē RLS "Globus 3" Norvēģijas ziemeļos, lai paplašinātu iespējas novērot Krievijas teritorijas iekšējos rajonos.
Martā Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja, kā KF Bruņotie spēki aizsargā Ziemeļu jūras ceļu.
Šoigu atzīmēja, ka Arktikas reģionā izveidots stabils fundaments, un militārās infrastruktūras radīšanai uzbūvēti unikāli administratīvie un dzīvojamie kompleksi, kuros karavīri stājas dežūrā pēc rotācijas principa.
Pie tam tiek izmēģināts jaunais bruņojums, tostarp hiperskaņas ieroči, kas kvalitatīvi uzlabo Krievijas flotes militāro potenciālu.
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.
Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.
"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".
Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".
Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.
ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.
"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.
©
Sputnik / Владимир Трефилов
Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.
"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.
Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.
"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.
Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.
"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.
"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.
Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.
Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.
Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.
"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.
40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.
Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.
Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.
"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.
Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.
"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.
Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.
Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.
Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.
"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.
Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.
"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.
Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.
"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."
Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.
Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.
Tagi: