"Jāpalabo Valsts departamenta kļūdas". Militārais eksperts par ASV "arktiskajām" bažām
(atjaunots 22:34 21.06.2020)
ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās brīfingā paziņoja, ka Krievijas klātbūtnes paplašināšanās Arktikā apdraudot NATO aizsardzību.RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik. ASV valsts sekretāra palīgs Eiropas un Eirāzijas lietās Maikls Mērfijs brīfingā paziņoja, ka Krievijas klātbūtnes paplašināšanās Arktikā apdraudot NATO aizsardzību. Viņš atzīmēja, ka Krievija izveidojusi Arktikā jaunu struktūru, radušās jaunas arktiskās brigādes, atjaunota aukstā kara laiku vecā infrastruktūra, ostas un aerodromi, uzbūvēta jauna infrastruktūra.
manevrus Arktikā Krievijas Aizsardzības ministrija organizē likumīgi, sarunā ar Federālo ziņu aģentūru paziņoja militārais komentētājs Viktors Baraņecs.
"Savienotās Valstis arī šeit neliedz sev iespēju demonstrēt militāri politisko liekulību. Gribu mazliet palabot Valsts departamenta teikto: Krievija ziemeļos atjaunojusi nevis "aukstā kara laiku", bet gan PSRS perioda infrastruktūru, kad mēs ar absolūti legālu pamatu īstenojām militāro klātbūtni savā Arktikas segmentā," teica Baraņecs.
Viņš atzīmēja, ka pēc PSRS sabrukuma valsts bruņotie spēki uz ilgiem gadiem atstāja reģionu bez aizsardzības. Taču tagad Krievija turp atgriezusies absolūti legāli.
"Krievija, saprotot, ka Arktika interesē arī ASV un Kanādu, cenšas apsteigt notikumus un saimnieciski, tāpat kā jebkurš no mums, izvietojot mājās mēbeles, organizē tur manevrus un dislocē tai nepieciešamos spēkus. Nenoliedzu, ka esam sākuši galējo ziemeļu kompleksu militāro apgūšanu: atjaunoti aerodromi, robežsardzes punkti un pat ievesta vietējiem laikapstākļiem adaptēta tehnika. Krievijas Aizsardzības ministrija un Sergejs Šoigu rīkojas, paredzot pamatotus draudus mūsu suverenitātei," piebilda eksperts.
Pie tam jāpiebilst, ka pieaug NATO aktivitāte Arktikā. Pirmo reizi kopš aukstā kara beigām Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas svētku priekšvakarā Barenca jūrā notika NATO apvienoto jūras kara spēku karakuģu vienības mācības.
NATO turpina paplašināt PRA infrastruktūru Polijā, kā arī modernizē RLS "Globus 3" Norvēģijas ziemeļos, lai paplašinātu iespējas novērot Krievijas teritorijas iekšējos rajonos.
Martā Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja, kā KF Bruņotie spēki aizsargā Ziemeļu jūras ceļu.
Šoigu atzīmēja, ka Arktikas reģionā izveidots stabils fundaments, un militārās infrastruktūras radīšanai uzbūvēti unikāli administratīvie un dzīvojamie kompleksi, kuros karavīri stājas dežūrā pēc rotācijas principa.
Pie tam tiek izmēģināts jaunais bruņojums, tostarp hiperskaņas ieroči, kas kvalitatīvi uzlabo Krievijas flotes militāro potenciālu.
#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam
(atjaunots 11:35 14.01.2021)
Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT laiž klajā informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 3. decembrī.
Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.
Ekskluzīvajās intervijās RT trīs no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja par izvirzīto apsūdzību absurdu un par to, kā viņu kolēģi no citiem medijiem reaģēja uz kratīšanu un aizturēšanu.
Aizturēto vidū bija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans. Sarunā ar RT viņš uzsvēra, ka Latvijas vadība cenšas kriminalizēt jebkādas kontaktus ar Krieviju, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt krimināllietu pret jebkura cilvēka, kurš uztur kaut kādus profesionālus kontaktus ar Krieviju."Tie var būt kontakti ne vien mediju jomā, bet arī humānajos, politiskajos un biznesa jautājumos, personiskie kontakti un tā tālāk. Lai varētu katru nevēlamo cilvēku turēt uz āķa," Lindermans uzsvēra.
Otrs aizturētais, bijušais Baltnews vadītājs Andrejs Jakovļevs, atzīmēja, ka Krievijas masu mediju apspiešana Baltijas valstīs iekļaujas kopējā Rietumvalstu ģeopolitiskajā stratēģijā, kas atbalsta rusofobo politiku. Mērķis ir izveidot "sanitāro kordonu" pret Krieviju, kas ir un paliek Rietumu ģeopolitiskais pretinieks.
"Vārds tiek dots tiem, kuri atbalsta šādu pret Krieviju vērsto politiku,"norāda žurnālists.
Vēl viena aizturētā, Latvijas žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska nožēlo, ka Latvijas kolēģi nav nosodījuši vietējo speciālo dienestu darbības. Turklāt daži attaisnoja kratīšanas un pratināšanas. Turklāt kādā no raidījumiem tika apgalvots, ka aizturētie nav žurnālisti, bet "kremļu propagandisti", uz kuriem neattiecas vārda un cilvēktiesību brīvības principi.
"Tas ir kaut kādi centieni padarīt par necilvēkiem," teica Berezovska.
Vakar Krievijā tika atzīmēta Preses diena. Apsveicot žurnālistus svētkos, Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par mediju darbinieku vajāšanu Baltijas valstīs, tostarp par Baltnews un Sputnik Latvijas ārštata autoru aizturēšanām Latvijā.
"Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru," uzsvēra Krievijas ĀM.
Tagi:
Krimas "reintegrācijas" nebūs: pussalā komentēja angļu "iejaukšanos"
(atjaunots 09:22 14.01.2021)
Atbrīvojoties no Eiropas Savienības, Lielbritānija nolēma ķerties klāt Krievijas Krimai, turklāt pieeju tai angļi meklē no Ukrainas puses. Krimā uzsver, ka nevienam nav ļauts iejaukties Krievijas iekšlietās.RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Lielbritānijas valdības mājaslapā parādījās dokuments, saskaņā ar kuru Lielbritānijas vēstniecība Kijevā plāno finansēt projektus, kuri paredz Krimas "reintegrāciju" Ukrainas sastāvā, vēsta RIA Novosti.
Atgādinām, ka pēc Brexit Lielbritānija samazināja pret Krimu vērstās sankcijas: tagad tās kuģiem ir atļauts maksāt OGP "Krimas jūras ostas" par Kerčas, Eipatorijas un Jaltas ostu pakalpojumiem.
Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs Jurijs Gempels komentēja situāciju, paziņojot, ka ar šādām darbībām Lielbritānija cenšas iejaukties Krimas iekšlietās, kas nevienam nav atļauts.
"Krimas pilsoņi, sabiedriskas organizācijas kopā ar varas iestādēm neļaus iejaukties mūsu iekšlietās. Visiem Lielbritānijas kaltajiem reintegrācijas plāniem tiks pārvilkta svītra. Turklāt Lielbritānijas sankciju politikas mīkstināšanas fonā attiecībā uz Krimu gatavība finansēt reintegrācijas projektus izskatās kā tāda nabagdāvana," uzsvēra Gempels.
Viņš atzīmēja, ka kopš 2014. gada Rietumvalstu varas iestādes fantazē un sacer mītus par Krimu, taču nevienas valdības pārstāvis joprojām nav apmeklējis pussalu, kaut gan tas ir tik vienkārši —atbraukt uz personīgi aprunāties ar Krimas iedzīvotājiem.
"Krima ir atvērta un gatava dalīties attīstības un starpnacionālās saskaņas pieredzē", norāda Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs.
Krima un Krievija
Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.
Jāatzīmē vēl viens interesants fakts. Amerikāņi, kuri vārdos dedzīgi uzstāj, ka neparko neatzīs Krievijas Krimu, 2020. gada oktobrī ļāva savām aviokompānijām atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā, šīs aizliegums bija spēkā no 2014. gada.
Politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.
"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru
"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.
Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.
"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.
Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.
"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.
Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.
Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.
"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.