Raķešu zemūdens kreiseris Knaz Vladimir

Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris

77
(atjaunots 14:40 14.06.2020)
Svinīgā pieņemšanas ceremonija notika Severodvinskā, uzņēmumā "Sevmaš". Krievijas Jūras kara flote saņēma projekta "Borei-A" kuģi.

RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Krievijas Jūras kara flotes sastāvā nonācis jaunais stratēģiskais raķešu zemūdens kreiseris "Knaz Vladimir", informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienestu.

"Krievijas dienā, 12. jūnijā uzņēmumā "Sevmaš" Severodvinskā notika jaunā projekta "Borei-A" (955A) stratēģiskā raķešu zemūdens kreisera "Knaz Vladimir" svinīgā nodošanas ceremonija Jūras kara flotes sastāvā un Andreja karoga uzvilkšana mastā. Ceremoniju vadīja Krievijas Jūras kara flotes komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs," paziņoja resors.

Ceremonijā piedalījās arī Ziemeļu flotes komandieris Aleksandrs Moisejevs, KF rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks Oļegs Rjazancevs, Arhangeļskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Cibuļskis, Apvienotās kuģubūves korporācijas prezidents Aleksejs Rahmanovs un "Sevmaš" ģenerāldirektors Mihails Budņičenko.

"Jūras kara flotes atomzemūdeņu rindas papildinājis jauns raķešu zemūdens kreiseris, kam nav analogu pasaulē, un tas noticis Krievijas dienā. Šis notikums apstiprina: Krievija ir jūras lielvalsts ar okeāna floti. Stratēģiskais raķešu zemūdens kreiseris "Knaz Vladimir" iemieso mūsu zinātnieku un kuģu būvētāju jaunākās zinātniskās ieceres," uzsvēra Krievijas JKF komandieris admirālis N.Jevmenovs.

Zemūdens kreisera "Knaz Vladimir" būvdarbi sākās 2012. gada 30. jūlijā Bruņoto spēku virspavēlnieka – KF prezidenta Vladimira Putina klātbūtnē. Tas ir pilnveidotā 955A projekta – 4. paaudzes atomzemūdeņu sērijas pirmais kuģis.

Krievijas Jūras kara doktrīna paredz, ka perspektīvā šī projekta zemūdenes, kas tiek būvētas plaša sērija, veidos Krievijas stratēģisko jūras kodolspēku pamatus.

77
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
NI novērtējis zemūdenes "Borei", kas spēj padarīt ASV "neapdzīvojamas"
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Krievijas AM

Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju

5
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.  

Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.

Krievijas AM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.

Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.

Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.

Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.

Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.

Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.

"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".

Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.

Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".

"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.

Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.  

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

5
Tagi:
sankcijas, Aizsardzības ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa

Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm

38
(atjaunots 14:07 25.11.2020)
Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijā noteikuši vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V dozas cenu starptautiskajos tirgos.

Vakcīna Sputnik V, ko sadarbībā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu izveidoja Gamaleja centrs, ietilpst desmit pasaulē izstrādājamo vakcīnu sarakstā, kuras ir vistuvāk trešās izmēģinājumu fāzes noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai. Krievijas pilsoņiem pote būs bez maksas.

"Vienas Sputnik V vakcīnas dozas cena starptautiskajos tirgos būs zemāka par 10 dolāriem, vakcīna sastāv no divām dozām. Tādējādi, vakcīnas Sputnik V cena būs divas vai vairāk reižu lētāka par vakcīnām uz mRNS bāzes ar līdzīgu efektivitāti," teikts vakcīnas Twitter mikroblogā.

​Precizēts, ka vakcīnas cena būs spēkā no 2021. gada februāra.

Precizēta efektivitāte

Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%, 28. dienā tā sastāda 91,4%. Tiek ziņots, ka aprēķini veikti pēc 18 794 brīvprātīgo datu izpētes, kuriem veica Sputnik V poti vai iedeva placebo.

"Ļoti svarīgi, ka otrā vakcīnas Sputnik V efektivitātes starpposma analīze apstiprināja vērtējumu, kas tika dots pirmajā posmā, tātad mēs varam runāt par preparāta efektivitāti 91-92% apmērā," paziņoja preparātu izstrādājušā Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

Saskaņā ar pētījumu protokolu, preparāta starpposma efektivitāti aprēķina trijos statistiski nozīmīgos reprezentatīvajos kontroles punktos: sasniedzot 20, 39 un 78 koronavīrusa inficēšanās gadījumus izmēģinājumu dalībnieku vidū gan kontroles grupā, gan grupā, kura saņēma pašu vakcīnu.

Jauno analīzi veica uz 39 apstiprinātu gadījumu pamata abās grupās (31 saslimušais ar Covid-19 starp placebo saņēmušajiem pluss 8 – starp vakcinētajiem). Kontroles grupas attiecība pret vakcinēto sastāda viens pret trīs.

Pēc Gincburga sacītā, trešo starpposma datu analīzi plāno veikt pēc 78 Covid-19 inficēšanās gadījumu apstiprināšanas brīvprātīgo vidū.

"Un mums ir pamats uzskatīt, ka rezultāts pārsniegs mūsu sākotnējās cerības. Galīgais preparāta efektivitātes vērtējums būs pieejams pēc III klīnisko izmēģinājumu fāzes beigām," paskaidroja zinātnieks.

Savukārt Gamaleja epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālā pētnieciskā centra direktora vietnieks zinātniskajā darbā Deniss Logunovs norādīja, ka vakcīnas Sputnik V otrās starpposma analīzes rezultāti atbilst cerētajam un prognozēm.

"Vakcīnas augstās efektivitātes demonstrācija ir svarīga stabilas imunitātes veidošanās pazīme pret koronavīrusa infekciju pētījuma dalībniekiem," uzsvēra Logunovs.

Pirmā pasaulē

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

Vasarā preparāts veiksmīgi izgāja divas izmeklējumu stadijas uz brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem beigās izveidojās imūnā atbilde un antivielas pret SARS-CoV-2. Pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāze startēja septembrī. Neskaitot Krieviju, pētījumus veic AAE, Venecuēla, Indija un Baltkrievija.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo, no tiem ar pirmo injekciju vakcinēja vairāk nekā 22 tūkstošus cilvēku, vēl 19 tūkstoši pētāmo saņēma pirmo un otro injekciju.

Gamaleja centrā paziņoja, ka pēc vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu trešās fāzes beigām sniegs piekļuvi pilnai atskaitei par klīniskajiem izmēģinājumiem.

Pašlaik izmēģinājumu fināla stadiju iziet arī Amerikas ražotāja Pfizer un Vācijas ražotāja BioNTech Covid-19 profilakses vakcīna (BNT162b2, efektivitāte novērtēta 95% apmērā), kā arī kompānijas Moderna vakcīna (mRNA-1273, 94,5% efektivitāte) un kompānijas AstraZeneca vakcīna (vidējā efektivitāte – 70%).

38
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

0
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

0
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka