Vietējie iedzīvotāji pie māju gruvešiem pēc vācu spēku atkāpšanās no Novgorodas zemes

Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē

103
(atjaunots 12:25 11.06.2020)
Bendes bija cītīgi un punktuāli, rūpīgi uzskaitīja aizturētos un nošautos. Ne jau tāpēc, ka mīlēja kārtību – viņi cerēja uz prēmijām un palielinātām uzturdevām.

RĪGA, 11. jūnijs - Sputnik. Novgorodas apgabala valsts arhīvos dienas gaismā celtie dokumenti liecina par begalīgo nežēlību, ar ko nacisti un viņu līdzskrējēji slepkavoja vietējos iedzīvotājus okupētajās zemēs. Ar dokumentiem iepazinās RIA Novosti.

Liela daļa arhīvu attiecas uz notikumiem Bateckas rajonā – Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos, kur nomocīti un nogalināti vismaz 3,7 tūkstoši cilvēku. Iepriekš KF Izmeklēšanas komiteja noskaidroja, ka 1941.-1943.gadā tur darbojās nacistu līdzskrējēji no Latvijas. Viņu uzvārdi zināmi Krievijas Federālajam drošības dienestam, ierosināta krimināllieta par genocīdu.

Nāvessodi, viens pēc otra

Bateckas rajona Čornoje ciema padomes komisijas akts atklāj ziņas par masu nāvessodiem un spīdzināšanu, par civiliedzīvotājiem, kuri nomocīti Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos.

"Vācu fašistiskie bruņotie spēki, okupējot Černoje ciema padomes teritoriju, nekavējoties nežēlīgi izrēķinājās ar padomju pilsoņiem, masveidā nošaujot un pakarot mūsu cilvēkus," teikts dokumentā.

Komisija aptaujāja vietējos iedzīvotājus un konstatēja, ka aiz Čornoje ciema, Borovicas apdzīvotajā vietā nacisti organizējuši masveida nāvessodus – nošāvuši partizānus un cilvēkus, ko turēja aizdomās par sadarbību ar viņiem.

"Uz nāves soda vietu vācieši veda padomju cilvēkus automašīnās 3-5 cilvēku grupās, veda kājām. Nostādīja pie bedrēm un ar automāta zalvi nošāva viņus, pēc tam līķus krāva rindās bedrē un plānā kārtā uzbēra zemi. Pēc tam atkal veda jaunus cilvēkus, nošāva un krāva tajās pašās bedrēs," rakstīja komisija.

Архивный документ о расстрелах на территории Новгородской области в годы Великой Отечественной войны
© Photo Изображение предоставлено Государственными архивами Новгородской области
Arhīva dokuments par nāves sodiem Novgorodas apgabala teritorijā Lielā Tēvijas kara gados

Tā nošauti aptuveni 240 cilvēki.

Nāvessodi "tāpat vien"

Par to, kā tika organizēti masu nāves sodi Čornoje ciemā, nopratināšanā 1947.gadā pastāstīja vācu 38.armijas korpusa oficieris Minhs. Pie tam, pēc paša bendes vārdiem, viņš pats nemaz neesot zinājis, ko un par ko licis nošaut.

"Pēc tam, kad no Žestjanaja Gorka arestētie tika nogādāti Čornoje ciemā, žandarmi man par to ziņoja, un mēs braucām ārā no ciema krūmos, apmēram 700 metru attālumā uz dienvidiem no Čornoje. Turpat krūmos mani žandarbi šāva pakausī, pēc tam izraka bedri un apraka nošautos. Es atzīmēju, ka pavēle izpildīta un norādīju, ka tādi un tādi cilvēki nošauti, pierakstīju datumu un parakstījos," stāstīja vācietis.

Minhs paskaidroja, ka žandarmu komandā tulkotāja nebija, bet viņs pats krievu valodu nepārvalda.

"Tāpēc, kad mani žandarmi atveda padomju pilsoņus no Žestjanaja Gorka, es ar arestētajiem nesarunājos, viņu uzvārdus ar pavēlē minētajiem nesalīdzināju, tūlīt devu rīkojumu nošaut. Nezināju, par ko nošauj tos cilvēkus, pavēlē bija teikts, ka tie ir partizāni, tomēr nezinu, kas viņi bija patiesībā," atzina Minhs.

Tāpat viņš nezināja, cik liels skaits padomju pilsoņu nogalinātio Čornoje ciemā pirms viņa ierašanās.

"Hauptfeldfēbelis Kuncs, mana priekšgājēja Funkes vietnieks, parādīja man aiz Čornoje ciema vietas, kur bija bedres ar apbedītiem nošautajiem padomju pilsoņiem. Kuncs man stāstīja, ja šajās bedrēs aprakti ļoti daudzi padomju cilvēki, ko nošāvuši žandarmi," teica bende.

Bez noilguma termiņa

No 1941. gada jūlija līdz 1944. gada februārim hitleriešu varā pilnībā vai daļēji bija 18 rajoni no 27, kas vēlāk izveidoja Novgorodas apgabalu. Vairāk nekā divus gadus vācieši okupēja Novgorodu, Staraja Rusu, Čudovo, Solnci, Holmu. Neviens cits Krievijas reģions nebija ienaidnieku varā tik ilgu laiku, kā Novgorodas zeme. Pret padomju karavīriem, partizāniem un civiliedzīvotājiem tur darbojās ne tikai vācieši, bet arī latvieši, igauņi, spāņi un beļģi. 

Valsts Ārkārtas komisija vācu fašistisko iebrucēju ļaundarību konstatācijai un izmeklēšanai norāda, ka okupācijas periodā Novgorodas zemē gājuši bojā vairāk nekā 15 tūkstoši civiliedzīvotāju un 180 tūkstoši karagūstekņu.

"Žestjanaja Gorkā dislocētā SD vienība bija saformēta Rīgā un pārsvarā sastāvēja no latviešiem. Komandēja divi vācu virsnieki," pastāstīja Krievijas IK Novgorodas apgabala Izmeklēšanas pārvaldes īpaši svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Kilesso.

Vienība nepārsniedza 40 cilvēkus. Izveidoja divas grupas: viena meklēja padomju varas piekritējus, otra nodarbojās tikai ar cīņu pret partizāniem, karavīriem, izlūkiem. "Abas grupas atradās Žestjanaja Gorka ciemā, tām bija divas štābiem paredzētas mājas, abas bija pakļautas vienam virsniekam," precizēja izmeklētājs.

Arestētos atveda uz Žestjanaja Gorka ciemu gan grupās, gan pa vienam. Vienus nopratināja, spīdzināja, citus uzreiz nošāva. Līķus krāva iepriekš izraktās bedrēs, pēc tam aizraka. Slepkavības ritēja vienā laidā.

Čornoje un Žestjanaja Gorka ciemu rajonā izmeklētāji atrada ne tikai apbedījumus nāves sodu vietā, bet arī vietas, kur līķi pat gulēja neaprakti. Bendes neapgrūtināja sevi ar kapu rakšanu. "Līķus vienkārši savāca un sagāza karjeros. Visa teritorija ap Žestjanaja Gorka ciemu, pēc būtības, ir viens liels kaps," uzsvēra Kilesso.

Vācu komandieri neuzticējās baltiešu bendēm tik lielā mērā, lai laistu viņus uz fronti ar ieročiem rokās. "Tādas vienības aizmugurē pildīja policijas funkcijas un rīkojās nežēlīgi, pie tam ar milzīgu baudu," atzīmēja izmeklētājs.

Bendes bija cītīgi un punktuāli, rūpīgi uzskaitīja aizturētos un nošautos. Ne jau tāpēc, ka mīlēja kārtību – viņi cerēja uz prēmijām un palielinātām uzturdevām.

Kilesso norādīja, ka soda nodaļas, pēc būtības, iztīrīja teritoriju atbilstoši vācu komandieru pavēlei par bufera zonas, "atsvešinājuma zonas" radīšanu, kurā nedrīkstēja būt neviens, kas kaut mazākajā mērā justu līdzi padomju varai.

Čornoje ciema padomes akts, tāpat kā citi šāda veida materiāli tiks iekļauti arhīva dokumentu izlases Novgorodas reģionālajā sējumā, ko plānots laiks klajā Federālā projektā "Bez noilguma termiņa" ietvaros šī gada otrajā pusē.

103
Tagi:
Otrais pasaules karš, SS Latviešu leģions
Pēc temata
"Pilda grabuļa funkciju": Tolstojs paskaidroja Pabrika izteikumus par latviešu leģionāriem
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV

Minerālmēslu pārvešana no Baltijas uz KF: Murmanskā uzbūvēs 6 miljonu tonnu terminālu

12
(atjaunots 09:05 02.12.2020)
Terminālu "Tuloma" plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Kompānija "Morskoj terminal Tuloma" ar specializētā gāžamkravu pārkraušanas termināla būvprojektu Murmanskas ostā kļuva par ceturto prioritārās attīstības teritorijas "Arktikas galvaspilsēta" rezidentu, tiek ziņots reģiona valdības mājaslapā.

"Projekts, bez šaubām, ir perspektīvs un svarīgs, jo minerālmēslu ražošanai mūsu valstī ir stabila izaugsmes tendence. Nevar neatzīmēt, ka šīs produkcijas ražotāji īsteno prezidenta uzdoto uzdevumu savas produkcijas pārkraušanas pārorientēšanā no ārvalstu termināliem, vispirms no Baltijas valstīs esošajiem, uz jūras termināliem Krievijas ostās," atzīmēja Murmanskas apgabala gubernatora vietniece Olga Kuzņecova.

Terminālu plānots ieviest ekspluatācijā 2023. gada martā, tā jauda sastādīs 4 miljonus tonnu gadā ar palielinājuma iespēju līdz 6 miljoniem tonnu. Investīciju apjoms sastādīs vairāk nekā 12,5 miljardus rubļu (aptuveni 136 miljonus eiro).

Krievijas Arktiskās zonas investīciju portālā tiek ziņots, ka kompāniju "Morskoj terminal Tuloma" izveidojusi "Fosagro" grupa.

"Fosagro" ģenerāldirektors Andrejs Gurjevs paziņoja, ka kompānijas attīstības stratēģija paredz minerālmēslu un barības fosfātu ražošanas izaugsmi par 2,5 miljoniem tonnu – no 9 miljoniem tonnu 2018. gadā līdz 11,5 miljoniem tonnu 2025. gadā. Krievijas tirgus turpina būt prioritārs priekš "Fosagro", taču augošie ražošanas apjomi ļaus palielinās arī eksporta apjomu. Cauri jaunajam jūras terminālam Murmanskā Krievijas minerālmēsli un barības tiks piegādātas visos pasaules tirgos.

Iepriekš ziņots, ka "Fosagro" plāno savas produkcijas eksportam izmantot arī terminālu "Uļtramar" Ustjlugā.

Krievijas minerālmēslu daļa, kuri tiek nosūtīti eksportā, sasniedz 70%, pārsvarā caur Baltijas un Melnās jūras ostām, no tiem 2019. gadā 10,34% pārkraušanu notika caur termināliem Melnajā jūrā, 89,66% - Baltijas jūrā (Rīgā, Mūgā, Sillamē, Kotkā, Sanktpēterburgā, Ustjlugā), kopš nesena laika minerālmēslus sāka pārkraut arī Murmanskas ostā.

Vadošie Krievijas minerālmēslu ražotāji – "Uralhim", Evrohim", "Akron", "Fosagro" – vada  pārkraušanas terminālus Baltijas valstu un Somijas ostās. Pārvest pārkraušanu uz pašmāju ostām traucē arī specializēto terminālu deficīts.

12
Tagi:
kravas, Krievija
Pēc temata
SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti
Ķilavas, foto no arhīva

Latvijas šprotes kļūs par Dagestānas: Krievijā varētu izmainīt GOSTu

16
(atjaunots 08:59 02.12.2020)
Kaspijas jūrā atsākusies ķilavu ieguve, no kurām varētu atļaut ražot šprotes; Baltijas nozvejas Krievijas ražotājiem ne vienmēr pietiek.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Krievijā var atļaut šprotu ražošanu ne tikai no Baltijas, bet arī no Kaspijas ķilavām, šim nolūkam, iespējams, mainīs GOSTu (jeb Vissavienības valsts standartu), vēsta RBK.

Konserviem, kā produkcijas veidam, ir jābūt reģistrācijas sortimenta zīmei, kuru nosaka nozares Viskrievijas Zivsaimniecības un okeanogrāfijas zinātniski pētnieciskais institūts (VNIRO). Taču ķilavām, kas ir nozvejotas Kaspijas jūrā, nepieciešamās sortimenta zīmes šprotēm nav. Saskaņā ar GOSTu, šprotes drīkst ražot tikai no Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras ķilavām (vai šprotes) un reņģēm (Baltijas siļķēm).

Tai pat laikā pērn Kaspijā atsākās industriālā ķilavu nozveja, kura ilgu laiku nenotika populācijas samazinājuma dēļ. Pašlaik Kaspijā ir atļauts iegūt līdz 101,5 tūkstošiem tonnu šī zivju veida, visvairāk nozveju izdevies palielināt Dagestānā. Salīdzinājumam: Baltijas jūrā un visā Rietumu zivsaimniecība baseinā novembra beigās tika nozvejots 41,3 tūkstoši tonnu.

Konservu ražotāji vēlas panākta GOSTa izmaiņas, lai ražotu populāras šprotes no Kaspijas ķilavām. Šobrīd VNIRO kopā ar savu Kaspijas filiāli strādā pie tā, lai iekļautu GOSTā normas, kuras atļauj ražot šprotes eļļā no Kaspijas ķilavām.

Pēc savām garšas īpašībām Kaspijas ķilavas pārspēj Baltijas, un tuvākajos gados to konservi varētu ieņemt zīmīgu vietu tirgū, uzskata Viskrievijas Zivsaimniecības uzņēmumu, uzņēmēju un eksportētāju asociācijas (VARPE) prezidents Germans Zverevs.

Institūtā apgalvo, ka šīs produkcijas ražošanā ir ieinteresēti  Kaļiņingradas apgabala uzņēmumi, kuri ir gatavi apgūt tehnoloģiju. Jau tuvākajā laikā institūta degustācijas padomei sortimenta zīmes saņemšanai un tālāku izmaiņu veikšanai GOSTā tiks iesniegti Kaspijas ķilavu šprotu paraugi.

Agrāk lielākie šprotu piegādātāji Krievijai bija Baltijas valstis. 2015. gada jūnijā Krievija noteica ierobežojumus Latvijā un Igaunijā ražotajām šprotēm, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.  2019. gada maijā Rosseļhoznadzor anulēja produkcijas importa aizliegumu Igaunijas uzņēmumam Kajax Fishexports AS.

Vienlaikus, kā atzīmē VARPE, daži zivju pārstrādātāji uzstājās par izejvielu importa aizlieguma atcelšanu, jo saskārās ar to trūkumu.

16
Tagi:
Kaspijas jūra, Krievija, šprotes
Pēc temata
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Kāds afrikānis apēda veselu bundžu: Latvija atradusi, kam pārdot šprotes Krievijas vietā
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

0
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus