Laboratorija. Foto no arhīva

Krievijā reģistrēts preparāts smagas Covid-19 formas ārstēšanai

72
(atjaunots 09:26 08.06.2020)
Preparāts ir paredzēts pacientiem, kuriem ir smaga koronavīrusa slimības gaita, kad organisms pārāk stipri reaģē uz Covid-19 un sākas citokīnu vētra.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Hipercitokinēmija jeb citokīnu vētra ir potenciāli letāla imūnsistēmas reakcija, kura izpaužas nekontrolējamā un aizsargājošu funkciju nenesošā citokīnu imūnšūnu aktivācijā iekaisuma perēklī un jaunu imūnšūnu citokīnu porcijas izdalīšanā, tiešas saiknes dēļ starp šiem procesiem.

Krievijas Veselības ministrijā paziņoja, ka reģistrācijas apliecību saņēmis biotehnoloģiskās kompānijas BIOKAD ražotājs preparāts "Levilimab" ar tirdzniecības nosaukumu "Ilsira", vēsta RIA Novosti.

Preparāts paredzēts koronavīrusa ārstēšanai smagas slimības gaitas gadījumos, kad attīstās citokīnu vētra.

Veselības ministrijas paziņojumā tiek skaidrots, ka smagas Covid-19 slimības gaitas gadījumā cilvēka organisms reaģē ar pārmērīgu iekaisuma reakciju. Tā izraisa audu un orgānu bojājumus, tai skaitā plaušu audu bojājumus. Pie šādas slimības gaitas letāls iznākums ir visiespējamākais.

Kompānijā BIOKAD paskaidroja, ka preparāts vēl iziet klīniskos pētījumus. Pagaidām tas ir reģistrēts speciālajā režīmā.

Jaunajam preparātam ir kontrindikācijas. To drīkst lietot tikai stacionāras ārstēšanās apstākļos.

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm un sievietēm, kuras baro zīdaiņus ar krūti, preparātu ievadīt nedrīkst. Turklāt to nedrīkst lietot pacientiem ar smagu aknu mazspēju un akūtām bakteriālām infekcijām, tai skaitā tuberkulozi.

Iepriekš ziņots, ka Krievijas Aizsardzības ministrijā tika izstrādāta vakcīna, kura spēj apturēt koronavīrusa pandēmiju.

Vakcīna pret koronavīrusu, ko izstrādā Krievijas Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskajos institūtos tagad jau tiek izmēģināta uz cilvēkiem.

Piecdesmit brīvprātīgie pieteicās palīdzēt cilvēcei tikt galā ar pandēmiju un ir gatavi piedalīties izmēģinājumos. Viņu vidū ir gan sievietes, gan vīrieši, tai skaitā 10 mediķi.

Turklāt zināms, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) iekļāvusi perspektīvo sarakstā deviņas Krievijā izstrādātas vakcīnas pret Covid-19.

Pie sešiem preparātiem strādā zinātnieki no Valsts virusoloģijas un biotehnoloģiju zinātniskā centra "Vektor", vēl divas vakcīnas izstrādā kompānijā BIOKAD un vienu Sanktpēterburgas Vakcīnu un serumu zinātniski pētnieciskajā institūtā.

72
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Krievijas mediķi un karavīri nolēmuši paši izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
"Stipri sāpēja roka": kā notika vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājums uz cilvēka
"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS
Salīdziniet Latviju un Maskavu: ko uzrādījuši Covid-19 antivielu testi

Krievija pametīs SKS, taču no kosmosa neaizies: nacionālās stacijas projekts jau gatavs

28
(atjaunots 11:40 19.04.2021)
Kāpēc Krievijā tika pieņemts lēmums izstāties no Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta pēc 2025. gada?

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs informēja, ka pēc 2025. gada Krievija pametīs Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projektu, vēsta RIA Novosti.

Lēmums par izstāšanos no projekta tika pieņemts, Kosmonautikas dienā, 12. aprīlī, sanāksmes laikā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Šo lēmumu iespaidoja esošais SKS stāvoklis. Kā skaidro "Roskosmosā", stacijas moduļu resurss jau ir izsmelts. SKS Krievijas segmentā bija atrastas plaisas. Šīs plaisas tika hermetizētas, tomēr ir vērojama neliela gaisa noplūde.

Automātisko kosmisko aparātu un dzinējbloku lidojumu vadītājs Vladimirs Solovjevs prognozē, ka pēc 2025. gada nolietosies citi stacijas elementi.

Tikmēr Krievija tērē Starptautiskajā kosmosa stacijai 10-15 miljardus rubļu.

Kā paskaidroja "Roskosmosa" preses dienestā, Krievija saskaņoja ar SKS partneriem darba termiņu stacijā līdz 2024. gadam. Un pēc šā termiņa beigām lēmums par izstāšanos tiks pieņemts, ņemot vērā stacijas moduļu tehnisko stāvokli, kā arī nacionālos plānus izvietot jaunās paaudzes Krievijas orbitālo staciju.

Jaunākās Krievijas orbitālas stacijas projektu prezentēja jau 2020. gada oktobrī. Plānots, ka tajā būs vismaz pieci moduļi: bāzes modulis, mērķa ražošanas modulis, noliktava, platforma kosmisko aparātu montāžai, palaišanai, pieņemšanai un apkalpošanai, kā arī viens modulis četru tūristu izvietošanai.

28
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Roskosmos" ģenerāldirektors pateicās ASV par dempingu
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts
Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā

Krievija izraida 20 Čehijas diplomātus

35
(atjaunots 21:15 19.04.2021)
Čehu diplomātiskās misijas pārstāvjiem Maskavā jāatstāj Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, svētdienas vakarā paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Viņiem jāpamet Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts: "Maskava pauž kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu".

Sestdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrijā tika izsaukts čehu vēstnieks Vitezslavs Pivoņka.

Diplomātiskā skandāla cēlonis

Iepriekš Čehijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jans Hamačeks paziņoja, ka visiem 18 Krievijas vēstniecības darbiniekiem Prāgā ir jāatstāj valsts 48 stundu laikā. Valdība apsūdzēja diplomātus darbā Krievijas specdienestu labā. Atbildē Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Čehijai "labi zināmas šādu triku sekas".

Turklāt sestdien čehu premjerministrs Andrejs Babišs informēja, ka valdība tur Krievijas specdienestus aizdomās par saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Kā apgalvo vietējie mediji, incidenta mērķis bija neļaut nosūtīt šo munīciju uz Ukrainu. Šodien Hamačeks plāno tikties ar ES Ārlietu ministrijas vadītāju un apspriest "Vrbetices lietu".

Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Maskava paudusi Prāgai kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu un paziņoja, ka tiks veikti atbildes pasākumi. Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

35
Tagi:
ārlietu ministrs, Krievija, Čehija
Pēc temata
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ