Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

114
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

114
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Krievijas Ārlietu ministrija, foto no arhīva

"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu

9
(atjaunots 16:31 02.07.2020)
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis atzīmēja, ka, izlasot NYT publikāciju, rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievijas ĀM komentēja it kā esošos pierādījumus Krievijas "sazvērestībai" ar talibiem. Pēc KF prezidenta speciālā pārstāvja Afganistānas lietās, Krievijas ĀM Otrā Āzijas departamenta direktora Zamira Kabulova sacītā, rakstā izskanēja tikai un vienīgi nepamatoti apgalvojumi.

"Mums ir nepieciešami pierādījumi, bet to nav. Tie ir nepamatoti apgalvojumi," paziņoja RIA Novosti Kabulovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka nekad nav dzirdējis par narkotiku kontrabandistu Rahmatu Azizi, kurš figurēja rakstā. Pēc izdevuma sniegtajām ziņām, viņš it kā bijis galvenais abu pušu starpnieks.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Pēc viņa teiktā, pēc publikācijas izlasīšanas rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu. "Viltus ziņas arī ir jāgatavo rūpīgi," piebilda Kabulovs.

Iepriekš izdevums NYT publicēja rakstu, kurā nosauca "starpnieku" Krievijas un "Taliban" sazvērestības starpnieku Afganistānā. Pēc raksta autoru sacītā, tas ir narkotiku kontrabandists Rahmats Azizi.

Iepriekš izdevums NYT ar atsauci uz nenosauktiem specdienestu pārstāvjiem publicēja rakstu, kurā tika apgalvots, ka Krievijas militārais izlūkdienests esot piedāvājis atlīdzību ar talibiem saistītiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu kareivjiem Afganistānā. Pierādījumi rakstā sniegti netika. Amerikāņu izdevuma apgalvojumus oficiāli noraidīja kustības "Taliban" pārstāvis Zabiuls Mudžahids.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltajā namā apšaubīja NYT rakstu par KF "sadarbību" ar "Taliban".

9
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
Krievijas vēstniecībai izteikti draudi pēc publikācijas ASV preses izdevumā
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

33
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

33
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā