Zenītraķešu komplekss С-400, foto no arhīva

Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij

79
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Rietumu virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas drošībai, 2020. gadā Rietumu kara apgabals saņems aptuveni 2 tūkstošus jaunas un modernizētas tehnikas vienību, kuras apjoms rezultātā pārsniegs 65%, informēja Krievijas aizsardzības ministrs.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, informēja Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu Krievijas AM kolēģijas sēdē, vēsta RIA Novosti.

"Rietumu stratēģiskais virziens ir apdraudētākais no Krievijas militārās drošības viedokļa," norādīja ministrs.

AM vadītājs informēja, ka draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.  

"Līdz gada beigām apgabalā ienāks aptuveni divi tūkstoši jaunas un modernizētas tehnikas vienību, rezultātā tās daļa pārsniegs 65%," atzīmēja Šoigu.

Tāpat ģenerālis informēja par Baltijas flotes un 6.armijas komandas un štāba mācību sagatavošanas darbiem. "Mācības organizētas tikai ar aizsardzības apsvērumiem," viņš uzsvēra.

Kopumā kopš 2020. gada sākuma RKA karavīri īstenojuši jau vairāk nekā 320 operatīvās un cīņas sagatavotības pasākumus, tostarp – vairāk nekā 30 mācības.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs norādīja, ka Krievija ir spiesta paplašināt savas iespējas no savaldīšanas aspekta, gan bruņoto spēku cīņas potenciāla kontekstā situācijā, kad ASV tiecas saglabāt superlielvalsts pozīcijas, mainot savā labā konvencionālā bruņojuma kontroles režīmu, un NATO paplašina potenciālu pie Krievijas robežām.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

79
Tagi:
draudi, aizsardzība, drošība, Krievija
Pēc temata
Krievijā uzsākuši S-500 ražošanu
Gaisa tīrītājs: ko spēj jaunais zenītraķešu komplekss "Gibka S"
Krievijas GKS tuvākajā laikā tiks apbruņotas ar zenītraķešu kompleksu S-500
ASV izmantojušas Krievijas zenītraķešu kompleksu S-300 savu Patriot pilnveidošanai

Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

72
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

72
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

62
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

62
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē