Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Krievija pārsteidzīgi nobīdīta malā Baltijas formātā

34
(atjaunots 14:30 21.05.2020)
Krievija Baltijā strādā militārajā un politiskajā jomā, ekonomikā un kultūrā, tā vēl joprojām ir ļoti svarīga kaimiņiem, uzsvēra eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Maskava atbalsta Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju tikšanos atjaunošanu, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē par Baltijas jūras valstu padomes sēdes rezultātiem. Viņš piebilda, ka tā bija "lietderīga prakse, kas ļāva konkrēti izskatīt dažādus mūsu kopīgās darbības aspektus".

Bez Krievijas Baltijas reģiona problēmu risināšana nav iespējama, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Baltijas jūra ir maza, telpa ir savstarpēji atkarīga, tāpēc ekonomiskās, ekoloģiskās, sociālās un kultūras problēmas ir jārisina kopīgi... Lielākā daļa Baltijas jūras valstu padomes dalībnieku ir Eiropas Savienības valstis. Daudzi eksperti Rietumeiropā nolēmuši, ka Krieviju var izsvītrot no Baltijas formāta. Tomēr pēdējos gados noskaidrojies, ka tas ir priekšlaicīgs un kļūdains lēmums," atzīmēja Meževičs.

Tieši tāpēc Lavrovs pievērsa Baltijas jūras valstu pārstāvju uzmanību dialoga nepieciešamībai, paskaidroja eksperts.

"Vajag vismaz atjaunot tradicionālo sadarbības formātu Baltijā, bet maksimālais variants būtu pārveidot visu Padomes darba sistēmu ar mērķi palielināt Krievijas pārstāvniecību, bez kuras reģiona problēmas neatrisināt. Zināmas izredzes ir. Krievija Baltijā strādā militārajā un politiskajā jomā, ekonomikā un kultūrā, tā vēl joprojām ir ļoti svarīga kaimiņiem. Bez tās nav iespējams noregulēt nevienu no aktuālākajām Baltijas reģiona problēmām," uzsvēra Meževičs.

Baltijas jūras valstu padomē, kas nodibināta 1992. gadā, līdz ar Krieviju strādā arī Vācija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Zviedrija, Igaunija, kā arī Eiropas Savienība.

34
Tagi:
Lavrovs, Krievija, Baltija
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, foto no arhīva

Peskovs par ožas zudumu Covid-19 laikā: zemenes no vistas jūs neatšķirsiet

22
(atjaunots 15:22 31.05.2020)
KF prezidenta preses sekretārs pastāstīja, ka sajūtas koronavīrusa saslimšanas laikā līdzinās tām, kuras rodas gripas saslimšanas laikā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš nesen izslimoja koronavīrusu, pastāstīja par savas slimības gaitu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Peskovs atzīmēja, ka sajūtas līdzinās tām, kuras parādās gripas saslimšanas gadījumā, turklāt sākumā simptomi nešķiet nopietni. Tā, dienā, kad, spriežot pēc visa, preses sekretārs inficējās ar Covid-19, pēc viņa sacītā, viņš "nodarbojās ar sportu sporta zālē un noskrēja 7 kilometrus, izjuta spēku pieplūdumu un izbaudīja fizisko un morālo stāvokli". Par to Dmitrijs Peskovs pastāstīja raidījumā "Maskava, Kremlis. Putins".

Nākamajā dienā viņam pacēlās temperatūra.

"Absolūti neparastas sajūtas, kad tu zaudē ožu un garšas sajūtu… Zemenes no vistas jūs nespēsiet atšķirt," piebilda viņš.

Atgādināsim, ka par to, ka KF prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs inficējās ar koronavīrusu, kļuva zināms 12. maijā, savukārt 25. maijā viņš tika izrakstīts no slimnīcas, kur izgāja ārstēšanos.

Tuvākajā laikā Dmitrijs Peskovs plāno palikt karantīnā, un pēc tam pakāpeniski atgriezties pie darba mājas režīmā.

22
Tagi:
koronavīruss, Peskovs
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus
"Plaušas krakšķ": pacienti ar Covid-19 pastāstīja par pirmajiem simptomiem
Bioloģe aprakstīja, kā Covid-19 iespaido pacientu smadzenes un plaušas
PVO galvenā mītne Ženēvā, foto no arhīva

Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO

15
(atjaunots 12:53 31.05.2020)
ASV attiecību izbeigšana ar Pasaules Veselības organizāciju ir neveikls Trampa solis vēlētāju acu novēršanai, uzskata KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, ASV prezidents Donalds Tramps informēja pasauli, ka Amerika izbeidz sadarbību ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), savukārt līdzekļi, kuri iepriekš tika piešķirti PVO darbam, tiks novirzīti citiem "lieliem darbiem", jeb, precīzāk sakot, "steidzamām veselības aprūpes vajadzībām visai pasaulei".

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis nosauca šo Trampa gājienu par "neveiklu soli", kurš tika sperts, lai iepatiktos vēlētājiem priekšvēlēšanu cīņas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Sluckis atzīmēja, ka Amerikas administrācijas problēmas, kura nespēja veiksmīgi tikt galā ar Covid-19, Trampam nākas tagad novelt uz Pasaules Veselības organizācijas pleciem, lai vēlētāji neskrien prom pie citiem kandidātiem.

Tostarp KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs uzskata, ka PVO, paliekot bez ASV atbalsta, neizbeigs savu pastāvēšanu. Pēc Slucka domām, veidu, kā atbalstīt organizāciju atradīs citi tās dalībnieki.

Iepriekš ASV prezidents paziņoja par PVO finansēšanas izbeigšanu, jo organizācija it kā neesot savlaicīgi sniegusi Amerikai informāciju par koronavīrusu, kā arī nepaziņoja patiesību par vīrusu pasaules sabiedrībai. Tāpat viņš apsūdzēja organizāciju par to, ka tā neizmeklēja ticamību raisošas ziņas no Uhaņas, kuras bija pretrunā ar Ķīnas varasiestāžu oficiālo informāciju.

PVO uz to atbildēja, ka neko neslēpa no ASV vai citām valstīm. Savukārt ASV Slimību profilakses un kontroles centru (CDC) speciālisti strādāja ar PVO kopš pirmās pandēmijas dienas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, atzīmēja, ka, laužot attiecības ar PVO, ASV iedragā mijiedarbības starptautiski tiesiskos pamatus veselības aprūpes jomā. Un tas tiek darīts visnepiemērotākajā laikā, kad visai pasaulei, tieši pretēji, ir jāapvienojas efektīvai cīņai ar Covid-19 izplatību.

15
Tagi:
ASV, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Ārsts: dīvaini pieprasīt no PVO ārstēšanas recepti pandēmijas karstumā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

0
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku