Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta eksperts Mihails Beļajevs, foto no arhīva

Ekonomists: no pandēmijas radītās nabadzības neizbēgt, ja nekas netiks darīts

27
(atjaunots 10:35 21.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas seku prognozes ir ļoti nepatīkamas – ja nekas netiks paveikts, pasaules ekonomikai tiks nodarīti nelabojami zaudējumi.

RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Miljoniem cilvēku visā pasaulē var sastapties ar trūkumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, paziņoja Pasaules bankas vadītājs Deivids Malpass.

"Mēs vērtējam, ka līdz 60 miljoni cilvēku būs iedzīti galējā trūkumā, un tas nivelēs visu pēdējos trijos gados panākto progresu nabadzības likvidēšanā. Mūsu prognozes rāda dziļu recesiju," konstatēja Malpass.

Plašie karantīnas pasākumi jūtami ietekmēs pasaules ekonomiku, piekrita ekonomikas zinātņu kandidāts, Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta eksperts Mihails Beļajevs. Tomēr, pēc viņa domām, runa var būt par notikumu attīstību pēc inerces.

"Pārsvarā prognožu pamatā ir tā saucamais inerciālais scenārijs, tātad tās paredz nākotnes notikumus, taču pie tam neņem vērā, ka iespējamas arī kaut kādas pārmaiņas, kas tos var novērst. Pandēmijas kontekstā tiek prognozēti nepatīkami notikumi, un mēs saprotam, ka pasaules ekonomika saņems sāpīgu triecienu, ka nekas netiks uzsākts," paskaidroja Beļajevs radio Sputnik ēterā.

Eksperts atzīmēja, ka jaunattīstības valstīs sekas ekonomikā būs daudz nopietnākas nekā attīstītajās.

"Jau nākušas klajā prognozes par to, ka Āfrikā desmitiem miljonu cilvēku izrādīsies aiz nabadzības sliekšņa. Taču lielā mērā šīs prognozes rāda, kas notiks, ja nekas netiks darīts. Būs grūti apturēt šī scenārija attīstību, taču kopīgiem spēkiem, visai pasaulei kooperējoties, ir pietiekams pamats, ka pandēmijas negatīvākās sekas tiks novērstas," uzskata ekonomists.

Koronavīrusa pandēmija, kas kopš gada sākuma izplatās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti gandrīz pieci miljoni inficēšanās gadījumu, no kuriem vairāk nekā 323 tūkstoši beigušies letāli. Daudzu valstu ekonomika ir cietusi, ņemot vērā ierobežojošos pasākumus, ko valdības spēra ar mērķi apturēt koronavīrusa infekcijas izplatīšanos.

27
Tagi:
nabadzība, koronavīruss, pandēmija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (685)
Pēc temata
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Biezpiens, foto no arhīva

Nosaukts negaidīts labums, ko organismam nes biezpiens

57
(atjaunots 12:23 27.09.2020)
Produkts ir bagāts ar mikroelementiem un veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī palīdz cīnīties ar rudens depresiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Regulāra biezpiena lietošana uzturā palīdz cīņā ar rudens depresiju un stiprina potenci, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Sečenova vārdā nosauktās Maskavas valsts medicīniskās universitātes profesora, gastroenterologa Alekseja Bujeverova interviju pilsētas ziņu aģentūrai "Moskva".

"Biezpiens ir bagāts ar uzturvielām, olbaltumvielām un taukiem, mazākā mērā ar ogļhidrātiem <…> Tāpat ir nelieli pētījumi, ka biezpiens regulāras lietošanas uzturā gadījumā paceļ garastāvokli, palīdz cīnīties ar rudens depresiju," paskaidroja ārsts.

Viņš atgādināja, ka produkts ir bagāts ar mikroelementiem – kalciju, magniju, cinku. Tas veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī vīriešu potences uzlabošanu.

Gastroenterologs paskaidroja, ka veikalos ir jāpievērš uzmanība uzrakstam "biezpiens" uz iepakojuma. "Biezpiena izstrādājumu" un "biezpiena masas" sastāvā var izrādīties aromatizētāji un augu tauki.

Biezpiens satur samērā daudz kaloriju, tādēļ labāk būtu apēst ne vairāk par 200 gramiem dienā, atzīmēja Bujeverovs.

"Labāk ir apēst mazāk, taču ar normālu tauku saturu – 5% vai labāk 9%. No attaukotiem piena produktiem ir vairāk kaitējuma, nekā labuma," atgādināja ārsts.

Pirmkārt, organisms nesaņem taukus un sāk tos atlikt pats. Otrkārt, attaukoti produkti ir samērā bezgaršīgi, tādēļ ražotājs pieliek klāt cukuru un cukura aizvietotāju, kas palielina to enerģētisko vērtību.

57
Tagi:
veselība, pārtika
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Kādi vitamīni rudenī nepieciešami bērniem un pieaugušajiem
Laborante, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki atklājuši revolucionāru dabisku antibiotiku

71
(atjaunots 14:55 26.09.2020)
Atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tjumeņas valsts universitātes zinātnieki atklājuši universālu dabisku antibiotiku, kas pārvar patogēnu noturību pret farmaceitiskajiem preparātiem, vēsta RIA Novosti. Pētījuma teksts publicēts žurnālā Applied Biochemistry and Microbiology.

Autori apgalvo, ka atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

Raksta autori atzīmē, ka viens no farmakoloģijas uzdevumiem ir meklēt dabiskas antibiotikas, kas spēj cīnīties ar mikroroganismiem, kam raksturīga multirezistence (multi-drug resistant, MDR) vai absolūta rezistence (extreme-drug resistant, XDR) pret tirgū esošajām antibiotikām.

Pētnieki no TVU pirmie pasaulē nodemonstrēja no alkalofilas miceliālās sēnes Emericellopsis alkaline izdalītā peptīda emericilipsīna A unikālo īpašību. Eksperti pastāstīja, ka viela slāpē baktēriju spēju veidot bioplēvītes, tāpēc šo patogēnu rezistence pret antibiotikām tiek nivelēta.

Darba autori paskaidroja, ka izpētītās vielas galvenā terapeitiskā īpatnība ir universālā iedarbība. Pret emericilipsīnu A neaizsargātas ir ne tikai MDR un XDR baktēriju formas, bet arī gandrīz jebkuri patogēnie eikarioti, piemēram, miceliālās sēnes un raugs.

"Emericilipsīns A iedarbojas uz eikariotiem un prokariotiem, pateicoties dažādiem molekulārajiem mehānismiem. Eikarioti – sēnes un audzēju šūnas – iet bojā, jo peptīds iznīcina to šūnu membrānas, bet prokariotu virulence tiek apspiesta, pateicoties bioplēvīšu veidošanās novēršanai," pastāstīja TUV Antimikrobu rezistences labrotarorijas X-BIO vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jevgeņijs Rogožins.

Zinātnieki atzīmēja, ka emericilipsīns A palīdzēs cīnīties gan ar audzējiem, gan ar visdažādākajām bakteriālajām un sēnīšu infekcijām.

TUV speciālisti uzskata, ka emericilipsīns A ir perspektīvs gan kā patstāvīgs farmaceitiskais līdzeklis, gan kā kompleksu preparātu elements. Terapijā iespējams pielietot injekcijas vai izmantot vietējo ārstēšanu – tieši apstrādājot cietušos audus.

Pētījums veikts ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Gauzes Jauno antibiotiku zinātniski pētnieciskā institūta, Rospotrebnadzor Centrālā epidemioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta un Krievijas Zinātņu akadēmijas Šemjakina un Ovčiņņikoca Bioorganiskās ķīmijas institūta.

Nākotnē zinātnieku kolektīvs plāno pāriet no darba ar šūnu modeļiem pie preparāta izmēģinājumiem laboratorijā.

71
Tagi:
Krievija, zinātnieki
Pēc temata
Krievijas zinātnieki izdomājuši, kā gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem
"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

0
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
0
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents