Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Krievija visu sen ir pateikusi: Gasparjans kritizē Krimas tatāru "aizstāvjus" Baltijā

35
(atjaunots 10:37 21.05.2020)
Darboņiem Baltijas valstīs un Ukrainā nāktos risināt pašmāju problēmas, nevis spriedelēt par Krimas tatāriem – pirms Krimas pievienošanās Krievijai tautas liktenis viņus nesatrauca ne mazākajā mērā.

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Baltijas valstu, Polijas, Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministri pauduši nosodījumu Padomju Savienībai par Krimas tatāru deportācijām un mūsdienu Krievijai par darbībām pussalā, vēsta Rubaltic. Deklarācija pieņemta par godu 1944. gadā notikušās Krimas tatāru tautas pārstāvju vardarbīgās deportācijas no Krimas gadadienai.

Spriedelējumi par pašreizējo situāciju Krimā 1944. gada notikumu kontekstā neiztur nekādu kritiku, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

"Visus šos pārsteidzošos cilvēkus ne vienu reizi vien uzaicināja apmeklēt Simferopoli, Jaltu un Sevastopoli un paskatīties savām acīm, aprunāties ar cilvēkiem. Tā vietā gadu pēc gada nāk klajā dīvaini paziņojumi ar aicinājumiem būt atbildīgiem. Nesaprotu, ko viņi aicina. Krieviju? Krievija šajā jautājuma visu sen ir pastāstījusi, publicējusi visus arhīva dokumentus par 1944. gada deportācijām," konstatēja Gasparjans.

Eksperts uzskata, ka deklarācijas autoriem vajadzētu risināt pašiem savas problēmas: Ukrainai – beidzot uzmeklēt žurnālista Oļesja Buzinas slepkavību, bet valstsvīriem Baltijas valstīs – pievērst uzmanību rusofobijai.

"Tie ir visīstākie cilvēktiesību pārkāpumi: Igaunijā – Sputnik vajāšana, Latvijā – likums par to, ka jau bērnudārzā nedrīkst runāt krieviski, un drīz vien, acīmredzot, pieņems likumu par sodu par krievu valodu uz ielas. Viņiem vajadzētu padomāt par to visu, nevis par vēsturiskiem notikumiem, turklāt noskaidrojies, ka ar vēstures zināšanām viņiem ir milzīgas problēmas," uzsvēra Gasparjans.

Vēsturnieks atgādināja, ka Krima, būdama Ukrainas sastāvā, nekad nav saņēmusi tamlīdzīgas rezolūcijas.

"Ukrainas valdība ne reizi nemēģināja apspriest jautājumu par Krimas tatāru reabilitāciju. To izdarīja Krievija 2014. gadā, pie tam Ukrainā neviens tam nelika nekādus šķēršļus. Tāpat ir arī ar Baltijas valstīm, kas līdz 2014. gadam ne mazākajā mērā neinteresējās par Krimas tatāru likteni," piebilda Gasparjans.

Krima atgriezās Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā, kad lielākā daļa republikas iedzīvotāju referendumā pauda atbalstu ieiešanai KF sastāvā. Tautas aptauja notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Lielā Tēvijas kara gados vardarbīgai deportācijai no Krima sakarā ar aizdomām vai apsūdzībām par valsts nodevību tika pakļauti 20 tautību pārstāvji. Viņu vidū bija vairāk nekā 183 tūkstoši Krimas tatāru. Pēc referenduma 2014. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krimas tatāru un citu pussalā dzīvojošo tautu reabilitāciju.

35
Tagi:
Baltija, Krima, Armens Gasparjans, Ukraina, Krievija
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Rinkēvičs neuztraucas par skolām Latvijā, taču pārdzīvo par Krimas tatāriem
Kopā ar Krimas tatāriem: Zeļenskis pastāstījis, kā "atgūs" Krimu Ukrainai
Krimas tatāri nevēlas dzīvot Ukrainā
Latvijas Saeima gatavojas atzīt Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu"
Krimas tatāru līderis pieķerts nepatiesas informācijas izplatīšanā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva

Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts pastāv iespēja apiet sankcijas

21
(atjaunots 14:27 05.06.2020)
Tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu, taču, ja tas notiks, gaidāms milzīgs starptautiskais skandāls.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Aģentūra Bloomberg informēja, ka ASV jaunās sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" paredz paplašināt esošos ierobežojumus un attiecināt tos uz visām kompānijām, kas veic cauruļvada būvdarbus, kā arī apdrošina projekta dalībniekus un sniedz viņiem ostu pakalpojumus. Viens no likumprojekta autoriem, republikānis Teds Krūzs paziņoja, ka ar sankcijām saskarsies ikviens, kas piedalās projekta īstenošanā.

Ir jānoskaidro nianses – pret kādiem būvdarbu dalībniekiem tiks noteiktas sankcijas, sarunā ar Sputnik Latvija sprieda Enerģētikas un finanšu institūta Enerģētikas departamenta vadītājs Jurijs Rikovs.

"Var izrādīties, ka darbi jāveic tā, lai neskartu rietumu partnerus. Tas būs grūti, tomēr principā iespējams," viņš uzsvēra.

Kā piemēru viņš minēja Krievijas kuģi "Akademik Chersky", kas var pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Tas atbilst visām prasībām, tā ekspluatācijai saņemta rietumvalstu partneru principiāla piekrišana. "Otram kuģim – "Fortuna" nav nepieciešamās pozicionēšanas sistēmas, tomēr tas var noturēties uz vietas ar vācu velkoņu palīdzību. Iespējams, nāksies iztikt bez tiem, tiks atrasts cits risinājums," atzīmēja Rikovs.

Viņaprāt, tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu. "Domāju, tiktāl nenonāks – tas būs milzīgs starptautiskais skandāls," atzīmēja eksperts.

"Jaunās sankcijas radīs nopietnu šķērsli, tomēr jebkādiem ierobežojumiem vienmēr ir apiešanas manevri. "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta un sāks darbu. Jautājums ir par to, kādiem spēkiem un kādos termiņos, jo visas sankciju radītās problēmas prasa resursus un laiku to risināšanai," konstatēja Rikovs.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

21
Tagi:
Krievija, sankcijas, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume" uz 20 gadiem atbrīvota no ES Gāzes direktīvas normām
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: Krievijai ir kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Austrija asi kritizē pret "Ziemeļu straumi 2" ieviestās sankcijas
LADA 4x4 Vision

Pēc "Ladas" uz Krieviju: AutoVAZ vairs netirgos automašīnas Latvijā

50
(atjaunots 13:22 04.06.2020)
Krievijas automašīnu gigants AutoVAZ izved zīmolu "Lada" no Eiropas Savienības tirgus, tomēr, iespējams, atgriezīsies ar jaunu modeli.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Lada Automobile GmbH Deutschland – automašīnu Lada ģenerālais izplatītājs Eiropā, kā arī Krievijas automašīnu kompānija "AutoVAZ" apstiprināja informāciju par to, ka zīmols "Lada" pamet Eiropas Savienības tirgu, vēsta Gazeta.ru.

Aiziešanas iemesls – stingrāku ekoloģisko standartu pieņemšana ES.

AutoVAZ direktors sabiedrisko sakaru jautājumos Sergejs Iļjinskis paskaidroja, ka kompānijai nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus, lai modificētu dzinējus atbilstoši jaunajiem ekoloģijas standartiem, jo automašīnu Lada pārdošanas apjomi ES ir visnotaļ pieticīgi.

Zināms, ka automašīnu Lada pēdējā partija pameta AutoVAZ ekskluzīvā importētāja noliktavu Vācijā 2020.gada martā.

"Lada Deutschland" pārstāvis informēja, ka tagad noliktavās palikušas tikai dažas automašīnas Lada Vesta standarta komplektācijā. Pārējās automašīnas ir pārdotas.

ES pieejamo automašīnu "Lada" līnijā bija iekļauta Lada Granta, Lada Vesta un 4x4 (Niva). Pie tam, kā atzīmēja eksperts Sergejs Ifanovs, Niva ir labi pazīstams un iemīļots modelis Eiropā.

Acīmredzot, zīmols "Lada" vairs Eiropas Savienības tirgū neatgriezīsies. Tā iemesls ir alianses Renault-Nissan-Mitsubishi (tajā strādā arī Krievijas "AutoVAZ") jaunā mārketinga politika.

Jaunā mārketinga politika pieņemta atbildei uz pandēmijas radītās krīzes izaicinājumiem. Jaunās doktrīnas pamatā ir tēze, ka Renault un Davia ieņems dominējošās pozīcijas tirgū, bet citi alianses dalībnieki var prezentēt savus modeļus tikai gadījumā, ja tie neradīs konkurenci jau minētajiem.

Tomēr AutoVAZ pieļāva, ka varētu atgriezties Eiropas Savienības automašīnu tirgū patstāvīgi, tagad jau ar jaunu zīmolu.

Savukārt pagaidām tie, kuri vēlas nopirkt "Lada", būs spiesti braukt tai pakaļ uz Krieviju. Labi, ka Krievijas robeža Latvijā nav tālu.

50
Tagi:
automašīnas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijā trūkst rezerves daļu, gaidiet zādzības: kādas automašīnas ir riska zonā
Pircējiem Vācijā prezentē jaunās Lada Vesta
Čīlē nejauši atrasts vienīgais mikroautobuss RAF-977 "Latvija" pasaulē
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

23
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

23
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības