Radioaktīvie atkritumi, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki izdomājuši, gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem

36
(atjaunots 22:02 13.05.2020)
Sanktpēterburgas politehniskās universitātes zinātnieki ar savām izstrādēm cenšas risināt trīs globālas problēmas mūsdienu rūpniecībā: komerciālo, politisko un ekoloģisko.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Pētera Lielā Sanktpēterburgas politehniskās universitātes (SpbPU) zinātnieki izstrādājuši tukšinātā urāna heksafluorīda (TUHF) pārstrādes komerciālo tehnoloģiju, kas ļauj iegūt ūdeņraža fluorīdu. Tehnoloģija dos iespēju pārtraukt toksisko atkritumu uzkrāšanu un iegūt svarīgas izejvielas, stāsta RIA Novosti.

TUHF parādās kā blakusprodukts dabiskā urāna izotopu bagātināšanas procesā kodoldegvielas ciklā. Patlaban Krievijā uzkrāts nepilns miljons tonnu TUHF. Tā ir īpaši toksiska 1.bīstamības klases viela. Pagaidām nav izstrādātas efektīvas tehnoloģijas šīs vielas pārstrādei. TUHF glabā tērauda konteineros atklātos laukumos.

TUHF sastāvā ir vērtīgs izejvielas elements – fluors. SpbPU zinātnieki iesaka reģenerēt fluoru ūdeņraža fluorīda veidā – tā ir stratēģiska viela kodoldegvielas ražošanai. Tādējādi tiek izstrādāts slēgts kodoldegvielas cikls fluoram.

Mūsdienu rūpniecībā ūdeņraža fluorīdu ražo no dabīgā kušņu špata koncentrāta, kura krājumi Krievijā ir izsmelti, un valsts ir spiesta to importēt no Mongolijas. Pie tam ūdeņraža fluorīdu pielieto ne tikai urāna heksafluorīda iegūšanai. Tas nepieciešams gandrīz visu mūsdienās pieprasīto fluora savienojumu (fluorpolimēri, ozondrošie freoni, elektronu gāzes, sintētiskais kriolīts alumīnija rūpniecībai, gāzes dielektriķi, gāzes transporta līdzekļi utt.) ražošanai.

"Ar savām izstrādēm mēs cenšamies risināt trīs globālas problēmas mūsdienu rūpniecībā: komerciālo – ūdeņraža fluorīda ražošanas izejvielu bāzes paplašināšana un rā ražošanas pašizmaksas samazināšana, izmantojot tehnogēnās izejvielas; politisko – mazināt atkarību no importētā kušņu špata Krievijas rūpniecības stratēģiskajās nozarēs; ekoloģisko – pārtraukt toksisko fluoru saturoši atkritumu uzkrāšanu un krājumu samazināšanu, kas uzkrāti agrākajos tehnosfēras attīstības periodos," paskaidroja projekta vadītājs, Politehniskās universitātes profesors Dmitrijs Paškevičs.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar kompāniju "Novije himičeskije produkti" ("Skolkovo" rezidents) un AS "Sibirskij himičeskij kombinat" (VK "Rosatom"). Eksperti atzīmē, ka patlaban jau apstiprinājusies minētās tehnoloģijas efektivitāte eksperimentālā pilotiekārtā.

Pēc tam zinātnieki plāno pilnveidot piedāvāto ūdeņrlaža fluorīda iegūšanas metodi no citiem fluoru saturošiem izejvielu resursiem. Šī darba rezultāti tiks laisti klajā jau šī gada decembrī.

36
Tagi:
atkritumi, Krievija, zinātnieki
Medicīnas masa ar šļirci, foto no arhīva

Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei

6
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Brīvprātīgā masveida vakcinācija pret Covid-19 Krievijas Federācijas pilsoņiem notiks bez maksas.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas pilsoņu masveida brīvprātīgā vakcinācija pret Covid-19 sāksies nākamā gada janvārī-februārī, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja KF veselības ministrs Mihails Muraško.

"Vakcinācija jau sākusies. Tā turpinās. Patlaban pilnā sparā rit vērienīga ražošana. Tas, ko jūs saucat par masveida vakcināciju, sāksies lielos apmēros janvārī un februārī. (..) Vakcinācija, kā jebkura medicīniskā palīdzība, notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Brīvprātības princips ir obligāts," uzsvēra Muraško.

Ministrs atgādināja, ka riska grupā iekļautie pilsoņi varēs saņemt vakcīnas jau decembrī. Viņš atgādināja, ka pie šīs kategorijas pieder veselības aprūpes sistēmas darbinieki, pedagogi un dzīvību uzturošo dienestu darbinieki, kā arī seniori un cilvēki, kas cieš no cukura diabēta, aptaukošanās un hipertonijas.

2021. gadā no koronavīrusa vakcinēto Krievijas iedzīvotāju skaits sasniegs vairākus desmitus miljonu, piezīmēja ministrs.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka vakcinācija no koronavīrusa infekcijas būs brīvprātīga un pakāpeniska, ņemot vērā valsts ģeogrāfiju un preparāta glabāšanas īpatnības.

"Uzdevums ir panākt, lai tie būtu minimāli etapi, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem, kas to vēlas. Uzdevums ir grandiozs," uzsvēra Peskovs.

Krievijas pilsoņi vakcīnu saņems bez maksas.

Patlaban Krievijā reģistrētas divas vakcīnas Covid-19 profilaksei: "Sputnik V" – Gamaleja nacionālā centra izstrādātais preparāts uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas, kā arī "EpiVakKorona", ko uz peptīdu antigēnu bāzes izstrādājis centrs "Vektor".

Patlaban abi preparāti iziet trešo, pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāzi, kurā piedalās brīvprātīgie, arī seniori un hroniski slimnieki. "Sputnik V" efektivitāte sasniedz 95% saskaņā ar pētījumu otrā starpposma datu analīzi, tā ir viena no desmit vakcīnām pasaulē, kas visvairāk pietuvojušās masveida ražošanai.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš informēja, ka fonds saņēmis pieteikumus no vairāk nekā 20 valstīm par "Sputnik V" iepirkumu – miljardu devu. Krievija vienojusies par ražošanu piecās valstīs. Apgrozījumā nonākuši vairāk nekā 117 tūkstoši devu, līdz gada beigām plānots laist klajā vairāk nekā divus miljonus.

6
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Putins pastāstīja par trešo Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu
Ekoaktiviste Dina Hitrova

"Nekā lieka". Urālu iedzīvotāja uz diviem gadiem atteikusies no pirkumiem

22
(atjaunots 12:50 28.11.2020)
Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Dinas Hitrovas garderobē ir vien apmēram divdesmit apģērba priekšmeti un apavi: džinsi, sporta jaka, divi pāri kroseņu, daži T-krekli. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ne kāju nesper veikalos apģērba meklējumos. Pielikt punktu šopingam Dina nolēma ne aiz taupības – ekoloģijas labad.

Dina uzskata, ka ikviens spontāni nopirkts un pēc tam izmests priekšmets kaitē apkārtējai videi. Dzīvojot pilsētā – Jekaterinburgā, Dina ir iemācījusies dzīvot gandrīz bez atkritumiem: organiskās atliekas nonāk kompostā, plastmasu un stiklu viņa nodod pārstrādei. Izdevies atrast pielietojumu pat kases čekiem – no tiem sieviete izgatavo akvareļu papīru, par Dinu portālā RIA Novosti pastāstīja Anastasija Gņedinska.

"Noturēties vismaz mēnesi"

Fotogrāfijā Dina saspiedusi saujā transporta talonu, vairs nederīgu zolīšu pāri, eļļas pudeles etiķeti. Tāds ir viņas atkritumu spaiņa saturs vienpadsmit dienu laikā. "Varēja būt vēl mazāk: samērcētas kartona zolītes varētu izkaltēt un nodot kopā ar makulatūru."

Līdz 2010. gadam Dina neko daudz negrima domās par patēriņu un ekoloģiju. Viņa bija arhitekte prestižā firmā, priekš sevis naudu nežēloja. "Vakarā varēju iegriezties veikalā un atdot palielu summu par kaut kādu nevajadzīgu mantu. Labi vēl būtu, ja tie būtu ieplānoti pirkumi. Bet es šķērdēju naudu pēc principa "ja jau esmu veikalā, kaut kas jānopērk"," atcerējās sarunbiedre.

Ekosomas polietilēna maisiņu vietā

Viņas dzīvi mainīja brīvprātīgo projekti. Hitrova iestājās "Brīvprātīgo meža ugunsdzēsēju biedrībā", sadraudzējās ar Greenpeace aktīvistiem. Sāka ar mazumiņu – atkritumu šķirošanu. Pirms diviem gadiem nolēma padzīvot pēc principa "zero waste", nekādu atkritumu. "Apsolīju nepirkt neko lieku, pat ne zeķu pāri. Vienkārši gribējās saprast, vai izturēšu". Nekādu konkrētu termiņu viņa sev nenosprauda, nolēma paciesties vismaz mēnesi. Taču pēc gadu ilgas "bezpirkumu diētas" pagarināja eksperimentu. Dina atcerējās, ka vispirms sarīkojusi inventarizāciju garderobē: daļu mantu aizveda pārstrādei, šo un to atdeva draugiem. Tagad viņas skapī ir pamata komplekts: daži T-krekli, sporta jaka, džinsi, bikses, divi pāri kroseņu – ikdienai un skriešanai. Divas ziemas virsjakas – ikdienai un sporta nodarbībām. Dina apliecina: pietiek visiem dzīves gadījumiem, it īpaši, ja cilvēks izraudzījies sportisku stilu.

"Protams, visvairāk nonēsājas apavi. Vienas krosenes jau ir šausmīgi novalkātas. Tomēr es tās nesu uz darbnīcu, lieku ielāpus, pielīmēju. Saprotu: katra jauna priekšmeta cenai jāpieskaita klāt darba izdevumi, ražošanai vajadzīgās izejvielas, simtiem litru ūdens, kas vajadzīgi, lai izaudzētu, piemēram, kokvilnu."

Экоактивист Дина Хитрова
Ekoaktiviste Dina Hitrova

Zeķes Dina lāpa. Apgalvo, ka divu gadu laikā nav nopirkusi nevienu pāri. Arī apavus, rotaslietas, pat apakšveļu. "Komentāros manām publikācijām sociālajos tīklos daudzi raksta, sak, es no sākuma esot sarūpējusi apģērbu krājumu, pēc tam pieteikusi gadu (sākumā eksperiments bija paredzēts uz divpadsmit mēnešiem) bez pirkumiem. Bet es taču to visu pārsvarā daru pati priekš sevis. Kāpēc man vajadzētu krāpt pašai sevi?"

Agrāk pirms svarīgas tikšanās vai brauciena Dina noteikti pirka jaunu kostīmu vai kleitu. Tagad uz meistarklasēm un intervijām nāk sporta jakā.

— Vai gadās, ka esat ciemos un visi redz, ka jums zeķes ir salāpītas? Vai nebaidāties nosodījuma, šķību skatienu?

— Visi paziņas saprotoši uztver manu dzīvesveidu, uzskatus. Pie tam nevajag domāt, ka es nēsāju skrandas. Apģērbs, it īpaši kvalitatīvs un dārgs, ir diezgan izturīgs. Mēs to izmetam agrāk vienkārši tāpēc, ka manta vairs nav modīga, ir apnikusi.

Dina sarēķināja: ietaupījusi 150 tūkstošus rubļu un vairāk nekā 300 stundas, ko agrāk būtu pavadījusi, pielaikojot pirkumus. "Es varēju ieiet tirdzniecības centrā un aizmirst it visu, izraugoties mantas. Pat ja nekas nederēja, tik un tā kaut ko pirku. Vajag taču kaut kā attaisnot izšķiesto laiku."

Čeku papīrs

Jau vairākus gadus Dina nelieto polietilēna maisiņus. Uz veikaliem iet ar pašrocīgi šūtām ekosomām. "Tās vajag tikai izpurināt, un var lietot atkal. Jā, gaļai vai vistai nav īsti labas, bet var jau izmazgāt. Tomēr es esmu vegāne, tāpēc pārtikas veikalos ņemu dārzeņus un augļus."

Produkti ekosomās

Viņa atteikusies arī no parastās sadzīves ķīmijas. Pērk tikai cieto šampūnu un kondicionētāju matiem, bez iepakojuma, izmanto tikai ekosūkļus, ko meistaro pati no auduma apgriezumiem. Atradusi pat ekoloģiskas zobu sukas – no bambusa. "Tās sairst kā parasta koksne – dažu gadu laikā.  Tiesa, tagad daudzviet, arī pie mums plastmasas zobu sukas šur un tur pieņem pārstrādei. Tās izkausē un pievieno sporta laukumu segumā."

No čekiem saražots ekopapīrs

Čekus no lielveikaliem Dina nemet laukā – tie pārtop par ekopapīru. Sieviete skaidro, ka tos nevar nodot pārstrādei, jo papīrs satur kaitīgo bisfenola A savienojumu. "Es tos krāju, liku kārbā. Ar laiku sakrājās tik daudz, ka vajadzēja steigšus izdomāt, kur tos likt. Nolēmu pamēģināt izgatavot akvareļpapīru." Dina čekus izmērcē bļodā, pievieno mazliet PVA līmes, sajauc, līdz masa ir vienveidīga. To viņa izberž caur sietiņu, izklāj plānā kārtiņā uz auduma un kaltē. "Pat šajā jomā esmu panākusi ekoloģisku tīrību. Ja palasīsiet, kā ražo papīru, sapratīsiet, cik tas ir kaitīgi apkārtējai videi: daudz balināšanas, atkritumi un notekūdeņi. Manā ražošanā atkritumu nav. No atkritumiem es saņemu jaunu produktu."

Ekopapīra izgatavošanas meistarklase

— Vai sulas pakās un ūdeni pudelēs arī nepērkat?

— Protams, ne. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem man uzdāvināja daudzkārt lietojamu pudeli. To ņemu visur līdzi. Gan ekoloģiski, gan ekonomiski: atsakoties no pudelēs pildītā ūdens, ietaupu līdz desmit tūkstošus rubļu gadā. Starp citu, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pārvietojos tikai ar velosipēdu.

"Savācu pat suņu ekskrementus"

Savus atkritumus Dina ir minimizējusi. Piedevām viņa novāc arī citu atstāto. Jau vairākus gadus viņa nodarbojas ar plogingu – teritorijas uzkopšanu skrējiena laikā. "Dzīvoju netālu no Uhtusa mežaparka, sen nodarbojos ar skriešanu. Raizes sagādāja tikai atkritumi, ko nevērīgi šašliku mīļotāji atstāj, kur pagadās. Sapratu: ja man nepatīk trenēties tādā bardakā, kaut kas ir jādara. Sāku uzlasīt bundžas, pudeles. Tikai pēc tam uzzināju, ka plogings ir vesela kustība – šie cilvēki uzņēmušies rūpes par tīrību. Starp citu, tā radusies Zviedrijā."

После каждой пробежки Дина выносит из леса по 6-8 килограмм мусора.
Pēc katras skriešanas reizes Dina iznes no meža 6-8 kilogramus atkritumu

Sākumā Dina uzlasīja plastmasas pudeles. Pēc tam – arī izsmēķus un mitrās salvetes. Tagad neatstāj pat suņu ekskrementus.

Pēc ikdienas sporta nodarbībām viņa iznes no meža līdz pat astoņus kilogramus atkritumu. Pie tam viņa pat maisiņus nepērk – tie viegli atrodas starp izmestajiem atkritumiem. Pēc tam Dina tos neizmet konteinerā kopā ar saturu – atstāj nākamajām "medībām". "Dažreiz maisiņus izmantoju vairākas nedēļas." Pirkt nākas tikai cimdus. Tomēr tos Dina mazgā (starp citu, ar ekoziepēm) un nēsā mēnešiem ilgi.

Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Пакеты для сбора мусора Дина тоже находит в лесу
Paketes atkritumu savākšanai Dina tāpat atrod mežā
22
Tagi:
ekoloģija, Krievija
Pēc temata
Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un kā glābjas no epidēmijas
Cilvēki – tā ir slimība. Par ko raud lāči un vides sargi
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
VIP klases ekoloģiskie projekti

Baltkrievu robežsargi parādījuši darbu radioaktīvā piesārņojuma zonā

0
(atjaunots 23:22 28.11.2020)
Baltkrievijas Robežsardzes darbinieki strādā Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas bijušajā štābā.

Baltkrievu robežsargi parādījuši, kā norit viņu darbs radioaktīvā piesārņojuma teritorijā. Video ierakstu YouTube publicēja Baltkrievijas Valsts robežsardzes komiteja.

Šonedēļ tika atklāts robežsardzes kontroles punkts "Hoiņiki" uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas – tā ir jauna Gomeļas robežsardzes grupas vienība.

Robežsardzes komplekss tapis pēc Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas bijušā štāba rekonstrukcijas.

Robežsardzes punktā organizēts monitoringa centrs, kas tiešsaistes režīmā ļauj attālināti kontrolēt vairāk nekā 100 kilometrus garu robežu ar Ukrainu ar dažādu apsardzes un novērošanas sistēmu palīdzību.

Vienības galvenā īpatnība – valsts robežu sardze notiek teritorijā ar paaugstinātu radiācijas fonu.

Sekmīgai funkciju izpildei un radioaktīvā izstarojuma avotu identifikācijai robežsardzes punkts ekipēts ar mūsdienīgu tehniku, iekārtām un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Katastrofa Černobiļas AES notika 1986. gada 26. aprīlī – uzsprāga stacijas ceturtā energobloka kodolreaktors. Radioaktīvā piesārņojuma kopējā platība Baltkrievijas teritorijā sasniedza aptuveni 46,5 tūkstošus kvadrātkilometru.

Ukrainas teritorija bija piesārņota 50 tūkstošu kvadrātkilometru platībā 12 apgabalos. Pie tam piesārņojumā cietuši arī 19 Krievijas reģioni gandrīz 60 tūkstošu kvadrātkilometru platībā ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju.

0
Tagi:
Černobiļa, Robežsardze, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievija atspēkoja baumas par Krievijas karavīriem tās teritorijā – Černobiļas zonā
"Esmu tur bijis": bijušajam Latvijas prezidentam pavaicāja par "Černobiļu"
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss
Dzīve un kino: visa patiesība par seriālu "Černobiļa"