RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Latvija daudzu gadu garumā cenšas atrast veidu, kā lai izspiež no Krievijas, PSRS tiesību mantotājas, zaudējumu kompensāciju par mītisko "okupāciju", ko izdomājuši Latvijas valdībā.
Krievijā vairākkārt paziņoja, ka šādas pretenzijas nepieņem un "slimiem cilvēkiem ar nelabojamu psihi" neko negrasās izmaksāt. Taču Latvija nemet pie malas savu sapni uzdzīvoties un turpina izdomāt dažādus trikus, kā lai to izdarītu.
Valstī pat ir izveidota speciāla komisija, kas nodarbojas ar "padomju okupācijas" zaudējumu aprēķināšanu, acīmredzot, lai ērtāk būtu izdomāt jaunas pasaciņas. 2020. gadā šī komisija kārtējo reizi plāno sarīkot Latvijas PSR un PSRS budžetu analīzi par laika posmu no 1946. līdz 1960. gadam.
Savukārt Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau visu ir aprēķinājis un paziņoja, ka Latvija, būdama PSRS sastāvā, atdeva 48% savu ienākumu kopējā PSRS budžetā.
Taču ministrs piemirsa paziņot arī to, cik līdzekļus Latvija saņēma no PSRS. Bet tas nekas, jo par to viņam atgādināja no Maskavas, vēsta RIA Novosti.
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs atsvaidzināja Bordāna atmiņu, paziņojot, ka brīdī, kad Latvija pievienojās PSRS, tā bija atpalikusi agrāra valsts, iespējams, visnabadzīgākā visā Eiropā. Bet rezultātā cilvēki tur sāka dzīvot par labāk, nekā visā pārējā Padomju Savienībā.
Visa padomju tauta strādāja, lai padarītu Baltijas valstis par PSRS skatlogu, visi resursi tika iesūknēti šajās valstīs, paziņoja Morozovs, uzsverot, ka Bordāns, runājot par Latvijas "donora" statusu PSRS, vienkārši sagrozīja vēstures faktus.
Latvijā PSRS laikos tika uzbūvēts daudz augsti tehnoloģisku, tobrīd modernāko uzņēmumu. Un tas, ka šobrīd Latvija ir dziļā ekonomiskā krīzē, tas, ka tā ir pazaudējusi visu bāzi, ko tai dāvāja PSRS, tās ir tikai un vienīgi Latvijas problēmas.
"Šobrīd, kā zināms, Latvijā ir pietiekami nopietna ekonomiska krīze, uzņēmumi ir aiztaisījušies ciet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, un vairums latviešu ir spiesti meklēt zemas kvalifikācijas darbu Eiropas darba tirgū," konstatēja Morozovs.
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē 1996. gada 28. februārī, tādējādi apstiprinot uzticību humānisma un demokrātijas principiem. Taču pati Eiropas Padome (EP) pēdējā laikā demonstrē, ka atkāpjas no nospraustajiem mērķiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs valsts iestāšanās EP gadadienā nosūtīja organizācijas ģenerālsekretārei Marijai Peičinovičai-Buričai vēstījumu, kurā norādīja uz organizācijas vienaldzīgo attieksmi pret krievu un krievvalodīgo atklāto diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.
Pēc Lavrova domām, tamlīdzīga attieksme pret reālu problēmu kaitē EP – organizācijas, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, – autoritātei.
"Atbilstošas reakcijas trūkums uz tādiem plašiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs, kaitē Eiropas Padomes autoritātei. Organizācija, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, nedrīkst vienaldzīgi noskatīties uz vēsturiskā revizionisma izpausmēm un nacistu līdzskrējēju glorifikāciju," teikts Lavrova vēstījumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Diplomāts atzīmēja, ka EP nākotne ir atkarīga no organizācijas spējas saglabāt patstāvību un patiesi eiropeisku raksturu, nekļūt par bloku pieejas un domāšanas ķīlnieku, strādāt bez dubultiem standartiem visu kontinenta valstu interesēs.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā, tāpat norādīja uz krievu un krievvalodīgo diskriminācijas problēmu minētajās valstīs. Viņš skāra jautājumu par krievvalodīgo stāvokli un izglītību krievu valodā.
Diplomāts atzīmēja: Krievijā aizvien lielākas bažas rada krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā, it īpaši valodas un izglītības tiesību īstenošanas jomā.
Ārlietu ministrs pauda nožēlu par to, ka ANO Cilvēktiesību padome un tās speciālās procedūras ignorē miljoniem cilvēku tiesību skandalozos pārkāpumus. Viņš uzsvēra: nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzību pavada represijas, vērstas pret mazākumtautību pārstāvjiem.
RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Krievijas vēstniecības KTDR darbinieki vairāk nekā kilometru stūmuši dzelzceļa drezīnu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija.
Ziņots, ka februāra beigās Krievijā atgriezušies astoņi vēstniecības darbinieki no Ziemeļkorejas līdz ar saviem ģimenes locekļiem. Taču pandēmijas dēļ dzelzceļa satiksme ir slēgta, tāpēc daļu ceļa viņi bija spiesti pārvarēt drezīnā, ko stūma paši vēstniecības darbinieki.
"Tā kā jau vairāk nekā gadu robežas ir slēgtas, pasažieru satiksme pārtraukta, mājup doties nācās pa ilgu un grūtu ceļu. Vispirms – 32 stundas vilcienā, pēc tam vēl divas stundas autobusā līdz robežai un, visbeidzot, pats atbildīgākais maršruta posms – pāreja uz Krievijas pusi kājām. Šim nolūkam vajag savlaicīgi izgatavot ratiņus, uzlikt uz sliedēm, sakraut uz tiem mantas, sasēdināt bērnus - un ceļā," pastāstīja ministrija.
Visu konstrukciju pa sliedēm nācās stumt vairāk nekā kilometru. Vienīgais vīrietis grupā bija vēstniecības trešais sekretārs Vladislavs Sorokins. Viņš kļuva par drezīnas galveno "dzinēju". Pati jaunākā ceļotāja bija viņa trīs gadus vecā meitiņa Varja.
Krievijas teritorijā, pierobežas stacijā Hasana viņus sagaidīja kolēģi no ĀM pārstāvniecības Vladivostokā. Autobuss, ko nodrošināja Primorskas novada administrācija nogādāja mājāsbraucējus Vladivostokas lidostā. No turienes viņi jau izlidoja uz Maskavu.
28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.
Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.
Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.