"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
(atjaunots 16:24 06.05.2020)
Latvija bija atpalikusi agrāra valsts līdz tam, kad tā pievienojās PSRS, pateicoties visas padomju tautas centieniem, pārtapa PSRS skatlogā, atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna provokāciju.RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Latvija daudzu gadu garumā cenšas atrast veidu, kā lai izspiež no Krievijas, PSRS tiesību mantotājas, zaudējumu kompensāciju par mītisko "okupāciju", ko izdomājuši Latvijas valdībā.
Krievijā vairākkārt paziņoja, ka šādas pretenzijas nepieņem un "slimiem cilvēkiem ar nelabojamu psihi" neko negrasās izmaksāt. Taču Latvija nemet pie malas savu sapni uzdzīvoties un turpina izdomāt dažādus trikus, kā lai to izdarītu.
Valstī pat ir izveidota speciāla komisija, kas nodarbojas ar "padomju okupācijas" zaudējumu aprēķināšanu, acīmredzot, lai ērtāk būtu izdomāt jaunas pasaciņas. 2020. gadā šī komisija kārtējo reizi plāno sarīkot Latvijas PSR un PSRS budžetu analīzi par laika posmu no 1946. līdz 1960. gadam.
Savukārt Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau visu ir aprēķinājis un paziņoja, ka Latvija, būdama PSRS sastāvā, atdeva 48% savu ienākumu kopējā PSRS budžetā.
Taču ministrs piemirsa paziņot arī to, cik līdzekļus Latvija saņēma no PSRS. Bet tas nekas, jo par to viņam atgādināja no Maskavas, vēsta RIA Novosti.
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs atsvaidzināja Bordāna atmiņu, paziņojot, ka brīdī, kad Latvija pievienojās PSRS, tā bija atpalikusi agrāra valsts, iespējams, visnabadzīgākā visā Eiropā. Bet rezultātā cilvēki tur sāka dzīvot par labāk, nekā visā pārējā Padomju Savienībā.
Visa padomju tauta strādāja, lai padarītu Baltijas valstis par PSRS skatlogu, visi resursi tika iesūknēti šajās valstīs, paziņoja Morozovs, uzsverot, ka Bordāns, runājot par Latvijas "donora" statusu PSRS, vienkārši sagrozīja vēstures faktus.
Latvijā PSRS laikos tika uzbūvēts daudz augsti tehnoloģisku, tobrīd modernāko uzņēmumu. Un tas, ka šobrīd Latvija ir dziļā ekonomiskā krīzē, tas, ka tā ir pazaudējusi visu bāzi, ko tai dāvāja PSRS, tās ir tikai un vienīgi Latvijas problēmas.
"Šobrīd, kā zināms, Latvijā ir pietiekami nopietna ekonomiska krīze, uzņēmumi ir aiztaisījušies ciet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, un vairums latviešu ir spiesti meklēt zemas kvalifikācijas darbu Eiropas darba tirgū," konstatēja Morozovs.
Nereālā okupācija
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Tagi:
Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms. RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs.
"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.
Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.
"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.
Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.
Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.
Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.
"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.
©
Sputnik / Михаил Климентьев
Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"
Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.
Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.
Lietuvas iedzīvotājs nošāva policistu un varēja aizbēgt uz Latviju
(atjaunots 09:18 30.05.2020)
Mežā uz Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijas varētu slēpties bruņots noziedznieks no Lietuvas.RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Lietuvas Mažeiķu rajonā, kurš robežojas ar Latviju, vīrietis nošāva policistu un varēja aizbēgt Latvijas robežas virzienā, vēsta Sputnik Lietuva.
Incidents notika piektdien, ap plkst. 10:30 Mažeiķu rajonā. Policisti atnāca uz vīrieša māju, lai pārbaudītu paziņojumu par vardarbību, taču viņš sagaidīja viņus ar šāvieniem. Rezultātā virsnieks Sauļus Žimants tika nošauts, policijas darbiniece tika ievainota kājā.
"Aizdomās turamais (dzimis 1968. gadā), iespējams, noslēpies kaimiņu mežā, viņš var būt bruņots, tādēļ aicinām iedzīvotājus, kas viņu sastaps, netuvoties viņam klāt un pēc iespējas ātrāk paziņot policijai," teikts Lietuvas policijas paziņojumā Facebook.
Lietā ieviests speciāls plāns, uz notikuma vietu tika nosūtītas vairākas policistu vienības no Telšu, Šauļu un Klaipēdas apriņķa, kā arī ATO darbinieki.
Atsaucoties uz Lietuvas kolēģu lūgumu sniegt palīdzību, Latvijas Valsts policija izvietojusi papildspēkus Kurzemes un Zemgales reģionu pierobežas teritorijā, tāpat lietā iesaistīts Valsts robežsardzes helikopters.
Noziedznieks, iespējams, ir bruņots, tādēļ gadījumā, ja jūs pamanāt vīrieti, kurš ir attēlots fotogrāfijā, policija aicina netuvoties viņam klāt, bet gan nekavējoties paziņot par to pa tālruni 110.
Lietuvas policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela visas policistu sabiedrības vārdā izteica dziļu līdzjūtību bojāgājušā virsnieka radiniekiem.
"Sauļus, kurš policijā nostrādāja gandrīz 19 gadus, bija viens no valsts labākajiem kinologiem, kurš vairākkārt bija izcīnījis uzvarētāju vietas dažādos policijas kinologu konkursos. Ģimene ir pazaudējusi mīlošu vīru un tēvu," teikts iestādes paziņojumā.