Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda Osnovaņije prezidents Aleksejs Anpilogov

Eksperts: ASV militārie objekti Baltijā rada draudus

124
(atjaunots 17:28 05.05.2020)
ASV piešķirs papildu līdzekļus militāro objektu projektēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, ziņo mediji. Šo ziņu Radio Sputnik ēterā komentēja Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda "Osnovaņije" prezidents Aleksejs Anpilogovs.

RĪGA, 5. maijs - Sputnik. ASV plāno piešķirt 49 miljonus dolāru militāro objektu projektēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, paziņoja televīzijas kanāls RT, atsaucoties uz ASV Sauszemes karaspēka Eiropā Inženieru korpusa pieteikumu.

Līdzekļi tiks novirzīti "lidlauku, dzelzceļu, degvielas krātuvju, degvielas un smērvielu noliktavu, munīcijas un sprāgstvielu noliktavu, kazarmu" un citu objektu celtniecībai, remontam vai atjaunošanai.

Darbu realizācijai plānots noslēgt vismaz trīs līgumus, par kuru darbuzņēmēju kandidātiem var kļūt amerikāņu firmas vai uzņēmējvalsts kopuzņēmumi ar ASV dalību.

ASV Sauszemes spēku Inženieru korpusa misijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir Eiropas apturēšanas iniciatīvas daļa, kas paredz vairāku tūkstošu NATO karavīru izvietošanu ar tehniku un iekārtām Eiropas valstīs, kas robežojas ar Krieviju. Alianse sauc to par atbildi uz Krievijas "agresīvo rīcību".

Fonda "Osnovaņije" prezidents Aleksejs Anpilogovs radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka "Krievijas draudi" ir ASV un NATO ierastais iegansts, kas ļauj palielināt karaspēka skaitu Eiropā.

"Tā ir tāda ierindas šausmene, ka tūlīt notiks vai nu Baltijas aneksija, vai tās pakļaušana kādā citā veidā. Ar šo ieganstu Pentagonā tiek izdalīta nauda, notiek mācības, kas saistītas ar ASV karaspēku pārvietošanu uz Eiropu. Tas ir tas pats ienaidnieka tēls, kas pastāvēja aukstā kara laikā, kad visi uzskatīja, ka tanki no VDR teritorijas pa "Fuldas koridoru" tiks līdz Lamanšam un gandrīz līdz Londonai. Pagaidām tas attiecas uz infrastruktūru, bet šī spēku pārsviešana atgādina par fantomu, ko pastāvīgi uzbudina NATO un atsevišķu valstu vadība," uzskata Aleksejs Anpilogovs.

Viņš ir pārliecināts, ka ASV un NATO karaspēka un objektu klātbūtne Baltijā ir hipotētisks apdraudējuma avots Krievijai.

"Vai Krievijai no tas būtu jābaidās? Kā no sava veida placdarma, protams, būtu vērts. Lieta tāda, ka no Baltijas teritorijas pastāvīgi notiek Krievijas Federācijas Eiropas daļas novērošana. Tur atrodas NATO karaspēks, paldies Dievam, pagaidām bez kodolieročiem. Lai gan amerikāņu bumbvedēju - (potenciālo) kodolieroču nesēju lidojumi regulāri notiek virs Baltijas jūras," atgādināja Aleksejs Anpilogovs.

124
Tagi:
Krievija, draudi, Baltija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā (207)
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
Cīņa ar ēnu: NATO aktivitātes Baltijā atbalsta poļu iznīcinātāji
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
"Peļu skribināšanās pagaldē": eksperts par NATO plāniem Polijā un Baltijā

Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu

12
(atjaunots 10:42 04.08.2020)
Beidzamā brīvprātīgo izmeklēšana, kuri testē vakcīnu pret koronavīrusu Burdenko slimnīcā, parādījusi acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem dalībniekiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Brīvprātīgajiem, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumā, izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde, pie tam nekādas blaknes organisma darbā nav atklātas, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Burdenko slimnīcā notika beidzamā brīvprātīgo medicīniskā apskate, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu klīniskajos pētījumos, kurus Aizsardzības ministrija veica sadarbībā ar Gamaleja vārdā nosaukto Nacionālo epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecisko centru. Viņiem visiem pirms 42 dienām tika veikta pirmā vakcinācija.

"Pētījumu rezultāti skaidri parādīja acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem brīvprātīgajiem, kura tika saņemta vakcinācijas rezultātā. Nekādi blakusefekti vai novirzes brīvprātīgo organismā nav atklātas," paziņoja militārajā institūcijā.

Tādējādi, veikto pētījumu dati ļauj runāt par vakcīnas drošumu un labo pārnesamību, kuru izveidoja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju.

Eksperimenta gaitā, kurš ilga no 3. jūnija līdz 20. jūlijam, brīvprātīgie atradās nepārtrauktā Burdenko slimnīcas ārstu uzraudzībā.

Pasaules Veselības organizācija 11. marta pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 18,4 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 697 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 11,6 miljoni izveseļojās.

Iepriekš, sapulcē par sanitāri epidemioloģisko situāciju Krievijā vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka vislielākās perspektīvas Krievijā šobrīd ir divām vakcīnām pret koronavīrusu – Gamaleja centra un Novosibirskas zinātniskā centra "Vektor" izstrādās vakcīnas. Pirmās vakcīnas reģistrācija ir plānota augustā, savukārt ražošana – septembrī, "Vektor" vakcīnu, pēc viņas sacītā, paredzēts piereģistrēt septembrī ar ražošanu oktobrī.

Vakar, 3. augustā, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF sagaida Krievijā pirmās vakcīnas pret koronavīrusu Covid-19 reģistrāciju 10 dienu laikā.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi
Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus
Šeremetjevo

Ardievas papīriem un rindām: Krievija ievieš elektroniskās vīzas

17
(atjaunots 09:09 04.08.2020)
No 2021. gada 1. janvāra Krieviju varēs apmeklēt ar elektronisko īstermiņa vīzu, kuras noformēšana aizņems ne vairāk par četrām dienām. Sputnik noskaidroja, kurš varēs izmantot jauno kārtību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Aleksejs Stefanovs. Pēc pilotprojekta – elektronisko vīzu izsniegšana 53 valstu pilsoņiem braucieniem uz Vladivostoku un Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu – Krievija ievieš iespēju saņemt elektroniskās īstermiņa vīzas ar tiesībām apmeklēt jebkuru valsts reģionu.

Aizritējušajā piektdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo likumu, saskaņā ar kuru īstermiņa braucieniem uz Krieviju tiks ieviesta universāla vienotā elektroniskā vīza ar 60 dienu derīguma termiņu. Šai vīzai būs atsevišķa kategorija līdztekus diplomātiskajai, darba, privātajai, tranzīta un īslaicīgās uzturēšanās vīzai.

Taču paša brauciena garums nedrīkst pārsniegt 16 dienas. Tomēr Krievijas Tūrisma operatoru asociācijā (KTOA) aģentūrai Sputnik paskaidroja, ka, saskaņā ar statistiku, ārzemnieku braucieni uz Krieviju aizņem vidēji nedēļu, tādēļ ar šādu dienu skaitu būtu jāpietiek īstermiņa braucienam uz valsti.

113 valstu pilsoņi: Krievija maksimāli vienkāršo iebraukšanu

Noformēt jauno vīzu varēs, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Krievijas ĀM pievērš uzmanību tam, ka eksperimenta ietvaros ar elektroniskajām vīzām uz Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu viņi saskārās ar problēmu – pretendenti pie iesnieguma aizpildīšanas bieži pieļauj kļūdas, kas kļūst par atteikuma iemeslu vīzas izsniegšanai. Lai nekas tāds nenotiktu jauno vīzu gadījumā, portāls tika pilnveidots un vienkāršots.

Kādu tieši valstu pilsoņi varēs izmantot jauno iespēju, pagaidām nav zināms. "Ārzemju valstu sarakstu Krievijas Federācijas valdība apstiprinās atsevišķi," paskaidroja aģentūrai Sputnik Valsts domes Fiziskās kultūras, sporta, tūrisma un jauniešu lietu komitejas locekle Nataļja Kuvšinova.

"Domāju, ka elektroniskā īstermiņa vīza būs pieprasīta. Jaunieviesuma mērķis ir attīstīt ieceļošanas tūrismu Krievijā, jo prioritātes šodien ir tieši iekšējais un ieceļošanas tūrisms. Es domāju, šis ir viens no tiem mehānismiem, kurš ļaus ārzemju pilsoņiem no valstu virknes ceļojumiem apturēt savu izvēli uz Krievijas Federācijas," uzskata Valsts domes deputāte.

Visticamāk, valstu sarakstā, kuru pilsoņi varēs izmantot elektronisko vīzu, iekļaus 53 valstis, kuras izmantoja šo pilotprojektu. Starp tām ir Eiropas Savienības valstis, Ķīna, Japāna, Turcija, Indija. Taču šajā sarakstā nebija ASV, Kanādas un Lielbritānijas pilsoņu. Un, visticamāk, elektronisko īstermiņa vīzu viņi joprojām nevarēs saņemt. ĀM atzīmē, ka atšķirībā no eksperimenta, kad elektroniskās vīzas uz atsevišķiem reģioniem bija bez maksas, jaunā vīza no 2021. gada janvāra jau būs par maksu. Cena, visticamāk, nepārsniegs 50 ASV dolārus (40-45 eiro).

"Nākamgad skatīsimies, cik populāra būs jaunā elektroniskā vīza salīdzinājumā ar tām vīzām, kuras darbojas šodien," atzīmēja Valsts domes deputāte Nataļja Kuvšinova.

Papildus 53 valstīm, kurām ir ieviesta iespēja saņemt elektroniskās vīzas uz KF, vēl 60 valstu pilsoņiem ir iespēja ieceļot Krievijā bez vīzām uz divpusēju starptautisku līgumu pamata. Tādējādi, ĀM uzsvēra, no 2021. gada maksimāli liberāls iebraukšanas režīms Krievijas teritorijā, kurš neprasa papīra vīzas saņemšanu, būs piemērots attiecībā uz ārzemju valstu pilsoņiem, kuri veido puse pasaules iedzīvotāju skaita – aptuveni 4 miljardus.

Tūrisma plūsma palielināsies vismaz par 30%

"Tā ir būtiska iebraukšanas vienkāršošana, par kuru daudzus gadus sapņoja viss iebraukšanas tūrisms. Galvenais, lai pēc fakta patiešām būtu vienkārši saņemt elektronisko vīzu," komentēja jaunieviesumu Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas (KTOA) izpilddirektore Maija Lomidze.

Pēc viņas domām, elektroniskā īstermiņa vīza, pat pēc pesimistiskākajām prognozēm, sniegs tūristu plūsmas pieaugumu vismaz 30% apmērā. Tādēļ Lomidze ir pārliecināta, ka jaunieviesums nesīs tikai plusus, savukārt "mīnuss var būt tikai viens – ja pieteiktā vienkāršošana faktiski neizrādīsies tāda".

Savukārt KTOA viceprezidents Aleksandrs Kurnosovs uzskata, ka šis valdības lēmums var palielināt tūristu plūsmu pat par 40% vai 50%, "vai pat vairāk, jo citu valstu pieredze, kuras atceļ vīzas vai ievieš ievērojamus vienkāršojumus, parāda, ka efekts var būt arī lielāks".

"Ļoti pozitīvi, ka šis lēmums ir pieņemts, turklāt tūrisma tirgum tik sarežģītā brīdī," atzīmēja viņš.

Aleksandrs Kurnosovs cer uz tālāku vīzu režīma liberalizāciju - "termiņa pagarināšana, kura laikā ir spēkā vīza no esošajiem diviem mēnešiem, vismaz, līdz pusgadam vai gadu, un, iespējams, dienu skaita pagarinājumam no 16 līdz 30".

Tāpat Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas viceprezidents cer, ka tiks paplašināts valstu skaits, kurām tiks ieviesta elektroniskā vīza, "jo sarakstā neiekļuva valstis, kuras sūtīja uz Krieviju visnotaļ lielu tūristu skaitu – tās ir gan ASV, gan Lielbritānija, piemēram".

"Tas būtu pozitīvi. Taču skaidrs, ka šajā jautājumā viss atduras pret politisko situāciju," nobeigumā sacīja Aleksandrs Kurnosovs.

17
Tagi:
vīzas
Pēc temata
Vīza – atmaksa par patiesību: Krievijas ĀM raksturoja Baltijas valstu jauno taktiku
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
KF ĀM pastāstīja, cik valstis tiks iekļautas elektronisko vīzu sistēmā
KNAB

KNAB apsūdz Preiļu novada vadītāju dokumentu viltošanā

0
(atjaunots 12:53 04.08.2020)
Preiļu novada domes amatpersonas tur aizdomās par atjaunotās domes ēkas pieņemšanas ekspluatācijā akta viltošanu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedza Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tiek ziņots iestādes mājaslapā.

Viņi visi tiek apsūdzēti dokumentu viltošanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, savukārt vienai no amatpersonām tiek inkriminēta arī nepatiesas informācijas norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā un šaujamieroču munīcijas iegāde un glabāšana bez attiecīgās atļaujas.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Krimināllikums par šādiem likumpārkāpumiem paredz cietumsodu uz laiku līdz četriem gadiem, īstermiņa brīvības atņemšanu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Pierādījumi, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas gaitā, liecina, ka 2019. gada 6. un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu pašvaldības darbinieku atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, un pēcāk iesniedza to Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kuri veica ēkas ārpuskārtas pārbaudi.

Detaļas, kā parasti, izklāstītas KNAB infografikā.

​Saskaņā ar mediju datiem, šo personu lokā varētu būt domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un viņas vietnieks Juris Želvis, kā arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un tehniskā departamenta darbinieks.

Otrdien KNAB darbinieki ieradās Preiļu novada domē un aizturēja četrus cilvēkus.

Kriminālprocess šajā lietā tika iesākts 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī lietā tika veiktas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tostarp sankcionētas kratīšanas.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai