Televizors, foto no arhīva

Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu

109
(atjaunots 15:58 26.04.2020)
Visa pasaule cenšas organizēt cilvēkiem pēc iespējas ērtāku uzturēšanos mājās, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, bet Latvijā ar likumu ierobežo translāciju krievu valodā, ar nožēlu atzīmēja Krievijas vēstniecības darbinieki.

RĪGA, 26. aprīlis - Sputnik. Ceturtdien, 23. aprīlī, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja ierobežojumus apraidei krievu valodā telekanālu pamata komplektā.

Lēmums atbilst Latvijas prezidenta Egila Levita iniciatīvai, kurš iepriekš norādīja, ka nepieciešams iekļaut grozījumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, saskaņā ar kuriem visām telekanālu pamata paketēm jāiekļauj Latvijas sabiedriskās televīzijas, reģionālo un vietējo telekanālu programmas, bet no pārējām 80% jāsastāda programmām, kuru saturs sākotnēji veidots ES un EEZ oficiālajās valodās.

Iniciatīva paredz, ka proporcija būs jāievēro arī kabeļtelevīzijas retranslētājiem.

Marta sākumā Saeima atbalstīja prezidenta ierosinājumu pirmajā lasījumā.

Krievijas vēstniecība Latvijā ar sašutumu komentēja lēmumu savā lapā Facebook. Publikācijas autori atzīmēja: visā pasaulē plosās koronavīrusa pandēmija, valdības cenšas padarīt pēc iespējas ērtāku uzturēšanos mājās, paplašinot piekļuvi mediju saturam, lai nepieļautu Covid-19 izplatību, toties Latvija rīkojas pilnīgi pretēji.

Tātad, atšķirībā no koronavīrusa, rusofobija Latvijā nav ārstējama, loģiski secināja vēstniecībā.

"Daudzas valstis paplašina piekļuvi mediju saturam, lai cilvēkiem būtu vienkāršāk ievērot karantīnu. Vienlaikus Latvijas Saeima, acīmredzot, lai iespītētu valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, apstiprina otrajā lasījumā grozījumus, kuri ierobežo teleprogrammu apraidi viņu dzimtajā valodā. Diemžēl atšķirībā no Covid-19 rusofobija šeit nav ārstējama!" sašutuši KF diplomāti.

Atgādināsim, ka Latvija konsekventi cīnās pret krievvalodīgajiem medijiem. 19. martā tika slēgts Pirmā Baltijas kanāla – lielākā krievu valodā raidošā privātā telekanāla – ziņu dienests. Runa ir arī par ikdienas ziņu pārraidi "Latvijas laiks" un autorprogrammām "Aiz kadra", "Piecas kapeikas" un ikdienas informatīvo programmu "Igaunijas ziņas".

Mediju tirgū periodiski paklīst baumas par iespējamiem ierobežojumiem vienīgajam valsts telekanālam krievu valodā – LTV7. Savukārt Nacionālā apvienība uzbrūk Latvijas radio 4, kurš "pārlieku daudz raida krievu valodā".

Taču, lai kā valdība censtos piespiest pie sienas krievu medijus, krievvalodīgo projektu auditorija joprojām pieaug.

Latvijas televīzijas programmu direktore Rita Ruduša pastāstīja, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par saturu krievu valodā – to apliecina reitingi.

Krievvalodīgās auditorijas pieaugumu Ruduša nosauca par fenomenālu.

109
Tagi:
televīzijas kanāli, rusofobija, Latvija

Krievija pametīs SKS, taču no kosmosa neaizies: nacionālās stacijas projekts jau gatavs

28
(atjaunots 11:40 19.04.2021)
Kāpēc Krievijā tika pieņemts lēmums izstāties no Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta pēc 2025. gada?

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs informēja, ka pēc 2025. gada Krievija pametīs Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projektu, vēsta RIA Novosti.

Lēmums par izstāšanos no projekta tika pieņemts, Kosmonautikas dienā, 12. aprīlī, sanāksmes laikā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Šo lēmumu iespaidoja esošais SKS stāvoklis. Kā skaidro "Roskosmosā", stacijas moduļu resurss jau ir izsmelts. SKS Krievijas segmentā bija atrastas plaisas. Šīs plaisas tika hermetizētas, tomēr ir vērojama neliela gaisa noplūde.

Automātisko kosmisko aparātu un dzinējbloku lidojumu vadītājs Vladimirs Solovjevs prognozē, ka pēc 2025. gada nolietosies citi stacijas elementi.

Tikmēr Krievija tērē Starptautiskajā kosmosa stacijai 10-15 miljardus rubļu.

Kā paskaidroja "Roskosmosa" preses dienestā, Krievija saskaņoja ar SKS partneriem darba termiņu stacijā līdz 2024. gadam. Un pēc šā termiņa beigām lēmums par izstāšanos tiks pieņemts, ņemot vērā stacijas moduļu tehnisko stāvokli, kā arī nacionālos plānus izvietot jaunās paaudzes Krievijas orbitālo staciju.

Jaunākās Krievijas orbitālas stacijas projektu prezentēja jau 2020. gada oktobrī. Plānots, ka tajā būs vismaz pieci moduļi: bāzes modulis, mērķa ražošanas modulis, noliktava, platforma kosmisko aparātu montāžai, palaišanai, pieņemšanai un apkalpošanai, kā arī viens modulis četru tūristu izvietošanai.

28
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Roskosmos" ģenerāldirektors pateicās ASV par dempingu
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts
Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā

Krievija izraida 20 Čehijas diplomātus

35
(atjaunots 21:15 19.04.2021)
Čehu diplomātiskās misijas pārstāvjiem Maskavā jāatstāj Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, svētdienas vakarā paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Viņiem jāpamet Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts: "Maskava pauž kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu".

Sestdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrijā tika izsaukts čehu vēstnieks Vitezslavs Pivoņka.

Diplomātiskā skandāla cēlonis

Iepriekš Čehijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jans Hamačeks paziņoja, ka visiem 18 Krievijas vēstniecības darbiniekiem Prāgā ir jāatstāj valsts 48 stundu laikā. Valdība apsūdzēja diplomātus darbā Krievijas specdienestu labā. Atbildē Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Čehijai "labi zināmas šādu triku sekas".

Turklāt sestdien čehu premjerministrs Andrejs Babišs informēja, ka valdība tur Krievijas specdienestus aizdomās par saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Kā apgalvo vietējie mediji, incidenta mērķis bija neļaut nosūtīt šo munīciju uz Ukrainu. Šodien Hamačeks plāno tikties ar ES Ārlietu ministrijas vadītāju un apspriest "Vrbetices lietu".

Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Maskava paudusi Prāgai kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu un paziņoja, ka tiks veikti atbildes pasākumi. Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

35
Tagi:
ārlietu ministrs, Krievija, Čehija
Pēc temata
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ