Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Krievijas ārlietu ministrs: virknei ES valstu neļauj vērsties pie Krievijas pēc palīdzības

37
(atjaunots 11:34 26.04.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norāda, ka dažas valstis pandēmijas apstākļos cenšas "ieviest ģeopolitiku".

RĪGA, 26. aprīlis - Sputnik. Virknei Eiropas valstu, tostarp arī NATO dalībvalstīm, kas labprāt vērstos pie Krievijas pēc palīdzības sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, neļauj to darīt "vecākie biedri", norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

Pēc diplomāta domām, dažas valstis pandēmijas apstākļos cenšas "ieviest ģeopolitiku".

"Mēs visi labi zinām situāciju ap palīdzību, ko Krievija sniedz Itālijai pēc premjerministra tieša lūguma. Nevar nomierināties daži plašsaziņas līdzekļi Itālijā, cenšoties to atspoguļot teju vai kā militāru iebrukumu Ziemeļatlantijas savienības teritorijā," Lavrovs konstatēja programmā "Lielā spēle" pirmajā kanālā.

"No dažādiem avotiem mēs zinām, ka veselai virknei Eiropas, Eiropas Savienības, arī NATO valstu, kas labprāt sekotu Itālijas pieredzei un vērstos pie mums pēc zināmas palīdzības, kura mums ir labas salīdzinošās priekšrocības, vecākie biedri vienkārši neļauj to darīt," uzsvēra politiķis.

Krievijas Aizsardzības ministrijas epidemiologi un radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības speciālisti sadarbībā ar itāļu karavīriem jau veikuši veco ļaužu pansionātu dezinfekciju vairāk nekā 71 apdzīvotajā vietā Lombardijā. Apstrādātas 79 ēkas un būves, iekštelpas vairāk nekā 600 tūkstošu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 110 tūkstoši kvadrātmetru ceļu ar cieto segumu.

Jaunākie dati liecina, ka koronavīrusa Covid-19 upuru skaits Itālijā sasniedzis 25 969 cilvēku, epidēmijas laikā valstī inficējušies 192 994 cilvēki, ieskaitot jau izveseļojušos un mirušos.

 

37
Tagi:
ES, Lavrovs, humānā palīdzība, Krievija, koronavīruss
Pēc temata
Sit koronavīrusu: kā Itālijai palīdzēs kara medicīnas desants no Krievijas
Pretēji ļaunām mēlēm: kā Krievijas ārsti palīdz pasaulei cīnīties ar koronavīrusu
Krievija turpina palīdzību Itālijai: Veronā piegādāti MPL aparāti
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
Maskavā gatavojas Tēvijas aizstāvja dienai, foto no arhīva

23. februāris Tēvijas aizstāvja diena. Svētku priekšvēsture

62
(atjaunots 21:42 22.02.2021)
23. februārī Krievijā svin Tēvijas aizstāvja dienu. Svētki dzimuši jau PSRS laikā, kad 23. februārī ik gadus atzīmēja visas tautas svētkus – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu. Arī pēc PSRS sabrukuma vairākas NVS valstis joprojām atzīmē šo dienu.

23. februāris ir svētki, Tēvijas aizstāvja diena. Tā ir svarīga un svinīga diena – Krievijā godina Tēvzemes aizstāvjus, cilvēkus, kuri ir gatavi kuru katru brīdi celties tās aizstāvībai.

Šajā dienā apsveikumus saņem visi, kas aizstāvējuši Tēviju no ienaidniekiem, kara veterānus, visus, kas dienējuši armijā vai turpina dienestu. Apsveic zēnus – nākamos Tēvijas aizstāvjus. Viņi pārņems godpilno misiju – aizstāvēt Dzimteni. 23. februārī tradicionāli tiek apsveikti visi vīrieši – kolēģi, tēvi, vectēvi un jaunā paaudze.

© Sputnik / Григорий Гольдштейн
Vladimirs Ļeņins uzrunā karaspēka vienības pirms došanās uz fronti cīņās pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Labajā pusē - Ļeņina biedri, pazīstamie revolucionāri Ļ. Trockis un L. Kameņevs. Maskava, Sverdlova laukums, 1920. gada 5. maijs. G. Goldšteina foto

23. februāris Krievijā ir īpaša diena, jo tur zina: Dzimtene ir svēta, tā ir zeme, kur esam dzimuši, auguši, kur dzīvo mūsu bērni un vecāki. Kur cilvēki mācās un strādā, kur audzē maizi...

Mūsdienās 23. februāris ir Tēvijas aizstāvja diena, taču agrāk tās nosaukums bija citāds.

Svētku vēsture meklējama 1918. gada 28. janvārī (15. janvāris pēc vecā stila). Eiropā plosījās Pirmais pasaules karš, un Tautas komisāru padome (Padomju Krievijas faktiskā valdība) ar priekšsēdētāju Vladimiru Ļeņinu priekšgalā pieņēma Dekrētu par Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas organizāciju.

1919. gada janvāra pirmajās dienās padomju valdība atcerējās, ka tuvojas Tautas komisāru padomes dekrēta par SA organizāciju gadadiena. 10. janvārī KA Augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs Nikolajs Podvoiskis iesniedza Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā ierosinājumu nosvinēt Sarkanās armijas nodibināšanas gadadienu, pielāgojot svētkus 28. janvārim tuvākajai svētdienai. Tomēr ierosinājums bija iesniegts par vēlu, tāpēc lēmumu pieņemt nepaspēja.

© Sputnik / РИА Новости
Baltkrievu pirmās komunistiskās vienības skate pirms došanās uz Minsku cīņā pret boļševikiem naidīgi noskaņotajiem poļiem. Petrograda, 1919. gada janvāris

Iniciatīvu organizēt Sarkanās armijas pirmo gadadienu uzņēmās Maskavas padome. 1919. gada 24. janvārī padomes prezidijs nolēma pieskaņot svētkus Sarkanās dāvanas dienai, ko organizēja VCIK komiteja, lai sniegtu palīdzību sarkanarmiešiem. Sarkanās dāvanas diena bija ieplānota 16. februārī, tomēr komisija nepietika laika to organizēt. Tāpēc Sarkanās dāvanas dienu un Sarkanās armijas dienu nolēma nosvinēt nākamajā svētdienā, proti, 23. februārī.

1923. gadā VCIK prezidija lēmumā, kas pieņemts 18. janvārī, bija teikts, ka 1923. gada 23. februārī Sarkanā armija svinēs savu 5. gadadienu, jo šajā dienā pirms pieciem gadiem esot publicēts TKP dekrēts, kas lika pamatus Sarkanajai armijai, proletariāta diktatūras balstam. Taču šis paziņojums neatbilda patiesībai – dekrēts bija publicēts centrālajās avīzēs gandrīz nekavējoties, bez kavēšanās.

1938. gadā izdevumā "Vissavienības (boļševiku) komunistiskās partijas īsais kurss" bija izklāstīta principiāli jauna svētku izcelsmes versija, kam nav saiknes ar TKP dekrētu. Grāmatā apgalvots, ka 1918. gadā pie Narvas un Pleskavas "tika demonstrēts apņēmīgs pretspars vācu okupantiem. Viņu kustība uz Petrogradu tika apturēta. Diena, kad vācu imperiālisma spēkiem tika dots pretspars – 23. februāris – kļuva par jaunās Sarkanās armijas dzimšanas dienu".

© Sputnik / Евгений Одиноков
Teatralizēts priekšnesums Tēvijas aizstāvja dienai veltīto svētku pasākumu ietvaros

Vēlāk, 1942. gada 23. februārī PSRS Aizsardzības tautas komisāra pavēlē bija teikts: "Jaunās Sarkanās armijas vienības, kas pirmo reizi iesaistījās kaujās, sakāva vācu uzbrucējus pie Pleskavas un Narvas 1918. gada 23. februārī. Tieši tāpēc 23. februāris tika izsludināts par Sarkanās armijas dzimšanas dienu."

1995. gada 13. martā saskaņā ar likumu "Par Krievijas karavīru slavas dienām". 23. februāris ir "Sarkanās armijas uzvaras diena pār Vācijas ķeizariskajiem spēkiem (1918. gads) – Tēvijas aizstāvju diena". 2001. gada decembrī tika pieņemts lēmums iekļaut to svētku dienu sarakstā.

Saskaņā ar tradīcijām, tā kļuvusi par visas tautas svētkiem, kas veltīti visu paaudžu Tēvzemes aizstāvjiem. Gadsimtu gaitā Krievijas iedzīvotāji daudzos karos pašaizliedzīgi aizstāvējuši suverenitāti un neatkarību, dažkārt pat tiesības uz Krievijas valsts pastāvēšanu.

  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
  • Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā
    © Sputnik / Павел Лисицын
1 / 4
© Sputnik / Павел Лисицын
Karavīri svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijā pie maršala Georga Žukova pieminekļa Tēvijas aizstāvja dienā Jekaterinburgā

Dzimtenes aizstāvju varonību spilgti ilustrē 1812. gada Tēvijas karš, varoņdarbi 1941.-1945. gada Lielā Tēvijas kara gados, drosme un vīrišķība Afganistānā, pašaizliedzība Ziemeļkaukāzā un miernešu operācijās. Šodien, turpinot savu priekšteču tradīcijas Krievijas armijas karavīri pilda savu pienākumu cīņā ar starptautisko terorismu.

Tēvijas aizstāvju dienā godina ne tikai tos, kuri dienējuši vai turpina dienestu valsts Bruņotajos spēkos, tie ir neformāli visu vīriešu svētki. Tos svin gan kolēģi darba kolektīvos, gan ģimenes. Šajā dienā sveic arī sievietes – Lielā Tēvijas kara veterānes un kareives. Maskavā notiek svinīga vainagu nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa, Varoņpilsētās pēc svētku pasākumiem vakarpusē iedzīvotāji iziet ielās pavērot krāšņos svētku salūtus.

62
Pēc temata
Tēvijas sardzē: 23. februāris ir svētki tiem, kas ir gatavs cīnīties
Paturēt prātā vai piemirst: kā Rīgā svinēja 23. februāri
Studenti lekcijā, foto no arhīva

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš bezmaksas studijām Krievijā

23
(atjaunots 21:03 22.02.2021)
Turpinās dalībnieku reģistrācija konkursā par mācībām Krievijas mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā vidējās, augstākās vai papildu profesionālās izglītības programmās.

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā informēja, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš bezmaksas izglītībai vidējās, augstākās vai papildu profesionālās izglītības programmās Krievijā pagarināts līdz 2021. gada 15. martam.

Programmā iesaistījušās vairāk nekā 500 Krievijas augstskolas, arī Sanktpēterburgas valsts universitāte, Nacionālā pētnieciskā universitāte "Ekonomikas augstskola", Krievijas tautu draudzības universitāte, Nacionālā pētnieciskā universitāte "MEI" un citas plaši pazīstamas izglītības iestādes.

Programmā iekļauto mācību iestāžu saraksts publicēts vietnē education-in-russia.com.

Lai piedalītos konkursā "Izglītība Krievijā", ir jāpiereģistrējas un jāiesniedz pieteikums portālā Education in Russia vietnē edu.rs.gov.ru. Pieteikumam jāpievieno obligātais dokumentu komplekts.

Nepieciešamo dokumentu saraksts un informācija par pieteikumu iesniegšanu sniegta Krievijas vēstniecības Latvijā vietnē, sadaļā "Mācības Krievijā", kas atrodama, pārejot pa saiti latvia.mid.ru.

Vietnē "Education in Russia" aprakstīti četri soļi par to, kas jādara, lai piedalītos konkursā un dotos mācīties uz Krieviju. Vispirms ir jāizvēlas programma, pēc kuras vēlaties mācīties, un līdz sešas universitātes, kurās jūs vēlētos iestāties. Otrais solis – aizpildīt pieteikumu un pievienot dokumentu paketi. Trešais solis – iziet konkursa atlasi Latvijā. Ceturtajā posmā jums atliks saņemt ielūgumu studijām un mācību vīzu.

Vietnē sniegta arī informācija par privilēģijām ārvalstu studentiem, par darbu un medicīnisko apdrošināšanu. Pie tam var paskatīties, kāda pilsēta jums būs labāk piemērota, kādas kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas tā piedāvā.

Kontaktpersona Krievijas vēstniecībā Latvijā – trešā sekretāre Jeļena Jurševa, tālr. 67332151, e-pasts: rusembas@mid.ru.

23
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, Krievija
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
"Nolēmu pārvākties uz Krieviju": latviešu zvejnieki dosies zvejā citās jūrās
Sola stipendiju un perspektīvas: ASV vilina jauniešus doties pāri okeānam
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

0
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju