Krievijas GS lidmašīna AN-30B, kas piedalās Atvērto debesu programmā, foto no arhīva

Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma

50
(atjaunots 16:23 21.04.2020)
Maskava uzskata, ka ASV varētu paziņot par izstāšanos no Atvērto debesu līguma – Vašingtonai ir nepatika pret jebkāda kāda veida kontroli pār Amerikas militāro darbību, paziņoja Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Spriežot pēc visa, Vašingtona jau ir pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Krievijas reakcija uz iespējamo Vašingtonas lēmumu būs atkarīga no tā, "kā šis lēmums tiks noformulēts, ko konkrēti tas nozīmēs", paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs. Taču viņš pauda šaubas, ka ASV piemēram varētu sekot citas valstis, vēsta RIA Novosti.

"Eksperti, kuri seko līdzi situācijas attīstībai (ap līgumu – red.), uzskata, ka Vašingtonā lēmums (par izstāšanos – red.) jau ir pieņemts," sacīja Krievijas ministrs apaļā galda laikā ar Aleksandra Gorčakova Publiskās diplomātijas atbalsta fonda dalībniekiem.

Pēc Lavrova sacītā, apsūdzot Krieviju līguma pārkāpšanā, Vašingtona gatavojas attaisnot savu izstāšanos no vienošanās. Taču Amerika nesniedz nekādus faktus un pierādījumus tam, ka KF it kā pārkāpj nosacījumus.

"Līdzīgi gadījumam ar INF līgumu (Līgums par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju – red.), Atvērto debesu līguma gadījumā amerikāņi jau sāk visaktīvākajā viedā – un jau sen to dara – virza tēzi par to, ka KF pārkāpjot līgumu. Lai gan ar faktiem, līdzīgi INF līguma gadījumam, amerikāņiem klājas paslikti," sacīja KF ĀM vadītājs.

Turklāt Krievijas ministrs pauda šaubas attiecībā uz to, ka citi vienošanās dalībnieki sekos ASV piemēram un izstāsies no līguma.

"Amerikāņiem, esošajai administrācijai konceptuāli, principiāli ir nepatika pret jebkāda veida kontroles veidiem pār Amerikas militāro darbību, sevišķi, kad šī kontrole tiek īstenota uz vai virs Savienoto Valstu teritorijas. Vai amerikāņiem sekos citas valstis? Es šaubos," sacīja Lavrovs.

Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, "eiropieši saprot, ka līgumam ir pievienotā vērtība, kā uzticēšanās, paredzamības un caurspīdīguma instrumentam".

Attiecībā uz KF reakciju uz iespējamo ASV izstāšanos no līguma, ministrs paziņoja, ka tā būs atkarīga no tā, "kā šis lēmums tiks noformulēts, ko konkrēti tas nozīmēs".

"Un, protams, mēs skatīsimies uz to, vai Vašingtonai sekos kāds no NATO sabiedrotajiem," piebilda Lavrovs.

Atvērto debesu līgums (TOS) tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no uzticības stiprināšanas pasākumiem Eiropas kontinentā pēc aukstā kara. Saskaņā ar šo vienošanos, 34 to parakstījušās valstis ir tiesīgas atklāti apkopot informāciju par viens otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem noteikto kvotu ietvaros.

Līgums kļuva par vienu no pasākumiem uzticības nostiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Tas dāvā tiesības veikt izlūkošanas lidojumus citu līguma dalībvalstu gaisa telpā un vākt informāciju par bruņotajiem spēkiem.

50
Tagi:
ASV, Krievija, Lavrovs
Pēc temata
Kādēļ tiek lauzti pasaules līgumi
Krievija veiks novērošanas lidojumu virs Latvijas
Krievijas kara lidmašīna veikusi ASV militāro bāzu pārbaudi
Krievijas AM

Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju

12
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.  

Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.

Krievijas AM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.

Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.

Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.

Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.

Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.

Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.

"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".

Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.

Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".

"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.

Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.  

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

12
Tagi:
sankcijas, Aizsardzības ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa

Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm

38
(atjaunots 14:07 25.11.2020)
Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijā noteikuši vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V dozas cenu starptautiskajos tirgos.

Vakcīna Sputnik V, ko sadarbībā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu izveidoja Gamaleja centrs, ietilpst desmit pasaulē izstrādājamo vakcīnu sarakstā, kuras ir vistuvāk trešās izmēģinājumu fāzes noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai. Krievijas pilsoņiem pote būs bez maksas.

"Vienas Sputnik V vakcīnas dozas cena starptautiskajos tirgos būs zemāka par 10 dolāriem, vakcīna sastāv no divām dozām. Tādējādi, vakcīnas Sputnik V cena būs divas vai vairāk reižu lētāka par vakcīnām uz mRNS bāzes ar līdzīgu efektivitāti," teikts vakcīnas Twitter mikroblogā.

​Precizēts, ka vakcīnas cena būs spēkā no 2021. gada februāra.

Precizēta efektivitāte

Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%, 28. dienā tā sastāda 91,4%. Tiek ziņots, ka aprēķini veikti pēc 18 794 brīvprātīgo datu izpētes, kuriem veica Sputnik V poti vai iedeva placebo.

"Ļoti svarīgi, ka otrā vakcīnas Sputnik V efektivitātes starpposma analīze apstiprināja vērtējumu, kas tika dots pirmajā posmā, tātad mēs varam runāt par preparāta efektivitāti 91-92% apmērā," paziņoja preparātu izstrādājušā Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

Saskaņā ar pētījumu protokolu, preparāta starpposma efektivitāti aprēķina trijos statistiski nozīmīgos reprezentatīvajos kontroles punktos: sasniedzot 20, 39 un 78 koronavīrusa inficēšanās gadījumus izmēģinājumu dalībnieku vidū gan kontroles grupā, gan grupā, kura saņēma pašu vakcīnu.

Jauno analīzi veica uz 39 apstiprinātu gadījumu pamata abās grupās (31 saslimušais ar Covid-19 starp placebo saņēmušajiem pluss 8 – starp vakcinētajiem). Kontroles grupas attiecība pret vakcinēto sastāda viens pret trīs.

Pēc Gincburga sacītā, trešo starpposma datu analīzi plāno veikt pēc 78 Covid-19 inficēšanās gadījumu apstiprināšanas brīvprātīgo vidū.

"Un mums ir pamats uzskatīt, ka rezultāts pārsniegs mūsu sākotnējās cerības. Galīgais preparāta efektivitātes vērtējums būs pieejams pēc III klīnisko izmēģinājumu fāzes beigām," paskaidroja zinātnieks.

Savukārt Gamaleja epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālā pētnieciskā centra direktora vietnieks zinātniskajā darbā Deniss Logunovs norādīja, ka vakcīnas Sputnik V otrās starpposma analīzes rezultāti atbilst cerētajam un prognozēm.

"Vakcīnas augstās efektivitātes demonstrācija ir svarīga stabilas imunitātes veidošanās pazīme pret koronavīrusa infekciju pētījuma dalībniekiem," uzsvēra Logunovs.

Pirmā pasaulē

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

Vasarā preparāts veiksmīgi izgāja divas izmeklējumu stadijas uz brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem beigās izveidojās imūnā atbilde un antivielas pret SARS-CoV-2. Pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāze startēja septembrī. Neskaitot Krieviju, pētījumus veic AAE, Venecuēla, Indija un Baltkrievija.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo, no tiem ar pirmo injekciju vakcinēja vairāk nekā 22 tūkstošus cilvēku, vēl 19 tūkstoši pētāmo saņēma pirmo un otro injekciju.

Gamaleja centrā paziņoja, ka pēc vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu trešās fāzes beigām sniegs piekļuvi pilnai atskaitei par klīniskajiem izmēģinājumiem.

Pašlaik izmēģinājumu fināla stadiju iziet arī Amerikas ražotāja Pfizer un Vācijas ražotāja BioNTech Covid-19 profilakses vakcīna (BNT162b2, efektivitāte novērtēta 95% apmērā), kā arī kompānijas Moderna vakcīna (mRNA-1273, 94,5% efektivitāte) un kompānijas AstraZeneca vakcīna (vidējā efektivitāte – 70%).

38
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

0
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

0
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu