Ārsts tur slimnieka roku, foto no arhīva

"Plaušas krakšķ": pacienti ar Covid-19 pastāstīja par pirmajiem simptomiem

510
(atjaunots 14:45 20.04.2020)
Simptomi vienādi, tikai intensitāte atšķīrās: straujš temperatūras kāpums, vispārējas intoksikācijas pazīmes, noguruma sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un pilns ožas zudums.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Krievijas iedzīvotāji, kuri izslimojuši ar Covid-19, intervijā avīzei "Izvestija" pastāstīja par saslimšanas simptomiem, vēsta RIA Novosti. Pēc 34 gadus vecās Jevgēnijas sacītā, viņa nokļuva slimnīcā 30. martā ar abpusējo multisegmentāro pneimoniju un aizdomām par koronavīrusu. Slimības gaita bija smaga.

"Bija sāpīgi elpot, klepus bija tāds, ka, liekas, ka izkritīs plaušas. Sākās sauss klepus, sāpes elpošanās laikā. Sajūta, it kā krūtīs ir smiltis. Pēc dažām dienām temperatūra pacēlās un nekritās. Nebija nedz sāpju kaklā, nedz iesnu. Taču bija jūtams spēcīgs nogurums un lūzums ķermenī, ko papildināja kuņģa un zarnu trakta traucējumi," atzīmēja viņa.

Sieviete uzsvēra, ka pēc astoņām dienām slimnīcā viņai kļuva labāk: temperatūra kritās. Taču nogurums, grūta elpošana, slikta dūša un sāpes krūtīs nekur nepazuda. Stipri mainījās garšas uztvere, sākumā viss likās rūgts un sapuvis.

Kā stāsta 36 gadus vecā Anna, viņas pirmais simptoms bija temperatūra 38 grādi. Desmit dienu garumā sievietei pilnībā pazuda oža, taču klepus un problēmu ar elpošanu nebija.

Piecdesmit gadus vecās Viktorijas ģimenē ar koronavīrusu inficējās trīs cilvēki: viņa, dēls, 25 gadi, un meita, 18 gadi.

"Simptomātika bija klasiska priekš koronavīrusa: straujš temperatūras kāpums, vispārējas intoksikācijas pazīmes, noguruma sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un pilns ožas zudums. Tas bija visiem, bet intensitāte atšķīrās," pastāstīja paciente.

Sievietei temperatūra turējās 13 dienas, nepārsniedzot 38 grādus. Bija vispārēja intoksikācija, aizlikts deguns, kakla apsārtums. Klepus sākās piektajā dienā.

Par 27 gadus vecās Marijas pirmo simptomu kļuva paaugstināta temperatūra. Drīz pēc tam viņai sāka sāpēt kakls, sākās spēcīgs klepus naktīs, pazuda garšas un ožas sajūtas. Viņu nogādāja Kommunarkas slimnīcā.

"Temperatūra pacēlās līdz 38,4 grādiem, taču ilgu laiku turējās ap 37 grādiem. Klepus bija mitrs, nevis sauss. Tādēļ simptomi ir visnotaļ individuāli," nobeigumā sacīja paciente.

Krievijā ar koronavīrusu inficējušos skaits ir sasniedzis 47 tūkstošus, aptuveni 3,4 tūkstoši ir izārstējušies. Varasiestādes aicina pilsoņus ievērot visus drošības pasākumus, tostarp valkāt maskas publiskās vietās un ievērot distanci.

Turklāt valdība ir izstrādājusi vairākus pasākumu kompleksus, kuru mērķis ir atbalstīt biznesu un trauslas iedzīvotāju kategorijas.

510
Tagi:
Krievija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (808)
Pēc temata
"Nav saprotams, kā tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu
Bioloģe aprakstīja, kā Covid-19 iespaido pacientu smadzenes un plaušas
Inficētie pamostas ar briesmīgu pašsajūtu: PVO nosauca pirmo Covid-19 simptomu
Katastrofas Latvijā nav un diez vai būs: ārsts par koronavīrusa epidēmiju
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

24
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

24
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Eiropas Savienība

Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

23
(atjaunots 08:58 02.03.2021)
Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva gandrīz par vienīgo tēmu, ko apsprieda ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju padomes sēdē.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

23
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijā sodīs par sankcijām pret Krievijas medijiem
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju