Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
(atjaunots 14:14 18.04.2020)
Krievijas Valsts domes pieņemtais likums izslēdz nepieciešamību atteikties no jau esošās pilsonības ārvalstniekiem, kuri vēlas pāriet KF pilsonībā.RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. 17. aprīlī Krievijas Valsts dome plenārsēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas ļauj iesniegt pieteikumu KF pilsonības saņemšanai, neatsakoties no ārvalstu pilsonības, liecina informācija parlamenta apakšpalātas vietnē.
"Ņemot vērā atteikšanās no ārvalstu pilsonības apstiprināšanas esošo informatīvo kārtību, likumprojekts paredz atteikties no prasības par Krievijas pilsonības lūdzēja vēršanos citas valsts pilnvarotā iestādē ar iesniegumu par atteikšanos no viņa esošās citas valsts pilsonības," norāda dokumenta paskaidrojuma raksta autori.
Vienlaikus likumprojekts iesaka svītrot prasību par piecus gadus ilgu dzīvi Krievijā un likumīga eksistences līdzekļu avota apstiprināšanu pilngadīgām personām bez pilsonības, bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri dzīvojuši un dzīvo bijušās PSRS valstīs, taču nav saņēmuši šo valstu pilsonību un tagad pretendē uz KF pilsonību.
Prasība piecus gadus nodzīvot valstī un apstiprināt ienākumu avotu tiks svītrota arī ārvalstu pilsoņiem, kuri vismaz trīs gadus ir laulībā ar KF pilsoni, dzīvo Krievijas teritorijā un laulībā dzimuši kopīgi bērni, kā arī ārvalstu pilsoņiem, kam Krievijā ir vismaz viens vecāks ar Krievijas pilsonību.
Moldovas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas pilsoņiem piedāvāts vienkāršot pieteikuma iesniegšanu: viņi varēs lūgt Krievijas pilsonības piešķiršanu, neievērojot prasību nodzīvot valstī attiecīgo laiku, ja viņiem ir spēkā esoša uzturēšanās atļauja.
Tāpat likumprojekts iesaka samazināt no trim līdz vienam gadam darba stāžu Krievijā personām, kas absolvējušas Krievijas izglītības vai zinātnes organizācijas.
Patlaban pāriešana Krievijas pilsonībā vispārējā kārtībā paredz atteikšanos no jebkuras citas pilsonības, izņemot gadījumus, ko paredz starptautiskais līgums, ko parakstījusi KF. Turklāt nav obligāti jāatsakās no pirmās pilsonības, pārejot Krievijas pilsonībā vienkāršotā kārtībā.
Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.
"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.
Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.
"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.
"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.
Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.
Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.
Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.
"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.
Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.
"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.
Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.
Pēdējās 24h veikts 1841 COVID-19 tests. Reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi. Latvijā kopā veikti 165 610 izmeklējumi, saslimušas 1165 personas un 1019 izveseļojušās, 30 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 10, 2020
SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.
Šobrīd SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 1 saslimušais atgriezies no ārvalstīm, 5 saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar 5 saslimušajiem uzsākta saziņa, tiks precizēta papildus informācija.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 10, 2020
Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.
Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar COVID-19 (kopā stacionāros ārstējas 3 pacienti: 2 pacienti ar vidēji smagu, 1 pacients ar smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāra izrakstīti 183 pacienti. (@VMNVD dati)
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) July 10, 2020
Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.
SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.
Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.
Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.