Politologs: Putins pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu, ņemot vērā epidēmijas tempus KF
(atjaunots 12:24 26.03.2020)
Krievijas prezidents uzskata, ka koronavīrusa izplatīšanās apdraud nācijas veselību, un pieņēmis vienīgo pašreizējā situācijā piemēroto lēmumu, norāda politologs Mihails Šatrovs.RĪGA, 26. marts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata par nepieciešamu atlikt 22. aprīlī ieplānoto Viskrievijas balsojumu par Konstitūcijas grozījumiem. Krievijas valsts vadītājs, uzrunājot valstspiederīgos, informēja, ka tas nepieciešams sakarā ar epidēmijas izplatību. Jaunais balsojuma datums tiks noteikts atbilstoši mediķu rekomendācijām.
Speciālisti uzskata, ka aprīļa vidū gaidāms koronavīrusa epidēmijas attīstības apogejs Krievijas teritorijā, radio Sputnik ēterā pastāstīja Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs Igors Šatrovs.
"Nekas cits neatlika, kā vien ņemt vērā šo neizbēgamo faktoru, kas ietekmē nācijas veselību. Tāpēc Putins pieņēma vienīgo šajā situācijā pareizo lēmumu," uzsvēra Šatrovs.
Politologs konstatēja, ka lēmums atlikt balsojumu prezidentam ir principiāls.
"Putins ļoti jūtīgi uztver jautājumu par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā. Lēmums tika pieņemts brīdī, kad kļuva skaidrs, ka aprīļa vidus nav labākais laiks tādam balsojumam," paskaidroja Šatrovs.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova informēja, ka sēdē piektdien tiks izskatīta gatavošanās Viskrievijas balsojumam, taču gatavošanās darbi turpināsies.
Savā uzrunā Putins informēja arī par to, ka nākamajā nedēļā valstī noteiktas brīvdienas ar mērķi ierobežot koronavīrusu. Garās brīvdienas ilgs no 28. marta līdz 5. aprīlim, pie tam pilsoņu darba alga tiks saglabāta.
Krievijas Valsts domes deputāts, medicīnas zinātņu doktors Boriss Mendeļevičs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka prezidenta izsludinātā brīvdienu nedēļa ļaus saņemt tuvākajā laikā prognozēto koronavīrusa masveida uzbrukumu un minimizēt inficēšanās risku Krievijā. Politiķis uzsvēra, ka izsludinātās brīvās dienas ir jāpavada mājās.
Jaunākie dati liecina, ka Krievijā fiksēti 658 Covid-19 infekcijas gadījumi, 29 cilvēki izveseļojušies. Vakar no koronavīrusa infekcijas Maskavā miruši divi cilvēki, vēsta RIA Novosti. Pandēmija pārņēmusi 172 valstis, inficēti 438 749 cilvēki, miruši - 19 675, izveseļojušies – 111 895.
Tagi:
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
(atjaunots 13:27 04.08.2020)
Testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus; tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais pētnieciskais centrs plāno uzsākt vakcīnas pret Covid-19 testēšanu uz bērniem nākamā gada janvārī-februārī, paziņoja RIA Novosti centra direktors Aleksandrs Gincburgs.
"Mēs pašlaik šo dokumentu paketi sākām izstrādāt, jo nekad institūts nav veicis izmēģinājumus uz bērniem. <…> Pediatri zina šīs īpatnības, un kopā ar viņiem mēs šobrīd rakstām dokumentu paketi, kurus prezentēsim Veselības ministrijai, lai to var veikt uz bērniem, taču tikai pēc tam, kad mēs pabeigsim visus pētījumus uz cilvēkiem," pateica Gincburgs.
©
Sputnik / Максим Богодвид
Pēc viņa sacītā, testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus. Tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.
Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi
Iepriekš Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško paziņoja par N. Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskā centra izstrādātās vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu.
Viņš uzsvēra, ka varasiestādes grasās uzsākt masveida vakcināciju oktobrī. Pirmām kārtām potes veiks īpašo grupu pārstāvjiem: mediķiem un skolotājiem.
Speciālisti izstrādāja preparātu sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Jūlija beigās no militārā hospitāļa izrakstīja otro 20 brīvprātīgo grupu. Katram no viņiem izstrādājās imūnā atbilde, nekādas blaknes vai kontrindikācijas netika atklātas.
Tāpat vakcīnas klīniskos pētījumus uzsācis centrs "Vektor", tas plāno uzsākt ražošanu novembrī.
Tagi:
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
(atjaunots 10:42 04.08.2020)
Beidzamā brīvprātīgo izmeklēšana, kuri testē vakcīnu pret koronavīrusu Burdenko slimnīcā, parādījusi acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem dalībniekiem.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Brīvprātīgajiem, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumā, izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde, pie tam nekādas blaknes organisma darbā nav atklātas, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā, vēsta RIA Novosti.
Burdenko slimnīcā notika beidzamā brīvprātīgo medicīniskā apskate, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu klīniskajos pētījumos, kurus Aizsardzības ministrija veica sadarbībā ar Gamaleja vārdā nosaukto Nacionālo epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecisko centru. Viņiem visiem pirms 42 dienām tika veikta pirmā vakcinācija.
"Pētījumu rezultāti skaidri parādīja acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem brīvprātīgajiem, kura tika saņemta vakcinācijas rezultātā. Nekādi blakusefekti vai novirzes brīvprātīgo organismā nav atklātas," paziņoja militārajā institūcijā.
Tādējādi, veikto pētījumu dati ļauj runāt par vakcīnas drošumu un labo pārnesamību, kuru izveidoja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju.
Eksperimenta gaitā, kurš ilga no 3. jūnija līdz 20. jūlijam, brīvprātīgie atradās nepārtrauktā Burdenko slimnīcas ārstu uzraudzībā.
Pasaules Veselības organizācija 11. marta pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 18,4 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 697 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 11,6 miljoni izveseļojās.
Iepriekš, sapulcē par sanitāri epidemioloģisko situāciju Krievijā vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka vislielākās perspektīvas Krievijā šobrīd ir divām vakcīnām pret koronavīrusu – Gamaleja centra un Novosibirskas zinātniskā centra "Vektor" izstrādās vakcīnas. Pirmās vakcīnas reģistrācija ir plānota augustā, savukārt ražošana – septembrī, "Vektor" vakcīnu, pēc viņas sacītā, paredzēts piereģistrēt septembrī ar ražošanu oktobrī.
Vakar, 3. augustā, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF sagaida Krievijā pirmās vakcīnas pret koronavīrusu Covid-19 reģistrāciju 10 dienu laikā.
Tagi:
Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.
Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.
©
Flickr / Liga Eglite
Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.
Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.
"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.
Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.
"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.
©
Sputnik / Константин Чалабов
Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.
"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.
Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.