NATO militārie kuģi

Katrs trešais kuģis ar spārnotajām raķetēm: KF atbildēs NATO patrulēšanai

67
(atjaunots 10:26 21.03.2020)
Krievija palielina apgabalu un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, atbildot uz NATO mūsdienu bāzēšanās sistēmas attīstību, paziņoja Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. marts – Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse palielina militāro klātbūtni pie KF robežām Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā, pieaug alianses kuģu kaujas dienesta intensitāte Melnajā jūrā, kā arī aviācijas izlūkošanas lidojumu skaits, mācībās pie KF robežām tiek iesaistītas valstis, kuras nav bloka sastāvā. Krievija šajā fonā veic atbildes pasākumus, paziņojas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu.

Ministrs 20. martā sarīkoja militārās iestādes kolēģijas sēdi, vēsta RIA Novosti.

Pēc Šoigu sacītā, militāri politiskā situācija Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā joprojām ir sarežģīta, virkne valstu izmanto jebkādas iespējas, lai palielinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pēc Šoigu sacītā, pērn Melnās jūras akvatorijā, rotācijas kārtā dienēja 25 Ziemeļatlantijas alianses kaujas kuģi. Turklāt trešdaļai no tiem uz klāja bija spārnotās raķetes. Tāpat KF aizsardzības ministrs atzīmēja, ka par 20% palielinājusies NATO gaisa izlūkošanas intensitāte.

"Kopš šī gada sākuma NATO aviācija izpildīja vairāk nekā 80 izlūkošanas lidojumu gar mūsu teritoriju," sacīja Krievijas ministrs. Viņš piebilda, ka kopš 2019. gada rudens Melnās jūras zonas patrulēšana ar radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnām un bāziskās patruļas aviāciju, kā arī bezpilota lidaparātiem tiek īstenota ik dienas.

Tāpat militārais bloks palielina liela mēroga militāro mācību skaitu pie KF robežām, iesaistot valstis, kuras nav NATO sastāvā – Ukrainu, Gruziju, Somiju, Norvēģiju.

Šoigu uzsvēra, ka Krievijas militārpersonas uzrauga situāciju pie robežām un veic atbildes pasākumus.

"Plānveidīgi palielinām militāro apgabali un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, pilnveidojam to kaujas sastāvu un bāzēšanās sistēmu," pastāstīja Šoigu.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās saistībā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Saistībā ar it kā pieaugušo "agresiju" no Krievijas puses NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskavā vairākkārt paziņoja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas jūras reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm. Pēc KF ĀM Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir labi zināms, ka Maskavai nav plānu uzbrukt kādam, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO rīcību, pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, Krievija ņem vērā savas militārās stratēģijas plānošanā.

67
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijai naidīgi scenāriji un kodoluzbrukuma izspēlēšana: NATO mācības rada bažas
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
RT kanāls

Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT

14
(atjaunots 09:56 03.07.2020)
KF ĀM aicina starptautiskās organizācijas novērtēt Rīgas lēmumu par RT kanālu izplatīšanas aizliegumu sakarā ar to neatbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Septiņu RT telekanālu translācijas aizliegums Latvijā ir sašutumu raisošs un prettiesisks solis, KF aicina starptautiskās organizācijas novērtēt, cik lielā mērā šāds lēmums atbilst Rīgas politiskajām saistībām, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 30. jūnijā paziņoja par septiņu RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka tie it kā pieder mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Tika aizliegti telekanāli RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV.

Taču atvērtos avotos viegli var atrast informāciju par to, ka Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Latvijas regulatora lēmumu, nosauca šādu rīcību par sašutumu raisošu un prettiesisku. Pēc diplomātes sacītā, Rīgā, acīmredzot, pieņēma lēmumu par RT telekanālu aizliegšanu, būdami nekompetenti juridiskos jautājumos.

"Ceram, ka šo sašutumu raisošo un prettiesisko rīcību Latvijas puse ir veikusi tikai atbildīgo iestāžu nekompetences iemesla dēļ, kuras nespēja tikt skaidrībā ar to, ka Dmitrijs Kiseļovs nekādā veidā nav saistīts un nekad nav bijis saistīts ar to, par ko Rīga tagad paziņojusi. Gribētos izskaidrot mūsu kolēģiem, ka šīs struktūras juridiskais statuss ir autonoma nekomerciāla organizācija, to vada Simonjanas kundze," sacīja Zaharova.

Viņa atgādināja ka Maskava jau vairākkārt pievērsusi starptautiskās sabiedrības uzmanību informācijas telpas tīrīšanai Latvijā, krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijai un centieniem izstumt krievu valodu no valsts informācijas telpas. Zaharova kārtējo reizi aicināja profila starptautiskās organizācijas "pakļaut oficiālās Rīgas lēmumu rūpīgai juridiskai ekspertīzei attiecībā uz tās atbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām vārda un viedokļu paušanas brīvības, kā arī brīvas piekļuves informācijai nodrošināšanā".

RT ir Krievijas diennakts informatīvais telekanāls, kurš tika izveidots 2005. gadā translācijai ārzemēs. Tas raida angļu, arābu, spāņu un franču valodā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tā nav pirmā diskriminācijas izpausme attiecībā uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs. No 1. janvāra Igaunija faktiski ir aizliegusi Sputnik redakcijas darbu Tallinā, piedraudot darbiniekiem ar kriminālvajāšanu. Latvijā Sputnik darbiniekiem tiek radīts spiediens ne tikai "sarunu" veidā ar specdienestu pārstāvjiem, bet arī ar neformālu aizliegumu atvērt bankas kontus.

14
Tagi:
vārda brīvība, mediji, Zaharova, RT
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Krievijas Ārlietu ministrija, foto no arhīva

"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu

40
(atjaunots 16:31 02.07.2020)
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis atzīmēja, ka, izlasot NYT publikāciju, rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievijas ĀM komentēja it kā esošos pierādījumus Krievijas "sazvērestībai" ar talibiem. Pēc KF prezidenta speciālā pārstāvja Afganistānas lietās, Krievijas ĀM Otrā Āzijas departamenta direktora Zamira Kabulova sacītā, rakstā izskanēja tikai un vienīgi nepamatoti apgalvojumi.

"Mums ir nepieciešami pierādījumi, bet to nav. Tie ir nepamatoti apgalvojumi," paziņoja RIA Novosti Kabulovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka nekad nav dzirdējis par narkotiku kontrabandistu Rahmatu Azizi, kurš figurēja rakstā. Pēc izdevuma sniegtajām ziņām, viņš it kā bijis galvenais abu pušu starpnieks.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Pēc viņa teiktā, pēc publikācijas izlasīšanas rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu. "Viltus ziņas arī ir jāgatavo rūpīgi," piebilda Kabulovs.

Iepriekš izdevums NYT publicēja rakstu, kurā nosauca "starpnieku" Krievijas un "Taliban" sazvērestības starpnieku Afganistānā. Pēc raksta autoru sacītā, tas ir narkotiku kontrabandists Rahmats Azizi.

Iepriekš izdevums NYT ar atsauci uz nenosauktiem specdienestu pārstāvjiem publicēja rakstu, kurā tika apgalvots, ka Krievijas militārais izlūkdienests esot piedāvājis atlīdzību ar talibiem saistītiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu kareivjiem Afganistānā. Pierādījumi rakstā sniegti netika. Amerikāņu izdevuma apgalvojumus oficiāli noraidīja kustības "Taliban" pārstāvis Zabiuls Mudžahids.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltajā namā apšaubīja NYT rakstu par KF "sadarbību" ar "Taliban".

40
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
Krievijas vēstniecībai izteikti draudi pēc publikācijas ASV preses izdevumā
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

0
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

0
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem