NATO militārie kuģi

Katrs trešais kuģis ar spārnotajām raķetēm: KF atbildēs NATO patrulēšanai

69
(atjaunots 10:26 21.03.2020)
Krievija palielina apgabalu un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, atbildot uz NATO mūsdienu bāzēšanās sistēmas attīstību, paziņoja Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. marts – Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse palielina militāro klātbūtni pie KF robežām Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā, pieaug alianses kuģu kaujas dienesta intensitāte Melnajā jūrā, kā arī aviācijas izlūkošanas lidojumu skaits, mācībās pie KF robežām tiek iesaistītas valstis, kuras nav bloka sastāvā. Krievija šajā fonā veic atbildes pasākumus, paziņojas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu.

Ministrs 20. martā sarīkoja militārās iestādes kolēģijas sēdi, vēsta RIA Novosti.

Pēc Šoigu sacītā, militāri politiskā situācija Dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā joprojām ir sarežģīta, virkne valstu izmanto jebkādas iespējas, lai palielinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

Mobilā laboratorija
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pēc Šoigu sacītā, pērn Melnās jūras akvatorijā, rotācijas kārtā dienēja 25 Ziemeļatlantijas alianses kaujas kuģi. Turklāt trešdaļai no tiem uz klāja bija spārnotās raķetes. Tāpat KF aizsardzības ministrs atzīmēja, ka par 20% palielinājusies NATO gaisa izlūkošanas intensitāte.

"Kopš šī gada sākuma NATO aviācija izpildīja vairāk nekā 80 izlūkošanas lidojumu gar mūsu teritoriju," sacīja Krievijas ministrs. Viņš piebilda, ka kopš 2019. gada rudens Melnās jūras zonas patrulēšana ar radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnām un bāziskās patruļas aviāciju, kā arī bezpilota lidaparātiem tiek īstenota ik dienas.

Tāpat militārais bloks palielina liela mēroga militāro mācību skaitu pie KF robežām, iesaistot valstis, kuras nav NATO sastāvā – Ukrainu, Gruziju, Somiju, Norvēģiju.

Šoigu uzsvēra, ka Krievijas militārpersonas uzrauga situāciju pie robežām un veic atbildes pasākumus.

"Plānveidīgi palielinām militāro apgabali un Ziemeļu flotes kaujas iespējas, pilnveidojam to kaujas sastāvu un bāzēšanās sistēmu," pastāstīja Šoigu.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās saistībā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Saistībā ar it kā pieaugušo "agresiju" no Krievijas puses NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskavā vairākkārt paziņoja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas jūras reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO valstīm. Pēc KF ĀM Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir labi zināms, ka Maskavai nav plānu uzbrukt kādam, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO rīcību, pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, Krievija ņem vērā savas militārās stratēģijas plānošanā.

69
Tagi:
Sergejs Šoigu, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijai naidīgi scenāriji un kodoluzbrukuma izspēlēšana: NATO mācības rada bažas
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Vladimirs Putins

Vladimira Putina svarīgākās tēzes vēstījumā Federālajai sapulcei

35
(atjaunots 18:38 21.04.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja Federālo sapulci. Pārsvarā viņa vēstījums skāra situāciju pandēmijas jomā. No starptautiskajiem jautājumiem prezidents skāra nedraudzīgās akcijas pret Krieviju un valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzmanība uzrunā Federālajai sapulcei pārsvarā bija veltīta iekšējiem jautājumiem: veselības aprūpei, cīņai ar pandēmiju, demogrāfijai, sociālajai politikai un ekonomikai. Taču viņš skāra arī ārpolitikas un drošības jautājumus, kā arī Rietumu sankciju politiku.

Pandēmija un veselības aprūpe

Savu uzrunu Krievijas prezidents sāka ar pateicības vārdiem pilsoņiem, kuri saspringti strādā koronavīrusa pandēmijas laikā, atzīmēja ārstu milzīgo ieguldījumu, kuri pirmie saskārās ar agrāk nepazīstamo vīrusu, zinātniekus, kuri Krievijai devuši jau trīs uzticamas vakcīnas pret Covid-19, skolotājus, policistus, karavīrus un citus, augstu novērtēja cilvēku saliedētību, kuri ievēroja nogurdinošos un nepieciešamos drošības pasākumus.

Izglītība, zinātne un kultūra

Valsts vadītājs paziņoja, ka līdz 2024. gada beigām Krievijā tiks uzbūvētas vismaz 1300 jaunas skolas, kurās varēs mācīties vairāk nekā miljons bērnu, turklāt četru gadu laikā tiks iepirkti vismaz 16 tūkstoši jaunu skolas autobusu.

Krievijas augstskolās drīz parādīsies vēl 45 tūkstoši budžeta vietu, vismaz 70% no tām – reģionos.

Līdz 2024. gadam tiks piešķirti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu civilajiem zinātniskajiem pētījumiem, paziņoja Putins un piezīmēja, ka jau darbu sāk novatoriskas programmas valsts attīstībai vitāli svarīgos virzienos.

No šī gada vismaz 100 valsts augstskolu saņems grantus no 100 milj. rubļu apmērā studentu tehnisko parku, biznesa inkubatoru atvēršanai un mācību un laboratoriju bāzes atjaunošanai.

Kultūras nozarē Krievijā tiks veidots fonds, kas šogad finansēs apmēram 1,5 tūkstošus radošo komandu, informēja Putins.

Starptautiskā politika

Starptautiskajai politikai veltītajā vēstījuma daļā Krievijas prezidents atzīmēja, ka Krievijai ir savas intereses, kas tiks aizsargātas starptautisko tiesību ietvaros.

"Krievijas politikas jēga un saturs starptautiskajā arēnā. Par to teikšu tikai burtiski dažus vārdus, - nodrošināt mieru un drošību mūsu pilsoņu labklājībai, valsts stabilai attīstībai. Krievijai, protams, ir savas intereses, ko mēs aizstāvam un aizstāvēsim starptautisko tiesību ietvaros, kā to patiesībā dara arī citas pasaules valstis," teica prezidents.

Viņš piebilda: "Ja kāds atsakās aptvert šo acīmredzamo lietu, nevēlas iesaistīties dialogā, izvēlas egoistisku un augstprātigu toni, Krievija vienmēr atradīs iespēju aizstāvēt savu pozīciju."

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Valsts vadītājs atzīmēja, ka mēģinājumi kašķēties ar Krieviju kļuvuši par savdabīgu sporta veidu vairākās valstīs. "Dažās valstīs ieviesta ļoti nepatīkama paraža – katrā gadījumā, bet visbiežāk – pat bez jebkāda iemesla aizskart Krieviju. kaut kads sports, jauns sporta veids – kurš kaut ko skaļāk izsauks," viņš teica.

Situāciju ar Krievijai naidīgajām akcijām Putins aprakstīja ar piemēru no Redjarda Kiplinga grāmatas.

"Mēs redzam, kas notiek reālajā dzīvē. Kā jau teicu, aizskar Krieviju te un tur, bez jebkādiem iemesliem. Protams, ap viņiem uzreiz, gluži kā ap Širhānu, grozās visādi sīki Tabakiji. Gluži kā Kiplingam. Gaudo, lai iztaptu savam suverēnam," paziņoja Putins.

Viņš pievērsa uzmanību arī Rietumu sankciju spiedienam, kas tiek izmantots politiskiem mērķiem.

"Diemžēl pasaulē, šķiet, visi jau pieraduši pie politiski motivētu nelikumīgu sankciju prakses ekonomikā, rupjiem centieniem ar spēku uzspiest savu gribu citiem," teica Putins.

Krievija, uzsvēra Putins, izturas maksimāli pieticīgi, bieži neatbild ne tikai uz nedraudzīgām ārvalstu akcijām, bet arī uz atklātu nekaunību. "Mēs gribam labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem," Putins norādīja.

Viņš konstatēja, ka Maskava nevēlas dedzinat tiltus attiecībās pat ar oponentiem, taču, ja viņi paši to vēlas, viņiem jābūt  gataviem ātrai un stingrai atbildei.

"Arī ar tiem, ar ko attiecības mums pēdējā laikā, maigi sakot, neveidojas, - norādīja Putins. – Mēs nevēlamies dedzināt tiltus, taču, ja kāds musu labos nodomus uztver kā vienaldzību vai vājību, bet pats plāno uzspridzināt šos tiltus, (viņiem) jāzina, ka Krievijas atbilde būs asimetriskam ātra un stingra," viņš teica.

Putins brīdināja arī tos, kuri organizē provokācijas pret Krieviju.

"Jebkuru provokāciju organizatori, kas apdraud mūsu drošības pamata intereses, nodarīto noželos tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši," uzsvēra Krievijas līderis.

Pie tam, viņš norādīja, Krievijai "pietiks pacietības, atbildības, profesionālisma, pārliecības par sevi un savu taisnību un veselo saprātu, lai pieņemtu jebkuru lēmumu".

"Tomēr ceru, ka nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši," atzīmēja valsts vadītājs.

Šajā kontekstā viņš skāra jautājumu par valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

Putins norādīja, ka pašlaik savas gribas uzspiešana citiem pārvēršas par kaut ko bīstamāku. "Es runāju par nesen noskaidrotajiem faktiem par tiešu valsts apvērsuma organizācijas Baltkrievijā un valsts prezidenta slepkavības mēģinājumu. Raksturīgi, ka tā saucamie kolektīvie Rietumi nenosoda pat tādas skandalozas darbības. Neviens to it kā nepamana, visi izliekas, ka nekas vispār nenotiek," atzīmēja Putins.

Putins piezīmēja: nevienam ne prātā nenāk, cik daudz būtu cietušo, kā veidotos šīs valsts liktenis.

"Kas būtu, ja valsts apvērsuma mēģinājums Baltkrievijā būtu reāli sākts, uz to pusi taču gāja. Cik daudz būtu cietušo. Kā vispār būtu veidojies Baltkrievijas liktenis. Par to neviens nedomā, tāpat kā neviens nedomāja par Ukrainas likteni, kad valsts apvērsums notika tur," teica Putins.

Pēc viņa domām, attieksme pret Viktoru Janukoviču (Ukrainas bijušo prezidentu), Nikolasu Maduro (Venecuēlas prezidentu) un Aleksandru Lukašenko (Baltkrievijas prezidentu) var būt jebkāda, taču valsts apvērsumi un potliskās slepkavības pārspēj visas robežas.

Drošība un aizsardzība

Savā vēstījumā KF prezidents skara arī drošību un Krievijas armijas ekipējuma jautājumu. Viņš konstatēja, ka valsts Bruņoto spēku pilnveidošana un kvalitatīva nostiprināšana turpinās pastāvīgi. Šajā jomā iekļauta arī militārā izglītība.

Prezidents pastāstīja, ka līdz 2024. gadam mūsdienīgā bruņojuma daļa armijā sastādīs gandrīz 76%, bet kodoltriādē jau šogad pārsniegs 88%.

"Kaujas dežūrā jau ir jaunākie starpkontinentālā darbības rādiusa raķešu hiperskaņas kompleksi "Avangard", lāzera kompleksi "Peresvet", pirmais pulks, pilnībā komplektēts ar smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Sarmat", saskaņā ar plānu, sāks kaujas dežūru 2022. gada nogalē," pastāstīja Putins.

Viņš piezīmēja, ka aizvien vairāk BS ir trieciena aviācijas kompleksu ar hiperskaņas raķetēm "Kinzhal", kuģu ar raķetēm "Kalibr". "Kaujas dežūru tuvākajā laikā sāks hiperskaņas raķetes "Cirkon". Atbilstoši plāniem turpinās darbs pie citiem mūsdienu militārajiem kompleksiem, ieskaitot "Poseidon", "Burevestnik" un citām sistēmām," teica Putins.

Valsts vadītājs uzsvēra, ka Krievija ierosina pasaulei apspriest stratēģisko un globālo stabilitāti, radīt bezkonfliktu pastāvēšanas vidi.

"Kā līderis jaunākās paaudzes kaujas sistēmu radīšanas un jauno kodolspēku attīstības jomā, Krievija vēlreiz uzstājīgi iesaka partneriem apspriest ar stratēģisko bruņojumu, globālās stabilitātes nodrošināšanas jautājumus," teica Putins.

Viņš pauda cerību, ka ANO Drošības Padomes pastāvīgo locekļu tikšanās – iniciatīva, ko Krievija izvirzīja pērn, tiks īstenota.

Krievija savus mērķus sasniegs

Uzrunas noslēgumā prezidents paziņoja, ka Krievija darīs visu, lai atvairītu koronavīrusa epidēmijas darbus, viss šim nolūkam nepieciešamais ir.

"Neviens pasaulē nezināja ar kādu nelaimi mums nāksies saskarties. Taču mēs, Krievijas pilsoņi, jau esam darījuši daudz un darīsim visu iespējamo, lai atvairītu epidēmijas draudus. Šim nolūkam mūsu valstij ir uzticams potenciāls, kas radīts agrākajos gados veselības aprūpē, zinātnē, izglītībā, rūpniecībā. Mums, neapšaubāmi jāiet uz priekšu," teica Putins.

Viņš uzdeva valdībai līdz jūlijam izstrādāt pasākumus Krievijas sociāli ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanai.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā darbā jāpatur prātā Krievijas stratēģiskās un nacionālās attīstības mērķi, turklāt ir jāpilnveido šo mērķu sasniegšanas mehānismi.

"Esmu pārliecināts: mēs kopā iesim uz priekšu un izpildīsim visus uzdevumus, ko esam sev nosprauduši," teica prezidents.

35
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija
Pēc temata
Rietumi sākuši jaunu karu pret Krieviju. Kāds ir mērķis?
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

Krievija pametīs SKS, taču no kosmosa neaizies: nacionālās stacijas projekts jau gatavs

42
(atjaunots 11:40 19.04.2021)
Kāpēc Krievijā tika pieņemts lēmums izstāties no Starptautiskās kosmiskās stacijas projekta pēc 2025. gada?

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs informēja, ka pēc 2025. gada Krievija pametīs Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projektu, vēsta RIA Novosti.

Lēmums par izstāšanos no projekta tika pieņemts, Kosmonautikas dienā, 12. aprīlī, sanāksmes laikā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

Šo lēmumu iespaidoja esošais SKS stāvoklis. Kā skaidro "Roskosmosā", stacijas moduļu resurss jau ir izsmelts. SKS Krievijas segmentā bija atrastas plaisas. Šīs plaisas tika hermetizētas, tomēr ir vērojama neliela gaisa noplūde.

Automātisko kosmisko aparātu un dzinējbloku lidojumu vadītājs Vladimirs Solovjevs prognozē, ka pēc 2025. gada nolietosies citi stacijas elementi.

Tikmēr Krievija tērē Starptautiskajā kosmosa stacijai 10-15 miljardus rubļu.

Kā paskaidroja "Roskosmosa" preses dienestā, Krievija saskaņoja ar SKS partneriem darba termiņu stacijā līdz 2024. gadam. Un pēc šā termiņa beigām lēmums par izstāšanos tiks pieņemts, ņemot vērā stacijas moduļu tehnisko stāvokli, kā arī nacionālos plānus izvietot jaunās paaudzes Krievijas orbitālo staciju.

Jaunākās Krievijas orbitālas stacijas projektu prezentēja jau 2020. gada oktobrī. Plānots, ka tajā būs vismaz pieci moduļi: bāzes modulis, mērķa ražošanas modulis, noliktava, platforma kosmisko aparātu montāžai, palaišanai, pieņemšanai un apkalpošanai, kā arī viens modulis četru tūristu izvietošanai.

42
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Roskosmos" ģenerāldirektors pateicās ASV par dempingu
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Krievijas kosmiskā kuģa "J.A.Gagarin" starts
Pica, saldējums un pašaudzēti salāti: ko ēd kosmonauti uz SKS klāja

Global Times: Rietumi nespēj samierināties ar Krievijas pastāvēšanu

0
(atjaunots 13:07 22.04.2021)
Ķīniešu žurnālists uzskata, ka ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

RĪGA, 22. aprīlisSputnikĶīniešu žurnālists Hu Siczins savā rakstā Global Times pastāstīja, ka Krievija ir milzīgs baltais lācis, pret ko Rietumi pastāvīgi jūt nepatiku, vēsta RIA Novosti.

Žurnālists konstatēja, ka pēdējā laikā pret Kremli uzstājas valstis, kas agrāk bija PSRS sastāvā vai veidoja Varšavas līguma organizāciju. Pēc viņa domām, ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

Raksta autors atgādināja, ka, lai arī Krievija īstenojusi demokrātiskās reformas un kļuvusi par Rietumu parauga konstitucionālu valsti ar daudzpartiju sistēmu, to joprojām dēvē par "autoritatīvu" un nemana valstī notikušās pārmaiņas.

Pēc žurnālista domām, tas ir "ļoti bēdīgi". Viņš izteica pieņēmumu, ka pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā nekādi neietekmē Rietumu viedokli: tas atkarīgs no ģeopolitisko attiecību rakstura ar Krieviju, tomēr ar tās pastāvēšanu citas valstis nevar samierināties.

0
Tagi:
Krievija, Rietumvalstis
Pēc temata
Vladimirs Putins: Krievijas nākotnes pamatā ir patriotisms
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna