RĪGA, 19. marts - Sputnik. Kanāda pieprasījusi no Krievijas sarakstu ar Kanādā dzīvojošo SS Latviešu leģiona veterānu vārdu sarakstu, vēsta RIA Novosti.
Atgādinām, ka 16. martā diskusijas gaitā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa" tika publiskots pārskats "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni". Tas ir Krievijas nevalstisko organizāciju - fonda "Vēsturiskā atmiņa" un Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda sadarbības rezultāts
Pārskatā tika publicēti 96 latviešu leģiona veterānu vārdi un īsa biogrāfija.
Pārskats liecina, ka 15 no pašlaik dzīvajiem latviešu SS leģiona veterāniem šobrīd uzturas Kanādas teritorijā.
Kanādu šis jautājums interesējis, un tagad ar to nodarbosies valsts Tieslietu ministrija. Resora preses dienesta darbiniece Elisona Stori paskaidroja, ka pārbaude tiks veikta saskaņā ar noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanas programmu.
Stori uzsvēra, ka Kanādas Tieslietu ministrija kopā ar robežsardzes un imigrācijas dienestiem, kā arī policiju cenšas panākt, lai cilvēki, kuri personiski piedalījušies kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci vai genocīdā, nesaņemtu patvērumu Kanādā.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem. Izmeklētāji iepazīsies ar SS Latviešu leģiona veterānu anketām un pārbaudīs viņu līdzdalību noziegumos pret civilajiem iedzīvotājiem, iepriekš stāstīja IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko.
Petrenko atzīmēja, Krievijā izmeklēto krimināllietu ietvaros, kas ierosinātas par genocīdu Lielā Tēvijas kara laikā un nacisma reabilitāciju no SS Latviešu leģiona veterāna Visvalža Lāča puses, daži cilvēki, informācija par kuriem iekļauta vēsturnieku pārskatā, jau tiek pārbaudīti jautājumā par līdzdalību noziegumos pret cilvēci – pret civilajiem padomju pilsoņiem.
Jāatzīmē tas, ka, saskaņā ar pārskatu, Latvijā no 1991. līdz 2020. gadam par kara noziegumiem pret cilvēci nav notiesāts neviens SS latviešu leģiona struktūrvienību dalībnieks.
Pārskats ir unikāls, jo tajā pirmo reizi tika publicētas līdz šim nepazīstamas biogrāfijas.
Publicētais saraksts ir šeit >>>
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Krievijas Federācija iestājās Eiropas Padomē 1996. gada 28. februārī, tādējādi apstiprinot uzticību humānisma un demokrātijas principiem. Taču pati Eiropas Padome (EP) pēdējā laikā demonstrē, ka atkāpjas no nospraustajiem mērķiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs valsts iestāšanās EP gadadienā nosūtīja organizācijas ģenerālsekretārei Marijai Peičinovičai-Buričai vēstījumu, kurā norādīja uz organizācijas vienaldzīgo attieksmi pret krievu un krievvalodīgo atklāto diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.
Pēc Lavrova domām, tamlīdzīga attieksme pret reālu problēmu kaitē EP – organizācijas, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, – autoritātei.
"Atbilstošas reakcijas trūkums uz tādiem plašiem un ilgstošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Ukrainā un Baltijas valstīs, kaitē Eiropas Padomes autoritātei. Organizācija, kas radās uz Otrā pasaules kara drupām, nedrīkst vienaldzīgi noskatīties uz vēsturiskā revizionisma izpausmēm un nacistu līdzskrējēju glorifikāciju," teikts Lavrova vēstījumā, kas publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē.
Diplomāts atzīmēja, ka EP nākotne ir atkarīga no organizācijas spējas saglabāt patstāvību un patiesi eiropeisku raksturu, nekļūt par bloku pieejas un domāšanas ķīlnieku, strādāt bez dubultiem standartiem visu kontinenta valstu interesēs.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes 46. sesijā, tāpat norādīja uz krievu un krievvalodīgo diskriminācijas problēmu minētajās valstīs. Viņš skāra jautājumu par krievvalodīgo stāvokli un izglītību krievu valodā.
Diplomāts atzīmēja: Krievijā aizvien lielākas bažas rada krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā, it īpaši valodas un izglītības tiesību īstenošanas jomā.
Ārlietu ministrs pauda nožēlu par to, ka ANO Cilvēktiesību padome un tās speciālās procedūras ignorē miljoniem cilvēku tiesību skandalozos pārkāpumus. Viņš uzsvēra: nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzību pavada represijas, vērstas pret mazākumtautību pārstāvjiem.
RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Krievijas vēstniecības KTDR darbinieki vairāk nekā kilometru stūmuši dzelzceļa drezīnu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija.
Ziņots, ka februāra beigās Krievijā atgriezušies astoņi vēstniecības darbinieki no Ziemeļkorejas līdz ar saviem ģimenes locekļiem. Taču pandēmijas dēļ dzelzceļa satiksme ir slēgta, tāpēc daļu ceļa viņi bija spiesti pārvarēt drezīnā, ko stūma paši vēstniecības darbinieki.
"Tā kā jau vairāk nekā gadu robežas ir slēgtas, pasažieru satiksme pārtraukta, mājup doties nācās pa ilgu un grūtu ceļu. Vispirms – 32 stundas vilcienā, pēc tam vēl divas stundas autobusā līdz robežai un, visbeidzot, pats atbildīgākais maršruta posms – pāreja uz Krievijas pusi kājām. Šim nolūkam vajag savlaicīgi izgatavot ratiņus, uzlikt uz sliedēm, sakraut uz tiem mantas, sasēdināt bērnus - un ceļā," pastāstīja ministrija.
Visu konstrukciju pa sliedēm nācās stumt vairāk nekā kilometru. Vienīgais vīrietis grupā bija vēstniecības trešais sekretārs Vladislavs Sorokins. Viņš kļuva par drezīnas galveno "dzinēju". Pati jaunākā ceļotāja bija viņa trīs gadus vecā meitiņa Varja.
Krievijas teritorijā, pierobežas stacijā Hasana viņus sagaidīja kolēģi no ĀM pārstāvniecības Vladivostokā. Autobuss, ko nodrošināja Primorskas novada administrācija nogādāja mājāsbraucējus Vladivostokas lidostā. No turienes viņi jau izlidoja uz Maskavu.
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apsprieda skaļākos un aktuālākos notikumus valstī.