Blogere no Polijas novērtējusi dzīvi Maskavā

77
(atjaunots 09:02 15.03.2020)
Blogere atzina, ka paziņas stāstījuši par leduslāčiem uz ielām, nabadzību un tukšiem veikaliem, taču viņa pati ieraudzījusi dzīvi Krievijas galvaspilsētā un stāsta par to.

RĪGA, 15. marts - Sputnik. Dzīve Maskavā nemaz neatšķiras no dzīves lielpilsētās Polijā, taču Krievijas galvaspilsēta ir daudz labāk piemērota bērniem. Šādu viedokli intervijā portālam Gazeta.pl pauda bloga "Mamma Maskavā" vadītāja Anna Golembevska.

Kopā ar vīru viņa pārcēlās uz dzīvi Krievijā, jo ģimenes galvan tika piedāvāts darbs Maskavā. Anna audzina bērnu un par dzīvi Krievijā gūtos iespaidus atstāsta savā blogā.

Blogere atzina, ka paziņas stāstījuši par "leduslāčiem uz ielām", "nabadzību un tukšiem veikaliem", taču viņa pati savām acīm ieraudzījusi, ka Krievijas galvaspilsēta ne īpaši atšķiras no lielpilsētām Polijā, varbūt tikai cenas šeit ir augstākas, stāsta RIA Novosti.

Īpašu uzmanību Golembevska veltīja "bērnu" jautājumam. Viņa konstatēja, ka Krievijas iedzīvotāji pret bērniem izturas īpaši sirsnīgi. "Viņi (Krievijas iedzīvotāji – red.) ne tikai mīl bērnus, - man radās iespaids, ka maskavieši viņus lolo un lutina."

Tomēr nav viegli audzināt bērnu Maskavā. Golembevska vēl joprojām neizmanto metro, jo nebūt ne visās stacijās iekārtots lifts bērnu ratiņiem. Tāpat Maskavā ir liels skaits veikalu pusbagrabos vai augstu virs ietves, un tajos grūti nokļūt ar ratiņiem.

Pie tam Golembevka atzīmēja, ka Maskavā katrā pagalmā ir bērnu laukums, turklāt tur nav tikai vientuļas šūpoles vien, tur ir patiešām interesanti daudzkrāsaini kompleksi, kuros verd dzīvība. Krievijas galvaspilsētā organizēts liels skaits interesantu nodarbību bērniem, darbojas daudz dažādu klubu, spēļu zāļu un bērnu stūrīšu.

"Domāju, Maskavā patiešām ir jauki būt bērnam," uzsvēra Golembevska. Viņa piebilda, ka mātei būt nav viegli jebkurā vietā pasaulē, tāpēc, droši vien, arī Krievijā sievietes nogurst, tāpat kā visas pārējās, taču, pēc blogeres domām, tas nu nemaz nav manāms.

77
Tagi:
Maskava, Krievija
Pēc temata
"Krievu ļaudis ir atvērtāki": kā topošais latviešu režisors iemīlēja Krieviju
Latvija naidīgi pūlas padzīt rīdziniekus no Krimas. Restorāns "JūRa" iesaka atbildēt
Rietumu mediji: par ko Putins pārvērtis Krieviju līdz 2019. gadam
Ukraiņu žurnāliste pastāstīja par braucienu uz Krimu
KF ĀM

KF ĀM komentēja paziņojumus par radiācijas koncentrāciju virs Ziemeļeiropas

17
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka Krievijas perspektīvo bruņojumu "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumi varēja kļūt par radiācijas fona palielinājuma iemeslu virs Ziemeļeiropas, ir absolūti nepamatoti, sacīja RIA Novosti KF ĀM vadītāja vietniek Sergejs Rjabkovs.

"Es, protams, pievērsu uzmanību šiem materiāliem, taču vēlos teikt, ka šis nav pirmais un ne pēdējais gadījums. Turpmāk mēs vēl redzēsim ne mazumu ieganstu, kad no Amerikas puses sekos informatīvi iepludinājumi, gan anonīmi, gan atbildīgo personu vārdā. Iepludinājumi sakarā ar mūsu turpinātajiem darbiem perspektīvu kodola savaldīšanas sistēmu attīstības nozarē," sacīja Rjabkovs, komentējot dažu rietumu mediju materiālus, kuros tiek apgalvots, ka radiācijas līmenis virs Ziemeļeiropas varēja pacelties "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumu dēļ.

"Protams, es kategoriski noliedzu šāda veida sasaistes kā absolūti nepamatotas. Tas ir propagandas elements, kopējo amerikāņu pūliņu elements, kuru mērķis ir iesēt nepārliecību, sevišķi eiropiešu vidū, saistībā ar notiekošo," piebilda Rjabkovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava piedāvāja un turpinās piedāvāt ASV "nodarboties ar mūsu perspektīvo sistēmu tematiku plašākā daudzu faktoru kontekstā, kuri ietekmē stratēģisko stabilitāti, ar uzsvaru uz tām perspektīvajām amerikāņu sistēmām, kuras rada ārkārtīgi destabilizējošu ietekmi uz visu situāciju".

"Amerikāņi zina mūsu uzskaitījumus, viņiem ir zināms par mūsu raizēm. Atšķirībā no ASV mēs izvēlamies darīt to proporcionāli un aiz aizvērtām durvīm, bet kolēģi iet pa citu ceļu, kurš līdzinās tam, kas notika pēdējo dienu laikā ar Afganistānas sižetu. Tā ir daļa no kopējā kursa un ar ieroču kontroles lietu tam visam nav nekāda sakara," nobeigumā sacīja Rjabkovs.

Iepriekš SAEA paziņoja, ka nelielais radioaktīvo izotopu koncentrācijas kāpums atmosfērā virs Ziemeļeiropas nerada draudus cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Krievija, paziņoja SAEA, ka to teritorijā nav reģistrēti notikumi, kuri spētu novest pie paaugstinātas radioizotopu koncentrācijas gaisā.

Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju, kuriem ir tā saucamā reaktorā izcelsme. Tāpat tika ziņots, ka, saskaņā ar Nīderlandes Nacionālā veselības un apkārtējās vides institūta (RIVM) aprēķiniem, šie izotopi it kā nāk no Krievijas puses un par notikušā iemeslu varēja kļūt degvielas elementa dehermetizācija kādas AES reaktorā.

Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka nekādu paziņojumu par draudiem vai avārijas situācijām, kuras varēja izraisīt paaugstināts radiācijas līmenis Krievijā, nav bijis, KF ir ideāla radiācijas drošības monitoringa sistēma.

17
Tagi:
radiācija
Pēc temata
Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu
Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

9
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

9
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments