Maskavas Kremlis, foto no arhīva

"Vēlas iebiedēt Eiropu": Maskavā reaģēja uz amerikāņu "kodola triecienu" Krievijai

54
(atjaunots 11:39 24.02.2020)
Maskavā uzskata, ka, izspēlējot kodola triecienu Krievijai, amerikāņi vēlas pieradināt iedzīvotājus pie visneticamākā scenārija un pie reizes arī nobiedēt.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Krievijas militārā doktrīna paredz kodola scenāriju tikai tādā gadījumā, ja pastāvēs drauds valsts integritātei, uzsvēra Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šerins, uzstājoties NSN ēterā.

Pēc Šerina domām, amerikāņi, apgūstot mācībās kodola triecienus Maskavai, pirmkārt, vēlas, lai iedzīvotāji pierod pie visneticamākā notikuma attīstības scenārija, otrkārt, vēlas iebiedēt Eiropas iedzīvotājus, lai attaisnotu savu raķešu izvietošanu to teritorijās.

Taču KF kodola trieciens Eiropai pats par sevi ir utopija, jo tādā gadījumā kodola inficēšanas rādiuss skars arī pašu Krieviju. Turklāt ar Eiropu Maskavai vienkārši nav nekādu konfliktu, kas spētu izraisīt šādu reakciju.

Šerins norādīja, ka ASV teritorijā nekad nav notikušas vērienīgas karadarbības, tādēļ viņi atļaujas fantazēt par kodola trieciena tēmu.

Iepriekš ziņots, ka Pentagons organizēja "nelielas" mācības, kas paredz Krievijas kodoluzbrukumu Eiropai un Savienoto valstu atbildi. Pēc ASV aizsardzības ministrijas pārstāvja teiktā ,"mācību scenārijs iekļāvis ārkārtas situāciju Eiropā, kur rit karš ar Krieviju, un KF nolemj ierobežoti izmantot nelielas jaudas kodolieroci pret objektu NATO teritorijā".

Mācību gaitā tika imitēta ASV reakcija, kuras gaitā Vašingtona "atbild ar kodoluzbrukumu Krievijai". Bija iecerēts gūt priekšstatu par to, kā Savienotās Valstis varētu reaģēt tamlīdzīgā situācijā. Mācībās piedalījās arī ASV Kongresa pārstāvji, lai izprastu, kā "norit saziņa kodolkrīzes laikā".

Tikmēr Maskava jau ne reizi vien ir uzsvērusi, ka vispār negrasās nevienam uzbrukt. Turklāt Krievijā pirmām kārtām ir gatavi dialogam un sadarbībai, nevis kodolieroču pielietošanai.

Maskavā atzīmēja, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm.

Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir zināms, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā, un tagad acīmredzot arī priekš tam, lai apgūtu kodolbumbu nomešanu.

Taču Krievijas Bruņotie spēki atšķirībā no NATO nepalielina karaspēku sastāvu pie robežām ar Ziemeļatlantijas alianses valstīm. Visi KF Bruņoto spēku attīstības pasākumi notiek nacionālajā teritorijā, pilnveidojot pārvaldes sistēmas un organizācijas štata struktūras esošā skaita ietvaros.

54
Tagi:
Pentagons, militārās mācības, kodoltrieciens
Pēc temata
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Sešas bāzes – viena atbilde. Kā Minska un Maskava reaģēs uz ASV spēku ielenkumu
Vašingtona ir pārskaitusies: sankcijas nes Krievijai lielu naudu
Medicīnas masa ar šļirci, foto no arhīva

Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei

12
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Brīvprātīgā masveida vakcinācija pret Covid-19 Krievijas Federācijas pilsoņiem notiks bez maksas.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas pilsoņu masveida brīvprātīgā vakcinācija pret Covid-19 sāksies nākamā gada janvārī-februārī, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja KF veselības ministrs Mihails Muraško.

"Vakcinācija jau sākusies. Tā turpinās. Patlaban pilnā sparā rit vērienīga ražošana. Tas, ko jūs saucat par masveida vakcināciju, sāksies lielos apmēros janvārī un februārī. (..) Vakcinācija, kā jebkura medicīniskā palīdzība, notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Brīvprātības princips ir obligāts," uzsvēra Muraško.

Ministrs atgādināja, ka riska grupā iekļautie pilsoņi varēs saņemt vakcīnas jau decembrī. Viņš atgādināja, ka pie šīs kategorijas pieder veselības aprūpes sistēmas darbinieki, pedagogi un dzīvību uzturošo dienestu darbinieki, kā arī seniori un cilvēki, kas cieš no cukura diabēta, aptaukošanās un hipertonijas.

2021. gadā no koronavīrusa vakcinēto Krievijas iedzīvotāju skaits sasniegs vairākus desmitus miljonu, piezīmēja ministrs.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzīmēja, ka vakcinācija no koronavīrusa infekcijas būs brīvprātīga un pakāpeniska, ņemot vērā valsts ģeogrāfiju un preparāta glabāšanas īpatnības.

"Uzdevums ir panākt, lai tie būtu minimāli etapi, un pēc iespējas ātrāk nodrošināt visiem, kas to vēlas. Uzdevums ir grandiozs," uzsvēra Peskovs.

Krievijas pilsoņi vakcīnu saņems bez maksas.

Patlaban Krievijā reģistrētas divas vakcīnas Covid-19 profilaksei: "Sputnik V" – Gamaleja nacionālā centra izstrādātais preparāts uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas, kā arī "EpiVakKorona", ko uz peptīdu antigēnu bāzes izstrādājis centrs "Vektor".

Patlaban abi preparāti iziet trešo, pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāzi, kurā piedalās brīvprātīgie, arī seniori un hroniski slimnieki. "Sputnik V" efektivitāte sasniedz 95% saskaņā ar pētījumu otrā starpposma datu analīzi, tā ir viena no desmit vakcīnām pasaulē, kas visvairāk pietuvojušās masveida ražošanai.

Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs iepriekš informēja, ka fonds saņēmis pieteikumus no vairāk nekā 20 valstīm par "Sputnik V" iepirkumu – miljardu devu. Krievija vienojusies par ražošanu piecās valstīs. Apgrozījumā nonākuši vairāk nekā 117 tūkstoši devu, līdz gada beigām plānots laist klajā vairāk nekā divus miljonus.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Putins pastāstīja par trešo Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu
Ekoaktiviste Dina Hitrova

"Nekā lieka". Urālu iedzīvotāja uz diviem gadiem atteikusies no pirkumiem

24
(atjaunots 12:50 28.11.2020)
Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Dinas Hitrovas garderobē ir vien apmēram divdesmit apģērba priekšmeti un apavi: džinsi, sporta jaka, divi pāri kroseņu, daži T-krekli. Jau vairāk nekā divus gadus viņa ne kāju nesper veikalos apģērba meklējumos. Pielikt punktu šopingam Dina nolēma ne aiz taupības – ekoloģijas labad.

Dina uzskata, ka ikviens spontāni nopirkts un pēc tam izmests priekšmets kaitē apkārtējai videi. Dzīvojot pilsētā – Jekaterinburgā, Dina ir iemācījusies dzīvot gandrīz bez atkritumiem: organiskās atliekas nonāk kompostā, plastmasu un stiklu viņa nodod pārstrādei. Izdevies atrast pielietojumu pat kases čekiem – no tiem sieviete izgatavo akvareļu papīru, par Dinu portālā RIA Novosti pastāstīja Anastasija Gņedinska.

"Noturēties vismaz mēnesi"

Fotogrāfijā Dina saspiedusi saujā transporta talonu, vairs nederīgu zolīšu pāri, eļļas pudeles etiķeti. Tāds ir viņas atkritumu spaiņa saturs vienpadsmit dienu laikā. "Varēja būt vēl mazāk: samērcētas kartona zolītes varētu izkaltēt un nodot kopā ar makulatūru."

Līdz 2010. gadam Dina neko daudz negrima domās par patēriņu un ekoloģiju. Viņa bija arhitekte prestižā firmā, priekš sevis naudu nežēloja. "Vakarā varēju iegriezties veikalā un atdot palielu summu par kaut kādu nevajadzīgu mantu. Labi vēl būtu, ja tie būtu ieplānoti pirkumi. Bet es šķērdēju naudu pēc principa "ja jau esmu veikalā, kaut kas jānopērk"," atcerējās sarunbiedre.

Ekosomas polietilēna maisiņu vietā

Viņas dzīvi mainīja brīvprātīgo projekti. Hitrova iestājās "Brīvprātīgo meža ugunsdzēsēju biedrībā", sadraudzējās ar Greenpeace aktīvistiem. Sāka ar mazumiņu – atkritumu šķirošanu. Pirms diviem gadiem nolēma padzīvot pēc principa "zero waste", nekādu atkritumu. "Apsolīju nepirkt neko lieku, pat ne zeķu pāri. Vienkārši gribējās saprast, vai izturēšu". Nekādu konkrētu termiņu viņa sev nenosprauda, nolēma paciesties vismaz mēnesi. Taču pēc gadu ilgas "bezpirkumu diētas" pagarināja eksperimentu. Dina atcerējās, ka vispirms sarīkojusi inventarizāciju garderobē: daļu mantu aizveda pārstrādei, šo un to atdeva draugiem. Tagad viņas skapī ir pamata komplekts: daži T-krekli, sporta jaka, džinsi, bikses, divi pāri kroseņu – ikdienai un skriešanai. Divas ziemas virsjakas – ikdienai un sporta nodarbībām. Dina apliecina: pietiek visiem dzīves gadījumiem, it īpaši, ja cilvēks izraudzījies sportisku stilu.

"Protams, visvairāk nonēsājas apavi. Vienas krosenes jau ir šausmīgi novalkātas. Tomēr es tās nesu uz darbnīcu, lieku ielāpus, pielīmēju. Saprotu: katra jauna priekšmeta cenai jāpieskaita klāt darba izdevumi, ražošanai vajadzīgās izejvielas, simtiem litru ūdens, kas vajadzīgi, lai izaudzētu, piemēram, kokvilnu."

Экоактивист Дина Хитрова
Ekoaktiviste Dina Hitrova

Zeķes Dina lāpa. Apgalvo, ka divu gadu laikā nav nopirkusi nevienu pāri. Arī apavus, rotaslietas, pat apakšveļu. "Komentāros manām publikācijām sociālajos tīklos daudzi raksta, sak, es no sākuma esot sarūpējusi apģērbu krājumu, pēc tam pieteikusi gadu (sākumā eksperiments bija paredzēts uz divpadsmit mēnešiem) bez pirkumiem. Bet es taču to visu pārsvarā daru pati priekš sevis. Kāpēc man vajadzētu krāpt pašai sevi?"

Agrāk pirms svarīgas tikšanās vai brauciena Dina noteikti pirka jaunu kostīmu vai kleitu. Tagad uz meistarklasēm un intervijām nāk sporta jakā.

— Vai gadās, ka esat ciemos un visi redz, ka jums zeķes ir salāpītas? Vai nebaidāties nosodījuma, šķību skatienu?

— Visi paziņas saprotoši uztver manu dzīvesveidu, uzskatus. Pie tam nevajag domāt, ka es nēsāju skrandas. Apģērbs, it īpaši kvalitatīvs un dārgs, ir diezgan izturīgs. Mēs to izmetam agrāk vienkārši tāpēc, ka manta vairs nav modīga, ir apnikusi.

Dina sarēķināja: ietaupījusi 150 tūkstošus rubļu un vairāk nekā 300 stundas, ko agrāk būtu pavadījusi, pielaikojot pirkumus. "Es varēju ieiet tirdzniecības centrā un aizmirst it visu, izraugoties mantas. Pat ja nekas nederēja, tik un tā kaut ko pirku. Vajag taču kaut kā attaisnot izšķiesto laiku."

Čeku papīrs

Jau vairākus gadus Dina nelieto polietilēna maisiņus. Uz veikaliem iet ar pašrocīgi šūtām ekosomām. "Tās vajag tikai izpurināt, un var lietot atkal. Jā, gaļai vai vistai nav īsti labas, bet var jau izmazgāt. Tomēr es esmu vegāne, tāpēc pārtikas veikalos ņemu dārzeņus un augļus."

Produkti ekosomās

Viņa atteikusies arī no parastās sadzīves ķīmijas. Pērk tikai cieto šampūnu un kondicionētāju matiem, bez iepakojuma, izmanto tikai ekosūkļus, ko meistaro pati no auduma apgriezumiem. Atradusi pat ekoloģiskas zobu sukas – no bambusa. "Tās sairst kā parasta koksne – dažu gadu laikā.  Tiesa, tagad daudzviet, arī pie mums plastmasas zobu sukas šur un tur pieņem pārstrādei. Tās izkausē un pievieno sporta laukumu segumā."

No čekiem saražots ekopapīrs

Čekus no lielveikaliem Dina nemet laukā – tie pārtop par ekopapīru. Sieviete skaidro, ka tos nevar nodot pārstrādei, jo papīrs satur kaitīgo bisfenola A savienojumu. "Es tos krāju, liku kārbā. Ar laiku sakrājās tik daudz, ka vajadzēja steigšus izdomāt, kur tos likt. Nolēmu pamēģināt izgatavot akvareļpapīru." Dina čekus izmērcē bļodā, pievieno mazliet PVA līmes, sajauc, līdz masa ir vienveidīga. To viņa izberž caur sietiņu, izklāj plānā kārtiņā uz auduma un kaltē. "Pat šajā jomā esmu panākusi ekoloģisku tīrību. Ja palasīsiet, kā ražo papīru, sapratīsiet, cik tas ir kaitīgi apkārtējai videi: daudz balināšanas, atkritumi un notekūdeņi. Manā ražošanā atkritumu nav. No atkritumiem es saņemu jaunu produktu."

Ekopapīra izgatavošanas meistarklase

— Vai sulas pakās un ūdeni pudelēs arī nepērkat?

— Protams, ne. Vairāk nekā pirms pieciem gadiem man uzdāvināja daudzkārt lietojamu pudeli. To ņemu visur līdzi. Gan ekoloģiski, gan ekonomiski: atsakoties no pudelēs pildītā ūdens, ietaupu līdz desmit tūkstošus rubļu gadā. Starp citu, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pārvietojos tikai ar velosipēdu.

"Savācu pat suņu ekskrementus"

Savus atkritumus Dina ir minimizējusi. Piedevām viņa novāc arī citu atstāto. Jau vairākus gadus viņa nodarbojas ar plogingu – teritorijas uzkopšanu skrējiena laikā. "Dzīvoju netālu no Uhtusa mežaparka, sen nodarbojos ar skriešanu. Raizes sagādāja tikai atkritumi, ko nevērīgi šašliku mīļotāji atstāj, kur pagadās. Sapratu: ja man nepatīk trenēties tādā bardakā, kaut kas ir jādara. Sāku uzlasīt bundžas, pudeles. Tikai pēc tam uzzināju, ka plogings ir vesela kustība – šie cilvēki uzņēmušies rūpes par tīrību. Starp citu, tā radusies Zviedrijā."

После каждой пробежки Дина выносит из леса по 6-8 килограмм мусора.
Pēc katras skriešanas reizes Dina iznes no meža 6-8 kilogramus atkritumu

Sākumā Dina uzlasīja plastmasas pudeles. Pēc tam – arī izsmēķus un mitrās salvetes. Tagad neatstāj pat suņu ekskrementus.

Pēc ikdienas sporta nodarbībām viņa iznes no meža līdz pat astoņus kilogramus atkritumu. Pie tam viņa pat maisiņus nepērk – tie viegli atrodas starp izmestajiem atkritumiem. Pēc tam Dina tos neizmet konteinerā kopā ar saturu – atstāj nākamajām "medībām". "Dažreiz maisiņus izmantoju vairākas nedēļas." Pirkt nākas tikai cimdus. Tomēr tos Dina mazgā (starp citu, ar ekoziepēm) un nēsā mēnešiem ilgi.

Droši vien, globālā mērogā Dinas ieguldījums ekoloģijā šķiet minimāls. Viņas centienus nosedz viena uzņēmuma izmeši. Taču, ja katrs mūsu vidū atteiksies vismaz no plastmasas maisiņiem, uz Zemes noteikti kļūs vieglāk elpot.

Пакеты для сбора мусора Дина тоже находит в лесу
Paketes atkritumu savākšanai Dina tāpat atrod mežā
24
Tagi:
ekoloģija, Krievija
Pēc temata
Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un kā glābjas no epidēmijas
Cilvēki – tā ir slimība. Par ko raud lāči un vides sargi
Nosaukti "galvenie Zemes ienaidnieki". Simtiem miljonu ienaidnieku
VIP klases ekoloģiskie projekti
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā