Tūriste no Arābu Emirātiem, foto no arhīva

"Tagad viss iet kājām gaisā". rit dzīve pie "aukstuma pola"

78
(atjaunots 10:15 24.02.2020)
Ja Tomtora iedzīvotāji saka "auksti", visticamākais, uz ielas ir -60. Šeit neviens neuzskata par "aukstumu" -40 grādus, kas nes katastrofu Krievijas centrālajos rajonos.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Tomtors ir sīciņš ciems, gandrīz neatrodams Jakutijas sniegotajās ārēs. Daži muzeji, klubs, sporta zāle, skola, slimnīca, administrācija, veikali – šķiet, nekā īpaša, tomēr tūristi ierodas. Lieta tāda, ka šī ir viena no visaukstākajām apdzīvotajām vietām uz planētas. Kamēr viesi spiedz sajūsmā, vērojot "jakutu salūtu" – verdoša ūdens šļakatas, kas gaisā sasalst, un peldas -60 grādos upē, kam aizsalt neļauj karstie avoti, vietējie iedzīvotāji kurina krāsnis, ēd zirga gaļu, audzē zirgus un briežus. Par to, kāda ir dzīve aukstuma polā, portālā RIA Novosti stāsta Marija Semjonova.

Tāls ceļš

No Jakutskas līdz Tomtoram – 900 kilometri, diena pie stūres. Liela daļa ceļa ved pa federālo trasi, kas izbūvēta līdzās Oimjakonas ulusa centram, Ustjnera ciemam, caur Sahas Republiku uz Magadanu. Pēdējos 150 kilometrus līdz Tomtoram nākas pārvarēt pa "vietējās nozīmes" ceļu. Ziemā tas nav slikts, taču pavasarī gan pašķīdīs. "Nu, ar uaziku var izbraukt," vietējo satiksmi starpsezonu laikā lakoniski komentē vietējie. Siltajā gada laikā uz Tomtoru kursē lidmašīna. Ar automašīnu sanāk divreiz lētāk, tāpēc vietējie aviotransportu izmanto reti.

Туристы у памятного знака Оймякон - полюс холода.
© Sputnik / Игорь Михалев
Tūristi pie zīmes "Oimjakona - aukstuma pols"

"Līdz Jakutskai ir ļoti labs ceļš, taksometri braukā. Normāli, visi jau ir pieraduši," apgalvoja pensionāre Valentīna Prokopjeva. Tiesa, tūlīt gan piebilda: "Pavasarī ir grūti, vai vasarā. Kad sniegs nokūst, ceļi vienmēr ir slikti – ūdens, dubļi, peļķes." Jakutu sirmgalvi, kura gandrīz visu mūžu nodzīvojusi Tomtorā, slikti ceļi nebiedē.

"No bērnības pieraduši"

Ja Tomtora iedzīvotāji saka "auksti", visticamākais, uz ielas ir -60. Šeit neviens neuzskata par "aukstumu" -40 grādus, kas nes katastrofu Krievijas centrālajos rajonos.

"Ja ir karsts, tad ir slikti, mēs pie cita esam pieraduši. Mīnus četrdesmit – tas mums ir normāli, tātad nāk pavasaris. Mēs tā dzīvojam no bērnības. Kad ir pārāk auksts – mīnus sešdesmit, ārā gandrīz nemaz neejam," skaidro Valentīna.

Lielākā daļa māju Tomtora centrā pieslēgtas pie centrālapkures, nomalēs divas vai trīs reizes dienā kurina krāsni.

"Pērkam malku, pa 12 tūkstoši par mašīnu (aptuveni 175 eiro – red.). Ziemai vajag divas mašīnas, tātad apkurei aiziet 24 tūkstoši. Citiem mājas ir lielākas, viņi pērk vairāk malkas," skaidroja pensionāre.

© Sputnik / Сметанин
Oimjakonas iedzīvotāji

"Tagad visus grib pieslēgt pie centrālapkures, citādi ciema apkaimē vairs nav malkas," piebilda Vasilijs Ivanovs.

Vietējie neuzskata, ka viņu dzīvē būtu kaut kas unikāls: "Dzīvojam kā visi". "Neredzu te nekā īpaša – viss ir tā, kā tam jābūt. Tie tūristi atbrauc, spiedz un vaid, kā mēs tādā aukstumā, vēl grūti pieejamā ciemā dzīvojam," stāsta Inna Gladiševa (vārds mainīts).

Protams, salam katru reizi vajag sagatavoties: Jakutijā, it īpaši Tomtorā tā ir parasta procedūra, gluži kā nomazgāt logus pavasarī.

"Mašīnās – dubulti stikli, papildu krāsniņa salonā. Dzinēju siltina ar kādu blīvu materiālu. Ziemā dzinēju noslāpē ne vairāk kā uz desmit minūtēm, nedod Dievs, ja ilgāk. Garāžas ir pieprasītas, tiesa, tās visu dienu jākurina. Pārsvarā nēsājam kažokus, untes. Jaunieši ziemo pūku virsjakās," sīkāk stāsta Gladiševa.

Ivanovs piebilda, ka ziemas pēdējā laikā vairs nav tik skarbas: "Pēdējos trīs vai četrus gadus aizvien siltāk un siltāk. Agrāk pa trim mēnešiem – precīzi mīnus sešdesmit."

"Mēs ar dabu draudzējamies"

Pensionāre Valentīna Prokopjeva dzimusi Oimjakonas ulusā. Uz Tomtoru pārcēlās, kad mācījās 9.klasē. pabeidza skolu, apprecējās, izaudzināja bērnus. Viņas meita tagad dzīvo pilsētā un palūdza mammu pārvākties pie viņas – auklēt mazbērnus. Sieviete atzina, ka skumst pēc dzimtā ciema, jo tālu no ierastajām vietām pat ūdens ir citāds – "sātu nedod".

© Sputnik / Валерий Шустов
Mednieks no Oimjakonas

Tūristus Tomtorā ļoti interesē neaizsalstošās upes. Kontrasts ar sarmas klātajiem kokiem un sniegoto krastu ir fantastisks. Tāpēc daudziem obligāts punkts ekskursiju programmā ir pelde upē.

"Avoti plūst no pazemes, tāpēc upes neaizsalst. Ūdens temperatūra ir +2...+3 grādi, tas nav termālais. Daži vietējie arī peldas, taču nedaudzi. Galvenokārt tas domāts tūristiem," saka Ivanovs. Tomēr daudziem tāda izklaide nepatīk.

"Kad ciemiņi brauc šurp un peldas, man tas viss ļoti nepatīk. Pie mums ir tīrs ūdens, caurspīdīgs, katrs akmentiņš redzams. Mēs dzeram upes ūdeni, augstu vērtējam to, ko mums dod daba. Mēs tur nepeldamies, pat ne Kristīšanas dienā. Pilsētā dzeru ūdeni – tas it kā ir tukšs, izdzersi krūzīti pie mums – tik labi paliek," atzina Prokopjeva.

Ciemā, kas ilgu laiku bija šķirts no civilizācijas, izveidojušās savas tradīcijas.

"Mēs vakarpusē nekliedzam, ar dabu draudzējamies. Tūristi atbrauc un auro: "Es esmu Oimjakonā, tas ir aukstuma pols, un te peldas!" Kad brauc prom, viņiem noteikti kaut kas atgadās. Mēs baidāmies tā lielīties, uzvedamies klusi. No tūristiem nav nekāda labuma – es gribu, lai viņi kaut ko labu ciemam padarītu, bet viņi atbrauc tā, it kā viss domāts viņiem," sašutusi Valentīna.

Gaļas šķirne

Daudzi vietējie nodarbojas ar zirgkopību. Te audzē zirgus galvenokārt pārtikai. Jakutijā ir īpaša šķirne – zemi plecīgi zirdziņi, kuri paši sarūpē sev iztiku pat ziemā – viņi spēj izrakt zāli no kupenām.

© Sputnik / Валерий Шустов
Briežkopji no Oimjakonas

"Pārsvarā ēdam vietējos produktus: zirga, brieža gaļa, zivis. Viss kalorijām bagāts, te, salā, veģetāriešiem neizdzīvot, vajag daudz olbaltumvieu. Veikalos ir dārgi, kartupeļi maksā 75 rubļus (apmēram 1 eiro) par kilogramu. Daži interesenti kaut ko audzē siltumnīcās, taču tas ir milzīgs darbs, vasarās pa naktīm jāapsilda," piezīmēja Vasīlijs Ivanovs.

"Kontrole pastiprinās, bet labuma nekāda"

Vasīlijs stāsta, ka lielākā daļa "pārtiek no tā, ko var atrast" – ar medībām un zveju.

"Medī aļņus, savvaļas briežus, zaķus, pīles – visu, kas kustas un var dot kalorijas. Tagad ieviesa kvotas: dienā – desmit zivis un ne vairāk kā divi tīkli, tos vajag reģistrēt, marķēt. Murgi. Kontrole pastiprinās, bet labuma nekāda. Rajona centrā strādā arteļi – tie reģistrēti Maskavā un nodokļus maksā tur, reģionā nekas nepaliek," sūdzas Vasīlijs.

© Sputnik / Айар Варламов
Tūriste no Norvēģijas

Viņš pats pirms dažiem gadiem pārcēlies uz Jakutsku, taču saikni ar Tomtoru nezaudē – tur palikuši radinieki. "Man ģimene jāuztur, bet ciemā darba nav, labiekārtojuma nav, auksti, - viņš skaidro. – Padomju Savienības laikā sagāde bija laba, tagad nav kārtības. Skola, slimnīca, komunālie dienesti ir galvenās darba vietas. Tomtorā strādāju zāģētavā, audzēju zirgus, biju kurinātājs, strādāju visur, kur gadījās darbs."

Taču Inna Gladiševa apliecina, ka nemaz tik slikti nav. "Darbs ir. Tagad labi attīstās individuālā uzņēmējdarbība (transporta pakalpojumi, veikali, viesnīcas, tūrisms) un zirgkopība. Uzcelta jauna skola, ir bērnudārzs, bibliotēka, klubs, sporta zāle, gadās koncerti, sacensības," viņa uzskata. °

Vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar Jakutijā tradicionālo briežkopību: ir brigādes, kas algo darbiniekus, ir privātie bari, kuri ganās uz dzimtas zemēm.

"Uz siltām vietām nebraukšu"

Vietējie ciemu pamet tikai retumis: apciemo radus pilsētā, meklē ārstu vai dodas atvaļinājumā.

"Vasarā tie, kas var atļauties, brauc uz siltām jūrām," stāsta Vasīlijs Ivanovs. Tiesa, līdzekļu tādai atpūtai visiem nepietiek.

© Sputnik / Фаламов
Ziema Oimjakonā

"Brīvdienas parasti visi pavada Jakutskā, uz ārzemēm brauc reti – pārāk dārgi. Es 2018. gadā biju Vjetnamā, turklāt tāpēc, ka bija tiešais reiss, mums paveicās. Ja kaut kur braukt, atvaļinājums pārsvarā paiet ceļā," pasmējās Gladiševa.

Tomtorā gan slimnīca ir, taču nereti cilvēkiem nākas meklēt medicīnisko palīdzību rajona centrā – Ustjnerā. Tā ir tuvāk nekā Jakutska – nepilni 500 kilometri.

"Te slimnīca ir, taču tā domāta tikai primārajai palīdzībai, ja ir sarežģījumi, jābrauc uz rajona centru. Apmēram 8-12 stundas ceļā uz vienu pusi," piezīmēja Inna. Un tomēr viņa apliecināja: "Uz siltām malām es nepārvāktos. Man te viss patīk."

78
Tagi:
Krievija
Pēc temata
Vecumdienu prieki: pensionārs no Jakutijas - pasaules čempions svarcelšanā
Milzīgs dimantu karjers Sahas Republikā
Ziema dažādās pasaules valstīs
Tanks T-72B3, foto no arhīva

Argentīnas žurnālisti pārsteigti par Krievijas tanka iespējām šķērsot ūdenstilpes

23
(atjaunots 12:25 09.08.2020)
Žurnālisti no Argentīnas rakstā par Krievijas armijas bruņojumu nosauca tanku T-72B3 par "neredzētu nāvējošu ieroci" un salīdzināja to ar zemūdeni.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Argentīnas preses izdevuma Clarin žurnālisti pievērsuši uzmanību video ierakstam, kas tapis Krievijas BS mācībās Centrālajā kara apgabalā. Manevros piedalījās arī tanku T-72B3 ekipāžas, vēsta RIA Novosti.  Ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Video ierakstā redzams, kā karavīri uzlabo tanka vadīšanas iemaņas zem ūdens Orenburgas apgabalā, pārvarot piecus metrus dziļu ūdens šķērsli.

"Pārsteidzoši, ka tanks pilnībā pazūd zem ūdens, bet pēc tam parādās pretējā krastā un turpina pildīt uzdevumu, it kā nekas nebūtu bijis," stāsta Clarin žurnālisti.

Raksta autori atzina, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas "šokējošais video" atstāj spēcīgu iespaidu.

Žurnālisti konstatēja, ka ar "strukturālu izmaiņu un pēdējās paaudzes inovāciju" palīdzību šis kara tehnikas modelis ir būtiski pilnveidots. Žurnālisti nosauca tanku T-72B3 par "neredzētu nāvējošu ieroci" un salīdzināja to ar zemūdeni.

Krievijas AM paskaidroja, ka militārās mašīnas aprīkotas ar speciāliem gaisa vadiem. Pārvietošanās laikā tankisti orientējās, pateicoties speciālām iekārtām, nepieļāva apstāšanos un straujus pagriezienus.

23
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Pēc temata
Tanki dubļu nebijās! Krievu desantnieki piedalās lauka mācību konkursā
Poļu ģenerālis rupji nolamājies, salīdzinot savus tankus ar Krievijas T-72
Sniegs, zalves un "Ironija": krievu tankisti sakāvuši nosacīto pretinieku
"Eiropas Ahila papēdis". Kas mīļi gaida Krievijas tankus no Kaļiņingradas
Saskaņā ar mācību scenāriju pretinieks ne tikai nopostīja ķīmisko ražotni, bet, spriežot pēc karodziņiem, arī pielietoja kodolieročus

Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu

7
(atjaunots 18:51 08.08.2020)
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija par kodolieroču pielietojuma noteikumiem pilda savaldīšanas uzdevumu un palielina potenciālā pretinieka atbildību, paziņoja Stratēģiskās konjunktūras centra eksperts Oļegs Ponomarenko.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu raķešu uzbrukuma gadījumā valsts teritorijā, informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Jebkura trieciena raķete tiks uzskatīta par raķeti ar kodolgalviņu. Informācija par raķetes startu automātiskā režīmā tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kas atbilstoši situācijai pieņemts lēmumu par kodolspēku atbildes darbību mērogu," teikts KF BS Ģenerālštāba pārstāvju rakstā, ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

"Šādi paziņojumi un tamlīdzīgu jautājumu konceptuāla izstrāde ir lēmumu pieņemšanas pamatos. Acīmredzot, labāk, ja iespējamie pretinieki ir brīdināti par to, kā konkrēti darbosies mūsu valsts militārā mašīna kaut kādās ekstraordinārās situācijās. Tādai (informācijas – red.) atklāšanai vai konkretizēšanai ir uzdevums savaldīt. Tas ir, nekavējoties likt saprast, kas var notikt, un tādējādi palielināt pretējās puses atbildību par kaut kādām darbībām," teica Ponomarenko intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka kodoluzbrukuma pielietošanas publiskotā koncepcija ir tikai bāzes algoritms, kam pieļaujami dažādi izņēmumi. Piemēram, ja pretējā puse paspēs informēt Krievijas militārpersonas par to, ka palaistā raķete nav plānots uzbrukums, iespējama kaut kāda atsevišķa nejaušība. "Konkrētas situācijas var paredzēt izņēmumus," secināja eksperts.

7
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

0
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

0
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā