Kirils Koktišs

Eksperts novērtējis Krievijai naidīgā Latvijas un Lietuvas demarša perspektīvas EPPA

85
(atjaunots 00:00 29.01.2020)
EPPA negribēs kļūt par tādu lielvalstu kā Latvija un Lietuva ķīlnieci un neapšaubīs Krievijas delegācijas pilnvaras, norāda politologs Kirils Koktišs.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputāti Emanuels Zingeris (Lietuva) un Marija Golubeva (Latvija) apstrīdēja Krievijas delegācijas pilnvaras ziemas sesijā, kas sāka darbu vakar, vēsta Sputnik Francija. Ierosinājumu atbalstīja vismaz 30 deputāti no piecām nacionālajām delegācijām, informēja RIA Novosti. Jautājums par Krievijas pilnvaru pagarināšanu EPPA iesniegts monitoringa komisijā un tiks izskatīts sēdē trešdien.

EPPA vairs nevēlēsies kļūt par Latvijas un Lietuvas izlēciena ķīlnieku – sabotāžas sekmju izredzes nav lielas, sarunā ar Sputnik Lietuva norādīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Politiskās teorijas katedras docents, Politisko ekspertu un konsultantu asociācijas padomes loceklis Kiris Koktišs.

"EPPA tā jau ir pārciesta vēsture. EPPA vairs nevēlēsies kļūt par tādu lielvalstu, kā Lietuva un Latvija, ķīlnieci. Izredzes, ka viņiem izdosies šo stāstu izvērst un sabotēt Krieviju, ir nelielas, taču, ja tas pēkšņi notiks, būs iespējams runāt par Krievijas galīgu izstāšanos no EPPA. Asamblejai tas būs nopietns kaitējums – gan imidžam, gan finansēm," norādīja Koktišs.

Eksperts akcentēja, ka gan Lietuva, gan Latvija vispirms ir amerikāņu politikas īstenotāji.

"Kad no valsts nekas daudz nav atkarīgs, bet pati tā ir pilnīgi atkarīga, tā izpildīs jebkādas saņemtās rekomendācijas. Tai pašai Lietuvai vēl ir ļoti tālu līdz patstāvīgai politikai. Vienīgais, ko tā ir izdarījusi pati pēc savas iniciatīvas, - mēģināja bloķēt Baltkrievijas AES. Un šis mēģinājums beidzas, kā jau bija sagaidāms – ar absolūtu neveiksmi," atzīmēja Koktišs.

Pērnā gada jūnijā EPPA pilnā mērā atjaunoja Krievijas delegācijas pilnvaras, kas tika ierobežotas 2014.gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā. Lēmums tika pieņemts neskatoties uz Baltijas valstu, Ukrainas un Gruzijas vienbalsīgo "protestu". Krievijas senators Konstantins Kosačovs atzīmēja, ka pirmo reizi piecu gadu laikā agresīvajam Krievijai naidīgajam mazākumam nav izdevies uzspiest EPPA, viņuprāt, vienīgo pareizo viedokli.

2019.gada rudenī Baltijas valstis, Ukraina un Gruzija izveidoja grupu "Baltija plus", lai stātos pretī Krievijas un Eiropas attiecību uzlabošanai. Krievijas senators Vladimirs Kožins akcentēja, ka grupa organizēta ar mērķi iegūt politiskās dividendes, pateicoties provokācijām pret Krieviju, jo jautājums par Krievijas delegācijas tiesībām strādāt asamblejā ir slēgts.

Коктыш оценил перспективы антироссийского демарша Латвии и Литвы в ПАСЕ
85
Pēc temata
"Karavāna iet": Krievijā novērtēja Latvijas boikotu EPPA
KF Valsts domes spīkers Baltijas valstīm: nešķiediet laiku konfrontācijai ar Krieviju
Krievijas politiķis pastāstīja, kā Baltijas valstu delegācijas kavē EPPA darbu
Apbraukt apkārt ar līku kazu neizdevās: EPPA nosūtīs uz Latviju starptautisku ekspertīzi
Facebook

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs": Simonjana izsmēja Facebook draudus RT projektam

59
(atjaunots 13:15 02.05.2021)
Facebook lietotājiem atkal pieejama RT projekta lapa RedFish, kas tika izdzēsta antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

RĪGA, 2. maijs - Sputnik. Sociālais tīkls Facebook ar atsevišķiem ierobežojumiem atjaunoja piektdien dzēsto RT projekta lapu RedFish, norādot, ka tā atkal tiks izdzēsta pēc jaunā brīdinājuma. Aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana ironiski atsaucās par sociālā tīkla draudiem.

Iepriekš RT ziņoja, ka Facebook ir izdzēsis RedFish lapu antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

​"Facebook ir izdzēsis mūsu Redfish projektu ar 800 tūkstošiem sekotāju pēc publikācijām par Osvencimas atbrīvošanu un Musolīni gāšanu. Formulējums ierasts: par kopienas noteikumu pārkāpšanu. Nav skaidrs, ar ko tieši tika aizskarta šī "kopiena" – vai tās bija Musolīni fotogrāfijas, vai Holokausta pieminēšana vai pati "Redfish" eksistence, no kuras Rietumu elitei sen jau sen niez visās vietās," iepriekš rakstīja aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana Telegram kanālā.

Krievijas mediju pārstāvju mikrofoni, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

Viņa piebilda, ka ir cieši apņēmusies personīgi panākt Facebook slēgšanu, ja sociālais tīkls neatjaunos izdzēsto lapu.

Savukārt "Roskomnadzor" pieprasīja Facebook atcelt visus ierobežojumus no Redfish lapas un izskaidrot iemeslus, kuru dēļ bloķēts konts ar vairāk nekā 800 tūkstošiem abonentu. Resors atgādināja, ka interneta resursu īpašniekiem var tikt uzlikts naudas sods līdz miljonam rubļu, ja tie turpinās ignorēt Krievijas iedzīvotāju tiesības.

Kā vakar ziņoja RT, Facebook atjaunoja izdzēsto Redfish lapu, bet ar ierobežojumiem.

"Lappusē joprojām karājas brīdinājums, un tas netiks parādīta rekomendējumos. Turklāt uz lappusi joprojām attiecās trīs straiku nosacījums, proti, pēc nākamā brīdinājuma tā atkal tiks izdzēsta," teikts ziņojumā.

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs," komentēja Simonjana.

Pēdējā laikā Krievijas plašsaziņas līdzekļi arvien biežāk tiek bloķēti ārvalstu interneta platformās. Piemēram, pērn Facebook bez jebkādiem skaidrojumiem bloķējis Baltnews lapu, bet Twitter pārstājis rādīt meklēšanas rezultātos RIA Novosti kontu un nobloķējis RT un Sputnik profilus.

Krievijas Federācijas padome ir apstiprinājusi atbildes sankciju likumu par cenzūru pret Krievijas plašsaziņas līdzekļiem ārvalstu interneta platformās. Tas paredz tādus soļus, kā bloķēšana, trafika palēnināšana un administratīvie sodi.

59
Tagi:
Simoņana, Facebook, RT
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"
Latvijā darbojas "domu policija": vēstniecība par Krievijas kanālu vietņu bloķēšanu
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Represijas turpinās internetā: Latvija bloķē vietni "RT krievu valodā"
Marija Zaharova

Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu

63
(atjaunots 13:23 02.05.2021)
Marija Zaharova intervijā aģentūrai Sputnik pastāstīja, vai Krievijas Federācija tiešām diskriminē "Medūzu"* un kā Maskavā vērtē situāciju uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sniedza interviju aģentūras Sputnik korespondentam Pjotram Lidovam.


Atbildes pasākumi

- Krievija ieviesusi sankcijas pret Eiropas Parlamenta un Berlīnes prokuratūras vadītājiem. Tāpat vēl sešiem Eiropas ierēdņiem aizliegta ieceļošana Krievijā. Kāpēc tieši šie cilvēki iekļauti melnajā sarakstā?

Tas nav vienkāršs saraksts, tas ir Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums ar skaidrojumu. Tie ir atbildes pasākumi pret absolūti nedraudzīgām, dažreiz pat naidīgām darbībām, ko mēs redzam no kolektīvo Rietumu puses.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva.
© Sputnik / Владимир Вяткин

Daudzus gadus mēs aicinājām mūsu ES partnerus risināt radušos jautājumus un problēmas, izmantojot diplomātijas instrumentus: sarunas, konsultācijas, pastāv dažādi speciāli kanāli.

Visi mūsu mēģinājumi novirzīt to konstruktīvā dialoga gultnē, lai risinātu radušās problēmas, bloķēti no ES puses.

Tas ir atbildes pasākums apstākļos, kad Brisele ir kurla, taču ne mēma.

Mežonīga rusofobija

Kāpēc tieši šie cilvēki? Tie ir cilvēki, kas demonstrē ļoti agresīvu pozīciju attiecībā uz mūsu valsti. Nedomāju, ka no jauna jāatkārto viņu paziņojumi. Internetā viss ir fiksēts.

Šīs nav vien politisko figūru darbības, kas daudzējādā ziņā ir tapušas marginālas, kad mēs runājam par mežonīgu rusofobiju kopumā. Tajās iesaistās arī ES telpas plašsaziņas līdzekļi.

Daudzi politiskie līderi ne tikai pauž savu viedokli, - viņi iekļauti informācijas kompāniju orbītā, un mēs redzam spēcīgu informatīvu un politisku komponenti. Virkne plašsaziņas līdzekļu ne vien "dzied tiem līdzi", bet arī piedalās šīs informatīvās un politiskās kampaņas īstenošanā.

Viena lieta, ja runa ir par viedokļa paušanu, tās ir svētas tiesības demokrātijas apstākļos. Taču mēs redzam pavisam citu situāciju – tā ir saistīta ar iepriekš izstrādātas informatīvās un politiskās kampaņas realizāciju, kuras mērķis ir Krievijas Federācijas apspiešanas politika.

Parasti diplomātijas vēsturē, kad runa ir par melnajiem sarakstiem, personu saraksts netiek publicēts. Vienmēr runājām tikai par cilvēku skaitu. Taču mūsu kolēģi Rietumos sākuši publicēt vārdus. Mēs ilgi aicinājām viņus ievērot diplomātisko ētiku, beidzot šiem mēģinājumiem pienācis loģiskais fināls.

Rietumi pastāvīgi pārmet Krievijai eskalācijas kurināšanu, apgalvo, ka tieši Krievijas darbības situāciju pasliktina, pastiprina divpusējo attiecību degradāciju. Taču tā nav taisnība. Mēs neesam darījuši neko tādu, kas varētu izprovocēt šīs darbības no Rietumu partneru puses. Tagad mums ir skaidrs: tā ir mērķtiecīga, un acīmredzot, jau sen plānota politika attiecībā uz RF.

- Vai "Medūzas"* atzīšana Krievijā par ārzemju aģentu ir atbilde uz Krievijas žurnālistu apspiešanu Latvijā?

- Par šo tēmu bija daudz spekulāciju. Mūsu atbildes solis bija attiecīgā likumdošana, un, kad tā tika apstiprināta, tālāk vienkārši bija jāpiemēro kritēriji, kuriem atbilst plašsaziņas līdzekļi. Likums vienkārši sāka strādāt.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Jā, "Medūzu"* atzina par ārzemju aģentu. Tas bija Tieslietu ministrijas lēmums saskaņā ar Krievijas likumdošanu. Taču mēs, kā ārpolitikas resors, neuztveram to kā mazāku vai lielāku mediju, mūsu acīs tas ir medijs. Viņi uzdod mums jautājumus – mēs atbildam. Viņi zvana, mēs ņemam klausuli. Šajā ziņā mēs viņus nekādā veidā nediskriminējam. Kad pēdējo reizi RT un Sputnik ēterā parādījušās ASV oficiālās personas? Nekad. Un viņi pat neslēpj, ka to nedarīs.

Turklāt spēkā ir ne tikai aizliegums ierēdņiem sazināties ar RT, uzstāties ēterā, to visu pavada vajāšana.

Situācija uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas

- Kirgizstānā un Tadžikistānā sākušās sadursmes. Vai no tām nesanāks jauna Karabaha un vai Krievija varētu spēlēt aktīvāku lomu šajā strīdā?

- Mēs ar bažām sekojam līdzi notikumiem Kirgizstānā un Tadžikistānā. Runa ir par situācijas saasināšanos strīdīgajā robežas rajonā. Diemžēl bruņotu sadursmju dēļ ir upuri un ievainotie. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem un novēlam drīzu atveseļošanos cietušajiem.

Protams, mēs atzinīgi novērtējām 30. aprīļa naktī parakstīto vienošanos par uguns pārtraukšanu, par situācijas pāreju sarunu stadijā. Sperts ļoti svarīgs solis uz priekšu, jo runa ir par spēku un kaujas tehnikas atvilkšanu.

Mēs atbalstījām Biškekas un Dušanbe lēmumu par sadarbības grupas izveidi. Tā būs atbildīga arī par informatīvo darbu iedzīvotāju vidū un situācijas kontroli šajā zonā.

Krievija, sekojot stratēģiskās partnerības principam, sabiedroto attiecībām ar Kirgizstānu un Tadžikistānu, ir gatava sekmēt jebkuru strīdīgo jautājumu risināšanu ar politiski diplomātiskām metodēm.

Gribu uzsvērt, ka pirms intervijas es ieraudzīju Tadžikistānas un Kirgizstānas aicinājumus savām diasporām Krievijā nekādā veidā neiesaistīties provokatīvās darbībās. Tas ir ļoti svarīgs aicinājums. Tas liecina par augstāka līmeņa pieeju briedumu, kad, apzinoties situācijas dramatiskumu, politiķi un esošā vara aicina cilvēkus nebūt iesaistītiem, nepakļauties emocijām un provokācijām.

* Plašsaziņas līdzeklis, kas Krievijā pilda ārvalstu aģenta funkcijas

63
Tagi:
Zaharova, starptautiskās attiecības, Eiropa
Pēc temata
Krievijas atbilde uz ASV sankcijām ir neatvairāma: Maskava brīdināja
Simetriska atbilde: Krievija izraida 10 ASV diplomātus un sper citus soļus

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

0
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

0
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu