Turcijas straume

"Turcijas straumes" palaišana ir kas vairāk, nekā kārtējais Krievijas sasniegums

100
(atjaunots 23:22 12.01.2020)
Krievijas un Turcijas vadītāji Serbijas prezidenta un Bulgārijas premjerministra klātbūtnē oficiāli palaida gāzesvadu "Turcijas straume".

Ņemot vērā citus aktuālos notikumus (Teherānas īstenoto Amerikas militārās bāzes raķešu apšaudi Irākā un Ukrainas lainera katastrofu Irānā), kā arī vispārējo starptautisko nervozitāti situācijas Tuvajos Austrumos dēļ, pasākums varēja palikt nemanīts dienas notikumu apskatā – tieši sava ieplānotā ikdienišķuma dēļ. Taču tā vietā gāzesvada atklāšanas ceremonija var kalpot par jaunas vietas un Krievijas lomas simbolu ne tikai reģionā, bet arī pasaulē kopumā.

Vēl pavisam nesen, pirms dažiem mēnešiem, analītikas vadmotīvs, kura tika veltīta "Turcijas straumes" palaišanai, būtu acīmredzams un vienkāršs: Krievija atkal spējusi! Neraugoties uz visām grūtībām un oponentu cītīgi liktiem šķēršļiem, mūsu valsts kārtējo reizi panākusi uzstādīto un daudziem šķietami nesasniedzamo mērķi!

Taču esošo notikumu gaismā šī absolūti pareizā doma ir zaudējusi savu aktualitāti, un pirmajā plānā iziet cita ideja: Krievija, kā kārtības, stabilitātes un drošības bastions pieaugošo triecienu pasaulē.

Vairākus gadus kolektīvie Rietumi pozicionēja Krieviju kā renegātu, kurš konsekventi un apzināti iedragā pasaules sistēmu; kā autsaideris, kurš met izaicinājumu jaunajai lietu kārtībai.

Šajā apsūdzībā darbojas dubultās lamatas. No vienas puses, tika apgalvots, ka esošā sistēma ir vislabākā no iespējamajām, jo tās priekšgalā stāv starojošā rietumu pasaule, kura nes sevī demokrātiju, pilsoņu tiesības un brīvības. Bet no otras puses, tika domāts, ka pat pastāvošās sistēmas nepilnības un trūkumi ir labāki par Maskavas virzīto haosu, – un šis arguments daudziem, jāsaka, bija pat iespaidīgāks.

Jaunās tūkstošgades otrās dekādes vidū daļa planētas pazaudēja rozā brilles attiecībā uz pasaules kārtību, ko izveidoja Rietumi. Krīzes un degradācijas procesi ap to laiku kļuva acīmredzami visiem, savukārt attiecīgo valstu varasiestāžu reakcija uz notiekošo ļoti skaidri izskatījās pēc ārkārtas caurumu aizspraušanas, kā tas bija, piemēram, ar 2015. gada Eiropas migrācijas krīzi. Taču kopumā pieeja "labāk paslikta kārtība, nekā tās absolūtais trūkums" ir samērā taisnīga, tādēļ Krievijas rīcība patiesi izraisīja negatīvu reakciju daudziem spēkiem, tostarp arī tos, kam nebija īpašas simpātijas pret pasaules augstāko sabiedrību.

Taču tas, kas apkārtējiem izskatījās pēc Krievijas sašūpošanas, kura jau tā meta tumšu skatienu uz sistēmu, patiesībā bija jaunas sistēmas veidošana.

Starptautiskajā arēnā pieaug spriedze praktiski visos virzienos, pretrunas pieaug pat tuvāko partneru starpā. Tuvie Austrumi pārdzīvo eskalācijas virkni, kādu tie sen nav redzējuši, turklāt kopīgajā sprādzienbīstamajā mezglā ir iesaistītas praktiski visas reģiona valstis. No Irākas – tālāk no nelaimes – izved savus kareivjus Vācija, Slovākija, Horvātija. Saraksts, visticamāk, turpinās augt. Kuģu tranzīts caur Hormuza šaurumu ir apturēts. Daudzas aviokompānijas, tostarp Aeroflot, īslaicīgi aptur lidojumus virs Irānas. Visu līmeņu eksperti sit trauksmes zvanu par Trešā pasaules kara draudiem. Tirgus krīt, nafta un zelts pieaug cenā.

Šajā fonā Vladimirs Putins atlidoja uz Stambulu, lai atklātu "Turcijas straumi" – kā jau bija ieplānots pirms dažiem mēnešiem. Situācija, kad pasaule sāk vārīties, Krievija demonstrē plānveida darbu paraugu, kurai nevar patraucēt nekādas ārējās vētras. Turklāt tās ietekme ir pietiekami liela, lai blakus tai daudz mierīgāku un nosvērtāku pozīciju ieņemtu lielvalstis, kurām citos apstākļos ir tieksme izteikt asus paziņojumus un spert straujus soļus. Runa tostarp ir arī par Turciju, kura periodiski atļaujas skaļus aizvainotus paziņojumus saistībā ar pastāvošām viedokļu nesakritībām ar Maskavu (pēdējie komentāri skāra Lībiju), taču kopumā konsekventi darbojas izveidotās sadarbības ietvaros.

Krievija pārvērtusies jaunā montāžas punktā, kurš ir gatavs uzņemties – un jau uzņemas – pasaules saturēšanas funkcijas no ieslīkšanas haosā un jaunas globālas sistēmas izveidošanas funkcijas. Turklāt Maskava piedāvā visiem vienkāršus un saprotamus noteikumus: konstruktīva sadarbība, kas balstās uz pragmatisma un savstarpēja izdevīguma principiem. Krievijas un Turcijas attiecību piemērs te ir vēl labāks, jo valstis vēsturiski skaitījās "dabiski ģeolpolitiski pretinieki", kuru domstarpības vienkārši nav iespējams pārvarēt. Taču Maskavai tas ir izdevies.

Un pavisam apzināti "Turcijas straumes" atklāšanas ceremonijā Vladimirs Putins paziņoja, ka divas valstis "demonstrē mijiedarbības un sadarbības piemēru mūsu tautu, visas Eiropas tautu, visas pasaules labā". Gan Tuvajos Austrumos, gan pārējā pasaulē pietiek galvaspilsētu, kur Krievijas prezidenta vārdi tiks uztverti kā tieša uzruna tām ar analoģisku piedāvājumu. Savukārt notiekošie satraukumu raisošie notikumi var daudzus mudināt tā pieņemšanai – galu galā, pēdējo gadu laikā Maskava daudzkārt pierādījusi, ka tā atbild par saviem vārdiem pat vissarežģītākajās situācijās, – un konkurenci tajā Krievijai pagaidām neviens nav sastādījis.

"Turcijas straumes" atklāšana kalpo tam par kārtējo apliecinājumu.

100
Pēc temata
Cīņas karstumā. ASV gatavo jaunas sankcijas pret Eiropas biznesu
Erdogans nosauca gāzesvada "Turcijas straume" palaišanas datumu
Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas
Ukrainas kompānija "Naftogaz": pastāv risks zaudēt visu gāzes tranzītu

saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma

22
(atjaunots 13:56 03.06.2020)
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļaus ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas teritorijā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.

Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.

Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.

Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.

Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.

Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.

Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.

ES prakse

Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.

Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.

EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

22
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Krievija
Pēc temata
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā

23
(atjaunots 11:22 03.06.2020)
Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli. To pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un valsts darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jautājumos. Atbilstošais dekrēts publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā portālā internetā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments stājas spēkā no tā parakstīšanas dienas, tas ir, no 2. jūnija.

"Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus un nepieļautu starptautisko attiecību saasināšanos, kas spētu izprovocēt militāros konfliktus, tostarp arī kodolkonfliktus," teikts dokumentā.

Valsts politikai kodolsavaldīšanas jautājumos raksturīgas aizsardzības īpatnības, taču tās pamati tiek precizēti atbilstoši ārējiem un iekšējiem faktoriem, uzsvēra prezidenta dekrēts.

Par galvenajiem riskiem Krievijai minēti sekojoši faktori:

  • kodolieroču un citu masu iznīcības ieroču esamība valstu rīcībā;
  • kodolieroču nekontrolējama izplatība;
  • kodolieroču izvietošana valstu teritorijā, kuru rīcībā koodolieroču nav;
  • uzbrukuma ieroču izvēršana citu valstu teritorijā;
  • pretraķešu aizsardzības līdzekļu un uzbrukuma sistēmu izvietošana kosmosā;
  • vispārējas nozīmes spēku paplašināšana pie Krievijas robežām.

Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks būtu informēts: atmaksa par agresiju ir neizbēgama.

Maskava vēl joprojām saglabā tiesības izdarīt kodoltriecienu atbildei uz analoģisku uzbrukumu vai gadījumā, ja radušies draudi valsts pastāvēšanai, kā arī situācijā, ja nepieciešama kodolsavaldīšana pret valstīm un koalīcijām, kas to uzskata par potenciālo pretinieku un kuru rīcībā ir kodolpotenciāls.

23
Tagi:
Vladimirs Putins, kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Eksperts: ASV militārie objekti Baltijā rada draudus
Politologs: aug kodolkara draudi
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
 Vilis Krištopāns

Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne medīt zaķus

0
(atjaunots 16:52 03.06.2020)
Visgudrākā politika būtu panākt, lai Latvijā ierastos bagātnieki, taču valdība plānveidīgi iznīcina valstij izdevīgo uzturēšanās atļauju programmu.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 48% atbalstīja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu apmaiņā pret investīcijām, 32% respondentu to uzskata par nevajadzīgu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš iepriekš paziņoja, ka programma vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Cilvēkiem Latvijā patlaban nav laika pārdomām par uzturēšanās atļauju programmu, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja valsts bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopāns.

"Vienkāršo cilvēku patlaban nodarbina jautājums, kā nepalikt bez darba un par ko nopirkt maizi – kādas tur uzturēšanās atļaujas! Sabiedriskais viedoklis rāda, ka 90% cilvēku tas ir absolūti vienaldzīgi. Un vēl ir cilvēki, kuri saka – nē, mēs nevienu šurp nekādā gadījumā nelaidīsim. Tā ir tuvredzīga un stulba domāšana," uzsvēra Krištopāns.

Diemžēl tikai retais saprot, ka nav liela muiža – piespiest pusmiljonu nabagu aizbraukt, atzīmēja ekspremjers.

"Pati gudrākā politika ir panākt, lai Latvijā ierastos bagātie. Tā ir uzturēšanās atļauju programmas būtība, un to ierobežo līdz ar tranzītu un dzelzceļu. Tad jau slēgsim ciet visu ekonomiku un dzīvosim kā agrāk – medīsim mežā zaķus. Diemžēl šī valstij izdevīgā programma jau ir iznīcināta, un tas ir muļķīgi. Virkne valstu cenšas piesaistīt bagātos, bet Latvijā visi pret to iebilst," konstatēja Krištopāns.

Statistika liezina, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēma 19 121 cilvēks. Kopējie ieguldījumi Latvijas ekonomikā, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujām, šajā periodā sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

Martā Kariņš uzdeva vadībai sagatavot ierosinājumus ar mērķi pieņemt stingrākus uzturēšanās atļauju programmas noteikumus. Plānots, ka nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāts termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiks palielināta divkārt – līdz 500 tūkstošiem eiro.

Криштопанс: власти топят экономику, будущее - ловить зайцев в лесу
0
Pēc temata
Jurkāns: politiķi "apcērt" Latvijas iedzīvotājus kā okupētu cilti
Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji