KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova par vēstnieka izsaukšanu uz Polijas ĀM pēc Putina vārdiem

71
(atjaunots 13:53 30.12.2019)
KF vēstnieks tika uzaicināts Polijas ĀM pēc tam, kad Vladimirs Putins izteicās par Polijas politiku 20. gadsimta 30. gados; viņš nosauca par "nelieti un antisemītu cūku" toreizējo Polijas vēstnieku Vācijā, kurš atbalstīja Hitlera ideju izsūtīt ebrejus uz Āfriku.

RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Krievijas vēstnieka izsaukšana uz Polijas ĀM pēc Vladimira Putina sacītā par Polijas politiku pirms Otrā pasaules kara sākuma un pārrunām ar Hitleru – tas ir Varšavas mēģinājums sev par labu apspēlēt situāciju, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova raidījumā "Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu" telekanālā "Rossija 1".

"Kādēļ ir šāda reakcija, priekš kam izsauca vēstnieku? Ļoti vienkārši: lai uzreiz, momentāni izgrozīt šo situāciju sev par labu un pateiktu: "Nē, bija, varbūt, arī tā, taču ne gluži." Un izlikt atbilstošus akcentus," pateica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievijas pozīcija attiecībā uz Otrā pasaules kara iznākumu jau 75 gadus paliek nemainīga. "Mums nav šaubu attiecībā uz Otrā pasaules kara iznākumu, tā juridisko aprakstu un tā juridisko nospraušanu Nirnbergas tribunālā," rezumēja Zaharova.

KF prezidents Vladimirs Putins decembrī vairākas reizes publiski rosināja jautājumu par Otrā pasaules kara notikumiem un attieksmi pret tiem mūsdienu Eiropā, par centieniem sagrozīt vēsturi. Tostarp runa bija par Polijas politiku. Tā, 18. decembrī preses konferencē Putins atgādināja, ka PSRS bija pēdējā Eiropas valsts, kura parakstīja ar Vāciju līgumu par neuzbrukšanu (Molotova – Ribentropa pakts). Tāpat Putins norādīja, ka padomju karaspēki ienāca Polijā saskaņā ar šo vienošanos, taču "pēc tam, kad Polijas valdība zaudēja kontroli pār saviem bruņotajiem spēkiem un pār to, kas notika Polijas teritorijā, un pati atradās jau kaut kur Polijas un Rumānijas robežas rajonā".

Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē 24. decembrī Putins pastāstīja par dokumentiem, kuros ir piefiksētas Polijas pārstāvju pārrunas ar Hitleru, kurš 1938. gadā piedāvāja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, savukārt Polijas vēstnieks Vācijā Juzefs Ļipskis piedāvāja šajā sakarā viņam uzstādīt pieminekli. Runājot par šiem notikumiem, Putins nosauca Polijas diplomātu par "nelieti" un "antisemītu cūku".

Pēc tam KF vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs tika izsaukts uz Polijas ĀM, kur notika diskusija par Otrā pasaules kara sākuma vēstures jautājumiem un lomu, ko toreiz nospēlēja Polija. Pēc Andrejeva sacītā, saruna brīžiem bija skarba, un tās beigās pušu pozīcijas nenonāca pie kopsaucēja.

Krievijas diplomāts atzīmēja, ka Polija tiecas koncentrēt uzmanību uz Molotova – Ribentropa pakta, kurš kļuva teju par signālu kara uzsākšanai, taču aizmirst par Versaļas līgumu, kurš radīja pamatni vācu revanšismam, par 30. gadiem, kad rietumvalstis un Polija rosināja samierināšanas politiku attiecībā uz Hitleru ar vēlmi novirzīt vācu agresiju uz PSRS.

"Bija kaunpilnā Minhenes sazvērestība. Pašā konferencē Polija nepiedalījās, taču, kā pateica mūsu prezidents, uzstājoties NVS samitā, Poliju, tās intereses, Minhenes konferencē faktiski pārstāvēja Hitlers, par ko viņš vēlāk arī teica Polijas vadītājiem turpmākajās tikšanās reizēs," piebilda Andrejevs.

"Tādēļ tēze, kas šobrīd klīst apkārt dažādiem rietumu dokumentiem par it kā vienādo hitleriskās Vācijas un Padomju Savienības atbildību par Otrā pasaules kara sākumu, ir absolūti nepamatota," pateica vēstnieks, piebilstot, ka tā vienkārši ir vēstures falsificēšana.

71
Pēc temata
Kārtējais Latvijas AM izlēciens: "padomju karaspēki neatbrīvoja Rīgu no vāciešiem"
Gasparjans: Latvija cītīgi kalpoja nacismam, bet tagad "māca" Krievijai vēsturi
Pret salūtu un ziediem pieminekļa pakājē: Baltijas valstis pārraksta vēsturi
Krievijas ĀM sniegtā vēsturiskā informācija radījusi "dziļu sašutumu" Igaunijā
Amūra austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

8
(atjaunots 11:47 06.06.2020)
Kā austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners šķērsoja visu Krieviju un ko ieraudzīja savā ceļojumā.

Austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners ar vilcienu ieradās no Zalcburgas un devās garā ceļojumā pa Transsibīrijas maģistrāli. Intervijā RIA Novosti viņš pastāstīja, kā pārvarējis gandrīz desmit tūkstošus kilometru, kāpēc vietkarte ir drošāka nekā kupeja, kā sabrukuši viņa stereotipi par Krieviju, kā arī par ceļabiedriem – "teju vai slepenajiem aģentiem".

Jau no bērnības mīlu ceļot vilcienā. 

Man patīk lēnais temps, kādā tu ierodies pie mērķa, nevis vienkārši nokļūsti tur, izkāpjot no lidmašīnas. Man patīk gulēt vagonā – tās ir ļoti neparastas izjūtas. Tāpēc pērnvasar kopā ar žurnālisti Marinu Dmuhovski un Aņutu Prohorovu izvēlējāmies tādu ceļošanas veidu.

Georgs Valners uz perona

Marina bija Starptautiskās biatlona savienības sabiedrisko sakaru menedžere Zalcburgā. Tur arī iepazināmies. Aņuta, viņas draudzene, ilgu laiku dzīvojusi un strādājusi Dubaijā, aizrāvusies ar psiholoģiju.

Pašiņš vietkartē

Mans bērnības sapnis – kļūt par mašīnistu.

To īstenot neizdevās, toties brauciens pa Transsibīrijas maģistrāli tuvināja to, turklāt deva iespēju "iekarot Krieviju" – tā pajokoja mans draugs. 

Suņi uz perona

No Austrijas Vladivostokā var nokļūt ar vienu pārsēšanos.

Vajag tikai iesēsties vilcienā Nica-Maskava, bet pēc tam – pa taisno. Tomēr man gribējās vairāk apskatīt, tāpēc galu galā nomainīju 13 sastāvus: vispirms devos uz Poliju, pēc tam Poznaņā sēdos vilcienā Berlīne-Maskava, no Krievijas galvaspilsētas jau braucām no vienas pilsētas uz otru – līdz Transsiba galam.

Kristus Glābēja katedrāle austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojumi ar vilcienu un attieksme pret tiem Austrijā un Krievijā ir ļoti atšķirīgi. 

Pie mums uzskata, ka braukt četras stundas vilcienā – tas ir ļoti daudz. Cilvēkiem ir grūti iedomāties, kā tas ir – pavadīt vagonā vairāk nekā diennakti! Vēl Eiropā ceļā gandrīz vienmēr darbojas mobilais internets, bet Krievijā, kad nav sakaru, tu vienkārši liec telefonu pie malas. Vari papļāpāt ar ceļabiedriem vai paskatīties pa logu.

Saule vilciena logā

Dažkārt mēs divas diennaktis pavadījām vilcienā, un par to man bija liels prieks. 

No rīta nevajag agri celties, vari visu dienu skatīties pa logu, palaikam kaut ko uzkost. Man ļoti iepatikās saulrieti pār lielajām upēm – Volgu un Amūru. Neiedomājami skaisti! Mani pārsteidza arī tas, cik patīkamas ir ilgas pieturas. Izkāp no vilciena, nopērc ko ēdamu, pastaigājies.

Pusdienas vilcienā

Ceļā mēs desmit reizes nakšņojām vilcienā. 

Viesnīcās apmetāmies Ņižņij Novgorodā, Kazaņā, Jekaterinburgā, Krasnojarskā, Irkutskā, Olhona salā, Ulanudē, Blagoveščenskā, Habarovskā un Vladivostokā. Visur mums bija interesanti piedzīvojumi, trāpījās interesantas tikšanās. Piemēram, esmu aizrāvies ar alpīnismu, tāpēc viens no spilgtākajiem iespaidiem bija ceļš pretī virsotnēm netālu no Krasnojarskas. 

Pa ceļam uz Olhona salu

Man ļoti iepatikās alpīniste Irina, ko satikām vietējā rezervātā "Stolbi". 

Neskatoties uz cienījamo vecumu – 60 gadi – viņa mani uz klints apsteidza. Angļu valodā viņa īsti labi nerunāja, bet es ne vārda nevaru pateikt krieviski. Taču mēs abi zinām alpīnistu terminoloģiju un varējām aprunāties. Toties mani krievu draugi mūs nesaprata.

Nacionālais parks "Krasnojarskije Stolbi"

Mani pat iesvētīja par "stolbistu". 

Tā ir brīva klinšu kāpēju apvienība Krasnojarskā ar savu subkultūru. Mājās ar alpīnismu nodarbojos ar drošības jostu. Reizēm dodos īsos, taču tehniski sarežģītos maršrutos. Rezervātā "Stolbi" maršruti ir daudz augstāki un bīstamāki.

Baikāls

Tur mēs uzkāpām augstā klintī – Vectēvā. Bija grūti un riskanti.

Nedomāju, ka kādreiz gadīsies doties tādā pārgājienā bez drošības jostas! Atpakaļceļā Irina veda mūs gar sienu, kurā iegravēti bojāgājušo stolbistu vārdi. Tas bija atskurbinoši.

Georgs Valners Olhona salā

Krievijā man ļoti gribējās iznomāt "Ņivu" un pavizināties pēc sirds patikas. 

Reiz kādā nelielā ciemā mani draugi pamanīja mašīnu, piegāja pie saimnieces un apjautājās, vai nevarētu to aizlienēt. Viņa piekrita! Tas bija neticami! Nedomāju, ka Austrijā kāds cilvēks vienkārši ļaus svešiniekam pavizināties savā mašīnā.

Uz perona

Vladivostokā pēc priekšnesuma mūsdienu mākslas centrā "Zarja" pie mums pienāca kāds jauns vīrietis un pastāstīja par saviem draugiem un nelegālām autosacīkstēm. Tajā pašā naktī apciemojām dragreiseru tikšanās vietu. Es pat piedalījos braucienā! Tas bija ļoti izraujoši, bija arī bīstamas virāžas. 

Austriešu fotogrāfa Georga Valnera ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

Reiz mūsu kupejā brauca divi pasažieri. 

Viņi neko negribēja stāstīt par savu darbu un nenosauca vārdus diktofonā. Gluži vai kā slepenie aģenti. Viens bija izmeklētājs, specialitāte – aviokatastrofas. Otrs kādreiz armijā strādājis pie raķetēm "Kosmos". Neko vairāk viņš nepastāstīja! Vēl tagad moka ziņkāre, - ko īsti viņš tur darīja?

Vilciena pavadone

Pirms brauciena uz Krieviju man stāstīja, ka tā ir lieliska valsts, taču, jo tālāk uz austrumiem, jo mazāk civilizācijas.

Jābaidās esot gan no dabas, gan cilvēkiem. Muļķības! Var jau būt, ka gadījusies cita pieredze, it īpaši, ja cilvēks ceļojis vienatnē un neprot krievu valodu. Bet mēs bijām trijatā, turklāt vēl divas krievietes, tāpēc valodas barjeras nebija.

Cilvēki Vladivostokā

Interesanti, ka dažkārt cilvēki šķita drusku nelaipni.

Taču, uzzinājuši, ka esmu ārzemnieks, visi sāka smaidīt, kļuva ļoti mīļi. Man šķiet, tieši tāpēc Krievija ir ļoti interesanta ceļojumam. Šeit neizturas vienaldzīgi pret ārzemju viesiem, atšķirībā no valstīm, kas cieš no pārlieka tūristu pieplūduma.

Sarkanais laukums austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Stereotips par to, ka krievs dzer vodku, šķiet, atkāpies pagātnē. 

Mēs redzējām, kā vienu pasažieri izdzina no vilciena, jo viņš bija piedzēries. Ceļot pa Krieviju var droši. It īpaši trešajā klasē (vietkarte – red.), kur daudzi brauc kopā ar ģimenēm un katrs redz visus ceļabiedrus.

Pavadoņi un pasažieri stacijā

Projekts Mesto47 ir pārvērties par cilvēkstāstu sēriju, kas atklājas gan kalnu virsotnē, gan mazā ciemā, gan pie tējas naksnīgā vilciena.

"Tas ir godīgs stāsts par Krieviju, par parastiem cilvēkiem: ceļabiedriem vilcienā un nejaušiem garāmgājējiem, ko sastapām pilsētās pa ceļam. Ideja dzima krogā Zalcburgā. Mesto47 – tas ir nejaušs skaitlis, kas simbolizē liktenīgu tikšanos nejaušību, paskaidroja Marina Dmuhovska. – Kupejā bijām trijatā: es – žurnālista lomā, Georgs – radošais līderis un fotogrāfs, mana draudzene Anna – psiholoģes lomā."

1 / 20
Biļešu pārbaude
"Kad koronavīrusa pandēmija beigsies, ceru atgriezties, - piebilda Georgs. – Es ļoti gribu apskatīt Jaroslavļu un Novosibirsku."
8
Tagi:
tūrisms, Krievija
Pēc temata
Britu žurnāliste pastāstījusi par jauko ceļojumu pa Krieviju.
Caur Eiropu un Āziju: Transsibam 115 gadi
Eiropieša sibiriāde: tikai pāris soļi līdz Šambalai
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Eiropieša sibiriāde: kā koki gar Baikāla krastiem klaiņo
Eiropieša sibiriāde: vilki taigā un 40 metrus augsts elks
Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru
Georga lentīte, foto no arhīva

Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

19
(atjaunots 11:55 06.06.2020)
Krievijas vēstniecība Latvijā komentēja Latvijas valdības nodomu aizliegt Georga lentīti. Diplomāti šo ieceri uzskata par absurdu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 3. jūnijā konceptuāli apstiprināja grozījumus, kas paredz aizliegt Georga lentītes nēsāšanu publiskos un svētku pasākumos, kā arī piketos un gājienos.

Jāpiebilst, ka Nacionālās apvienības deputātu izstrādātie grozījumi iekļauti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.

Krievijas vēstniecība Latvijā komentēja minēto iniciatīvu – diplomāti savā lapā Facebook atzīmēja, ka visa grozījumu iniciatīva ir absurda: aizliegt Georga lentīti, Uzvaras pār nacismu simbolu, ir tikpat, kā noliegt pašu Uzvaru un to, ko tā nesusi pasaulei.

Krievijas diplomāti pievērsa uzmanību arī Latvijas valdības "slavējamai" stūrgalvībai, tikai novēlēja vērst to turp, kur vajadzētu.

"Ar stūrgalvību, kas būtu pelnījusi labāku pielietojumu, Latvijas deputāti turpina izdomāt aizvien jaunus "draudus" demokrātijai un Latvijas drošībai. Dažkārt nonāk līdz absurdam – šoreiz parlamentārieši nolēmuši, ka valsts suverenitāti apdraud Georga lentīte, kas kļuvusi par vienu no Nacisma sagrāves simboliem," teikts Krievijas vēstniecības publikācijā.

Atgādināsim, ka Nacionālā apvienība jau sen lolo ieceri aizliegt Georga lentes Latvijā, tomēr līdz šim viņiem neizdevās "dabūt cauri" šo neprātīgo iniciatīvu.

Ierosinājums aizliegt Georga lenti saskāries ar asu nosodījumu Latvijā dzīvojošo krievu un pat latviešu vidū.

Piemēram, internetā asas diskusijas izraisīja skandāls kafejnīcā "Kūriņš" Jūrmalā, kur tās saimnieks 9. maijā neielaida ģimeni, kas bija iecerējusi tur papusdienot, tikai tāpēc, ka viņiem pie apģērba bija Georga lentītes.

Kafejnīcas saimnieka aizvainotie viesi uzrakstīja iesniegumus policijai un Ģenerālprokuratūrai, taču NA, šķiet, uztvēra šo gadījumu kā komandu "ņem ciet".

Krievijas Sabiedriskā palāta jau paziņoja, ka plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar latviešu nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var novest pie nacionālistisko spēku nostiprināšanās un provocēt konfliktus un sadursmes.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka daudziem nepatīk vienotība, ko demonstrē milzīgo akciju "Georga lentīte" un "Nemirstīgais pulks" dalībnieki dažādās pasaules valstīs.

1769. gadā imperatore Jekaterina II nodibināja apbalvojumu Krievijas armijas virsniekiem par personisko drosmi cīņas laukā – Sv. Georga ordeni. Tas bija jānēsā "zīda lentē ar trim melnām un divām dzeltenām joslām", kas vēlāk tika iedēvēta par Georga lenti. Tās krāsas simbolizē karu: oranžā – liesmu krāsa, melnā – dūmu krāsa. Mūsdienās oranžmelnā lentīte ir Uzvaras dienas simbols.

19
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība, Georga lentīte
Pēc temata
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Deputāts par Georga lentes aizliegšanu: nacionālisti pašapliecinās uz krievu rēķina
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Margarita Dragile

Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, krievi Latvijā svin 9. maiju

0
(atjaunots 15:26 06.06.2020)
Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par Sarkanās armijas formas lietojumu – politiķi ir nobažījušies par to, ka pašvaldības atļaus krieviem 9. maijā iziet uz ielas ar kara laiku PSRS atribūtiem.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par PSRS un nacistiskās Vācijas militārās formas lietojumu publiskos pasākumos. Politiķi ņēmuši vērā prezidenta piezīmes un atņēmuši pašvaldībām tiesības ļaut atsevišķos gadījumos izmantot totalitāro režīmu simbolus.

Saeima nolēmusi saglabāt kontroli pār masu pasākumiem, kas saistīti ar 9. maiju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja viena no akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatorēm Latvijā Margarita Dragile.

"Acīmredzama ir Saeimas vēlēšanās kontrolēt situāciju, lai nepieļautu intereses parādīšanos un neparādītu, cik vērtīgs ir tas, kas svarīgs Latvijas krievu kopienai," uzsvēra Dragile.

Viņa atzīmēja, ka visus Latvijas krievu kopienas pasākumus pavada juristi un tiesībsargi.

"Speciālisti vienmēr rūpīgi iepazīstas ar atbilstošajām likuma normām. Esmu pārliecināta, ka mēs varēsim atrast risinājumu, kas ļaus veterāniem 9. maijā uzvilkt savu formu un ņemt rokās karogus, kā arī pasargās šo pasākumu organizatorus un dalībniekus," apliecināja Dragile.

23. aprīlī Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri aizliedz publiskos pasākumos nēsāt bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un varasiestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu lietošanu.

Krievija šādas likuma normas nosodīja, atzīmējot, ka Latvijas politiķi ne tikai pielīdzinājuši padomju karavīra formastērpu nacistu mundierim, bet arī pielāgojuši savas ļaunprātīgās iniciatīvas Lielās Uzvaras 75. gadadienai. Sarkanās armijas formastērpa aizliegumu Latvijā Krievijas Ārlietu ministrija nosauca par zaimojošu iniciatīvu un ņirgāšanos par padomju karavīru piemiņu, kuri ziedojuši savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu.

0
Tagi:
saeima, nacionālisms, Uzvaras diena
Pēc temata
Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu