Sergejs Lavrovs

Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem

81
(atjaunots 21:58 27.12.2019)
Nav viegli prognozēt stāvokli nākamgad. Daudz kas būs atkarīgs no Rietumu partneru, it īpaši – Vašingtonas gatavības atteikties no kaitīgajām šantāžas, spiediena, vienpusēju sankciju metodēm, sākt ievērot starptautiskās tiesības.

Jaungada priekšvakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā RIA Novosti pastāstīja, ko nākamajā gadā sagaida ārpolitikā, no kā būs atkarīga starptautiskās situācijas attīstība, un atklāja, vai Maskava gatavojas atgriezties pie "Lielā astotnieka" formāta. Diplomāts informēja par to, kāds ir Uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšanas termiņš, un pauda viedokli par situāciju ar gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem un amerikāņu sankcijām pret šo projektu.

— Vai Krievijas atgriešanās "Lielajā astotniekā" nākamgad ir reāla? Vai apspriedāt šo jautājumu savas nesenās tikšanās laikā ar Donaldu Trampu? Vai viņš nodeva ielūgumu prezidentam Putinam uz samitu ASV? Ko sagaidāt no nākamā gada ārpolitikā, tostarp arī ASV virzienā?

— Labāk tomēr lietosim korektus terminus. Ne jau Krievija pameta G8. Atgādināšu, ka pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada sākumā pārējie septiņi Grupas locekļi atteicās piedalīties Krievijas vadītajos pasākumos. Tātad tieši "septītnieks"pameta šo formātu. Prezidents Putins jau jau atzīmēja: "Ja mūsu partneri vēlas pie mums atbraukt, mēs priecāsimies." Piebildīšu, ka varam uzņemt viņus Maskavā, Sanktpēterburgā, Sočos vai, piemēram, Jaltā.

Kopumā Krievijai nav ne stimulu, ne vēlēšanās restaurēt šo formātu. Manas vizītes ASV laikā šis jautājums netika apspriests, un Krievijas-ASV dienas kārtībā tā nav. Jau aukstā kara laikā radītā G7 vairs neatbilst mūsdienu realitātei, galvenokārt, tāpēc, ka tās darbā nepiedalās jaunie pasaules centri. Taču bez to ieguldījuma ir vienkārši neiespējami efektīvi atrisināt daudzos mūsdienu izaicinājumus un draudus.

Ne velti šodien daudzi aktuāli jautājumi ne tikai globālajā ekonomikā, bet arī politikā tiek sekmīgi apspriesti tieši "Divdesmitnieka grupas" ietvaros. Līdztekus "divdesmitniekam" Krievija enerģiski piedalās arī jaunā tipa apvienību, piemēram, BRICS un ŠSO, kur lēmumi netiek uzspiesti, bet gan pieņemti uz sabalansēta konsensa pamata. Šīs daudzpusīgās struktūras jau kļuvušas par svarīgiem balstiem daudz taisnīgākas un demokrātiskākas daudzpolārās pasaules kārtības arhitektūras veidošanā.

Nav viegli prognozēt stāvokli nākamgad. Daudz kas būs atkarīgs no Rietumu partneru, it īpaši – Vašingtonas gatavības atteikties no kaitīgajām šantāžas, spiediena, vienpusēju sankciju metodēm, sākt ievērot starptautiskās tiesības un nostāties uz savstarpējas cieņas pilna dialoga, lai efektīvi atšķetinātu daudzos mūsdienu mezglus. Krievija no savas puses veicinās apvienojošo pamatu stiprināšanu pasaulē, globālo un reģionālo drošību visās tās dimensijās, daudzo krīžu un konfliktu stabilu pārvarēšanu politiski diplomātiskā ceļā, vienalga, vai tas būtu Sīrijā vai kaimiņu Ukrainā. Šiem nolūkiem izmantosim potenciālu, ko dod mūsu dalība tādās globālas pārvaldes struktūrās, kā ANO un "Divdesmitnieka grupa", kā arī savas prezidentūras iespējas BRICS un ŠSO.

Viedoklis par Krievijas un ASV dialoga perspektīvām ir reālistisks, it īpaši, ņemot vērā sarežģīto iekšpolitisko stāvokli ASV un gaidāmās prezidenta vēlēšanas. To spilgti apliecina nesenie Vašingtonas nedraudzīgie soļi. No savas puses arī turpmāk veiksim visus nepieciešamos pasākumus savas drošības, Krievijas pilsoņu un biznesa interešu labā, adekvāti atbildēsim, uz agresīviem izlēcieniem. Pie tam mēs paši netiecamies pēc konfrontācijas. Esam gatavi kopā meklēt mūsu valstu un visas pasaules svarīgo problēmu  risinājumu.

Mūsu piedāvājumi mijiedarbības uzlabošanai dažādos virzienos paliek spēkā. Daudzus no tiem iespējams īstenot jau tuvākajā laikā, piemēram, kā prezidenti vienojās, sākt Lietišķās konsultatīvās un Ekspertu padomes darbību. Starp citiem mūsu ierosinājumiem ir vēstuļu apmaiņa ar garantijām neiejaukties vienam otra iekšējās lietās, sākt dialogu par kiberdrošības jautājumiem, kuri satrauc ASV, sniegt kopīgu paziņojumu par kodolkara nepieļaujamību, Stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšana, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanas moratorijs, kā arī citi soļi stratēģiskās stabilitātes stiprināšanas gultnē. Protams, par Vašingtonas noskaņojumu spriedīsim tikai no darbiem.

Vai ir kāds galējs termiņš NEW START pagarināšanai? Ja neizdosies to pagarināt, vai Krievija nekavējoties sāks papildu stratēģiskā bruņojuma izstrādāšanu un izvēršanu, vai tiek izskatīts moratorijs, līdzīgs tam, kas tika ieviests pēc Līguma INF laušanas?

— Krievijas pieeju NEW START līguma perspektīvām precīzi formulēja Krievijas prezidents. Mēs atbalstām tā pagarināšanu bez sākotnējiem noteikumiem. Kas attiecas uz termiņiem, Vladimirs Putins teica, ka Krievija ir gatava pagarināt līgumu "nekavējoties, pēc iespējas ātrāk, līdz šī gada beigām".

Galējais termiņš līguma pagarināšanai nav noteikts, taču process būs jāpabeidz līdz līguma darbības termiņa beigām 2021.gada 5.februārī. Tas paredz ne tikai vienošanos ar amerikāņiem, bet arī noteiktas procedūras Federālajā sapulcē, jo runa ir par grozījumiem Federālajā likumā Nr.1 no 2011.gada 28.janvāra par līguma ratifikāciju. Tātad laika vairs nemaz nav tik daudz.

Krievija uzskata par lietderīgu saglabāt Līguma režīmu; tas ir pēdējais starptautiski tiesiskais instruments, kas savstarpēji ierobežo divu lielāko kodollielvalstu raķešu un kodolieroču potenciālu un piešķir darbībām šajā jomā prognozējamāku un pārbaudāmāku raksturu. Turklāt līguma pagarināšana dāvātu laiku, ko būtu iespējams izmantot, lai izskatītu jautājumu par pieeju iespējamām jaunā bruņojuma un militāro tehnoloģiju kontroles formām un metodēm.

ASV pagaidām nav informējušas par savu viedokli START pagarināšanas jautājumā, tomēr uzskatu par priekšlaicīgu diskutēt par jebkādiem citiem scenārijiem.

Gada beigās atkal sarosījās projekta "Ziemeļu straume 2" pretinieki. Vai pastāv tā izjukšanas risks? Vai, ņemot vērā Rietumu partneru nestabilo pozīciju, Krievijai nevajadzētu organizēt savu diversifikāciju – radikāli pārorientēt ogļūdeņražu eksportu? Vai Ķīna tiek izskatīta kā perspektīvākais aizstājējs Eiropai?

— Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi tuvojas noslēgumam, tāpēc tā pretinieki atkal cenšas izjaukt projektu. Sankciju nolikumu iekļaušana ASV likumā par aizsardzības izdevumiem 2020.gadam – tā ir nekaunīga, ciniska iejaukšanās Eiropas biznesa darīšanās. Daži amerikāņu senatori aizgāja līdz pat atklātiem draudiem projektā iesaistīto kompāniju vadībai. Protams, runa nav par rūpēm par Eiropas energodrošību, ko "Ziemeļu straume 2" nostiprina, bet gan par amerikāņu SDG virzīšanu Eiropas tirgū. Tas ir kliedzošs negodīgas konkurences un enerģētikas politizācijas piemērs.

Esam pārliecināti, ka, neskatoties uz pašreizējo spiedienu, gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigts. Eiropa apzinās, cik izdevīgs ir papildu eksporta maršruts, lai arī diemžēl ir valstis, kas gatavas strādāt aizokeāna kuratoru labā un kaitēt pašas savai energodrošībai un savu pilsoņu labklājībai.

Pagaidām gāzes tirgus Eiropā mums ir galvenais – eksporta ikgadējais apjoms sastāda aptuveni 200 miljardus kubikmetru. Vienlaikus mēs sekmīgi paplašinām enerģētisko sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kur ogļūdeņražu resursu pieprasījums turpina augt. Decembra sākumā darbu sāka gāzesvads "Sibīrijas spēks", kas perspektīvā nodrošinās stabilas gāzes piegādes uz Ķīnu līdz 38 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Kopā ar ārvalstu partneriem tiek apgūta Arktikas resursu bāze, tostarp arī projektu "Jamal SPG" un "Arktik SPG 2". Lai nodrošinātu Krievijas energonesēju eksportu uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, attīstām Ziemeļu jūras ceļa transporta loģistiku.

Krievija arī turpmāk strādās pie ogļūdeņražu piegādes eksporta virzienu diversifikācijas.

81
Pēc temata
"Pēdējās iespējas" instruments. Ko NATO domā par sadarbību ar Krieviju
Lavrovs pastāstīja ANO, kas gatavo pasauli kodolkaram un kas tajā uzvarēs
Putins: New START līguma likvidācijas gadījumā pasaule kļūs bīstamāka
INF beigas: kā noriet lielvalstis
Militārais eksperts, žurnāla Arsenal Otečestva komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs

Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu

14
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. 

"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.

Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.

"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.

Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.

14
Tagi:
bruņojums, Latvija
Pēc temata
Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

53
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

53
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju