Sergejs Lavrovs

Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem

84
(atjaunots 21:58 27.12.2019)
Nav viegli prognozēt stāvokli nākamgad. Daudz kas būs atkarīgs no Rietumu partneru, it īpaši – Vašingtonas gatavības atteikties no kaitīgajām šantāžas, spiediena, vienpusēju sankciju metodēm, sākt ievērot starptautiskās tiesības.

Jaungada priekšvakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā RIA Novosti pastāstīja, ko nākamajā gadā sagaida ārpolitikā, no kā būs atkarīga starptautiskās situācijas attīstība, un atklāja, vai Maskava gatavojas atgriezties pie "Lielā astotnieka" formāta. Diplomāts informēja par to, kāds ir Uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšanas termiņš, un pauda viedokli par situāciju ar gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem un amerikāņu sankcijām pret šo projektu.

— Vai Krievijas atgriešanās "Lielajā astotniekā" nākamgad ir reāla? Vai apspriedāt šo jautājumu savas nesenās tikšanās laikā ar Donaldu Trampu? Vai viņš nodeva ielūgumu prezidentam Putinam uz samitu ASV? Ko sagaidāt no nākamā gada ārpolitikā, tostarp arī ASV virzienā?

— Labāk tomēr lietosim korektus terminus. Ne jau Krievija pameta G8. Atgādināšu, ka pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada sākumā pārējie septiņi Grupas locekļi atteicās piedalīties Krievijas vadītajos pasākumos. Tātad tieši "septītnieks"pameta šo formātu. Prezidents Putins jau jau atzīmēja: "Ja mūsu partneri vēlas pie mums atbraukt, mēs priecāsimies." Piebildīšu, ka varam uzņemt viņus Maskavā, Sanktpēterburgā, Sočos vai, piemēram, Jaltā.

Kopumā Krievijai nav ne stimulu, ne vēlēšanās restaurēt šo formātu. Manas vizītes ASV laikā šis jautājums netika apspriests, un Krievijas-ASV dienas kārtībā tā nav. Jau aukstā kara laikā radītā G7 vairs neatbilst mūsdienu realitātei, galvenokārt, tāpēc, ka tās darbā nepiedalās jaunie pasaules centri. Taču bez to ieguldījuma ir vienkārši neiespējami efektīvi atrisināt daudzos mūsdienu izaicinājumus un draudus.

Ne velti šodien daudzi aktuāli jautājumi ne tikai globālajā ekonomikā, bet arī politikā tiek sekmīgi apspriesti tieši "Divdesmitnieka grupas" ietvaros. Līdztekus "divdesmitniekam" Krievija enerģiski piedalās arī jaunā tipa apvienību, piemēram, BRICS un ŠSO, kur lēmumi netiek uzspiesti, bet gan pieņemti uz sabalansēta konsensa pamata. Šīs daudzpusīgās struktūras jau kļuvušas par svarīgiem balstiem daudz taisnīgākas un demokrātiskākas daudzpolārās pasaules kārtības arhitektūras veidošanā.

Nav viegli prognozēt stāvokli nākamgad. Daudz kas būs atkarīgs no Rietumu partneru, it īpaši – Vašingtonas gatavības atteikties no kaitīgajām šantāžas, spiediena, vienpusēju sankciju metodēm, sākt ievērot starptautiskās tiesības un nostāties uz savstarpējas cieņas pilna dialoga, lai efektīvi atšķetinātu daudzos mūsdienu mezglus. Krievija no savas puses veicinās apvienojošo pamatu stiprināšanu pasaulē, globālo un reģionālo drošību visās tās dimensijās, daudzo krīžu un konfliktu stabilu pārvarēšanu politiski diplomātiskā ceļā, vienalga, vai tas būtu Sīrijā vai kaimiņu Ukrainā. Šiem nolūkiem izmantosim potenciālu, ko dod mūsu dalība tādās globālas pārvaldes struktūrās, kā ANO un "Divdesmitnieka grupa", kā arī savas prezidentūras iespējas BRICS un ŠSO.

Viedoklis par Krievijas un ASV dialoga perspektīvām ir reālistisks, it īpaši, ņemot vērā sarežģīto iekšpolitisko stāvokli ASV un gaidāmās prezidenta vēlēšanas. To spilgti apliecina nesenie Vašingtonas nedraudzīgie soļi. No savas puses arī turpmāk veiksim visus nepieciešamos pasākumus savas drošības, Krievijas pilsoņu un biznesa interešu labā, adekvāti atbildēsim, uz agresīviem izlēcieniem. Pie tam mēs paši netiecamies pēc konfrontācijas. Esam gatavi kopā meklēt mūsu valstu un visas pasaules svarīgo problēmu  risinājumu.

Mūsu piedāvājumi mijiedarbības uzlabošanai dažādos virzienos paliek spēkā. Daudzus no tiem iespējams īstenot jau tuvākajā laikā, piemēram, kā prezidenti vienojās, sākt Lietišķās konsultatīvās un Ekspertu padomes darbību. Starp citiem mūsu ierosinājumiem ir vēstuļu apmaiņa ar garantijām neiejaukties vienam otra iekšējās lietās, sākt dialogu par kiberdrošības jautājumiem, kuri satrauc ASV, sniegt kopīgu paziņojumu par kodolkara nepieļaujamību, Stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšana, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanas moratorijs, kā arī citi soļi stratēģiskās stabilitātes stiprināšanas gultnē. Protams, par Vašingtonas noskaņojumu spriedīsim tikai no darbiem.

Vai ir kāds galējs termiņš NEW START pagarināšanai? Ja neizdosies to pagarināt, vai Krievija nekavējoties sāks papildu stratēģiskā bruņojuma izstrādāšanu un izvēršanu, vai tiek izskatīts moratorijs, līdzīgs tam, kas tika ieviests pēc Līguma INF laušanas?

— Krievijas pieeju NEW START līguma perspektīvām precīzi formulēja Krievijas prezidents. Mēs atbalstām tā pagarināšanu bez sākotnējiem noteikumiem. Kas attiecas uz termiņiem, Vladimirs Putins teica, ka Krievija ir gatava pagarināt līgumu "nekavējoties, pēc iespējas ātrāk, līdz šī gada beigām".

Galējais termiņš līguma pagarināšanai nav noteikts, taču process būs jāpabeidz līdz līguma darbības termiņa beigām 2021.gada 5.februārī. Tas paredz ne tikai vienošanos ar amerikāņiem, bet arī noteiktas procedūras Federālajā sapulcē, jo runa ir par grozījumiem Federālajā likumā Nr.1 no 2011.gada 28.janvāra par līguma ratifikāciju. Tātad laika vairs nemaz nav tik daudz.

Krievija uzskata par lietderīgu saglabāt Līguma režīmu; tas ir pēdējais starptautiski tiesiskais instruments, kas savstarpēji ierobežo divu lielāko kodollielvalstu raķešu un kodolieroču potenciālu un piešķir darbībām šajā jomā prognozējamāku un pārbaudāmāku raksturu. Turklāt līguma pagarināšana dāvātu laiku, ko būtu iespējams izmantot, lai izskatītu jautājumu par pieeju iespējamām jaunā bruņojuma un militāro tehnoloģiju kontroles formām un metodēm.

ASV pagaidām nav informējušas par savu viedokli START pagarināšanas jautājumā, tomēr uzskatu par priekšlaicīgu diskutēt par jebkādiem citiem scenārijiem.

Gada beigās atkal sarosījās projekta "Ziemeļu straume 2" pretinieki. Vai pastāv tā izjukšanas risks? Vai, ņemot vērā Rietumu partneru nestabilo pozīciju, Krievijai nevajadzētu organizēt savu diversifikāciju – radikāli pārorientēt ogļūdeņražu eksportu? Vai Ķīna tiek izskatīta kā perspektīvākais aizstājējs Eiropai?

— Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi tuvojas noslēgumam, tāpēc tā pretinieki atkal cenšas izjaukt projektu. Sankciju nolikumu iekļaušana ASV likumā par aizsardzības izdevumiem 2020.gadam – tā ir nekaunīga, ciniska iejaukšanās Eiropas biznesa darīšanās. Daži amerikāņu senatori aizgāja līdz pat atklātiem draudiem projektā iesaistīto kompāniju vadībai. Protams, runa nav par rūpēm par Eiropas energodrošību, ko "Ziemeļu straume 2" nostiprina, bet gan par amerikāņu SDG virzīšanu Eiropas tirgū. Tas ir kliedzošs negodīgas konkurences un enerģētikas politizācijas piemērs.

Esam pārliecināti, ka, neskatoties uz pašreizējo spiedienu, gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigts. Eiropa apzinās, cik izdevīgs ir papildu eksporta maršruts, lai arī diemžēl ir valstis, kas gatavas strādāt aizokeāna kuratoru labā un kaitēt pašas savai energodrošībai un savu pilsoņu labklājībai.

Pagaidām gāzes tirgus Eiropā mums ir galvenais – eksporta ikgadējais apjoms sastāda aptuveni 200 miljardus kubikmetru. Vienlaikus mēs sekmīgi paplašinām enerģētisko sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kur ogļūdeņražu resursu pieprasījums turpina augt. Decembra sākumā darbu sāka gāzesvads "Sibīrijas spēks", kas perspektīvā nodrošinās stabilas gāzes piegādes uz Ķīnu līdz 38 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Kopā ar ārvalstu partneriem tiek apgūta Arktikas resursu bāze, tostarp arī projektu "Jamal SPG" un "Arktik SPG 2". Lai nodrošinātu Krievijas energonesēju eksportu uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, attīstām Ziemeļu jūras ceļa transporta loģistiku.

Krievija arī turpmāk strādās pie ogļūdeņražu piegādes eksporta virzienu diversifikācijas.

84
Pēc temata
"Pēdējās iespējas" instruments. Ko NATO domā par sadarbību ar Krieviju
Lavrovs pastāstīja ANO, kas gatavo pasauli kodolkaram un kas tajā uzvarēs
Putins: New START līguma likvidācijas gadījumā pasaule kļūs bīstamāka
INF beigas: kā noriet lielvalstis
Šeremetjevo

Ardievas papīriem un rindām: Krievija ievieš elektroniskās vīzas

3
(atjaunots 09:09 04.08.2020)
No 2021. gada 1. janvāra Krieviju varēs apmeklēt ar elektronisko īstermiņa vīzu, kuras noformēšana aizņems ne vairāk par četrām dienām. Sputnik noskaidroja, kurš varēs izmantot jauno kārtību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Aleksejs Stefanovs. Pēc pilotprojekta – elektronisko vīzu izsniegšana 53 valstu pilsoņiem braucieniem uz Vladivostoku un Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu – Krievija ievieš iespēju saņemt elektroniskās īstermiņa vīzas ar tiesībām apmeklēt jebkuru valsts reģionu.

Aizritējušajā piektdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo likumu, saskaņā ar kuru īstermiņa braucieniem uz Krieviju tiks ieviesta universāla vienotā elektroniskā vīza ar 60 dienu derīguma termiņu. Šai vīzai būs atsevišķa kategorija līdztekus diplomātiskajai, darba, privātajai, tranzīta un īslaicīgās uzturēšanās vīzai.

Taču paša brauciena garums nedrīkst pārsniegt 16 dienas. Tomēr Krievijas Tūrisma operatoru asociācijā (KTOA) aģentūrai Sputnik paskaidroja, ka, saskaņā ar statistiku, ārzemnieku braucieni uz Krieviju aizņem vidēji nedēļu, tādēļ ar šādu dienu skaitu būtu jāpietiek īstermiņa braucienam uz valsti.

113 valstu pilsoņi: Krievija maksimāli vienkāršo iebraukšanu

Noformēt jauno vīzu varēs, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Krievijas ĀM pievērš uzmanību tam, ka eksperimenta ietvaros ar elektroniskajām vīzām uz Tālo Austrumu federālo apriņķi, Kaļiņingradas apgabalu, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu viņi saskārās ar problēmu – pretendenti pie iesnieguma aizpildīšanas bieži pieļauj kļūdas, kas kļūst par atteikuma iemeslu vīzas izsniegšanai. Lai nekas tāds nenotiktu jauno vīzu gadījumā, portāls tika pilnveidots un vienkāršots.

Kādu tieši valstu pilsoņi varēs izmantot jauno iespēju, pagaidām nav zināms. "Ārzemju valstu sarakstu Krievijas Federācijas valdība apstiprinās atsevišķi," paskaidroja aģentūrai Sputnik Valsts domes Fiziskās kultūras, sporta, tūrisma un jauniešu lietu komitejas locekle Nataļja Kuvšinova.

"Domāju, ka elektroniskā īstermiņa vīza būs pieprasīta. Jaunieviesuma mērķis ir attīstīt ieceļošanas tūrismu Krievijā, jo prioritātes šodien ir tieši iekšējais un ieceļošanas tūrisms. Es domāju, šis ir viens no tiem mehānismiem, kurš ļaus ārzemju pilsoņiem no valstu virknes ceļojumiem apturēt savu izvēli uz Krievijas Federācijas," uzskata Valsts domes deputāte.

Visticamāk, valstu sarakstā, kuru pilsoņi varēs izmantot elektronisko vīzu, iekļaus 53 valstis, kuras izmantoja šo pilotprojektu. Starp tām ir Eiropas Savienības valstis, Ķīna, Japāna, Turcija, Indija. Taču šajā sarakstā nebija ASV, Kanādas un Lielbritānijas pilsoņu. Un, visticamāk, elektronisko īstermiņa vīzu viņi joprojām nevarēs saņemt. ĀM atzīmē, ka atšķirībā no eksperimenta, kad elektroniskās vīzas uz atsevišķiem reģioniem bija bez maksas, jaunā vīza no 2021. gada janvāra jau būs par maksu. Cena, visticamāk, nepārsniegs 50 ASV dolārus (40-45 eiro).

"Nākamgad skatīsimies, cik populāra būs jaunā elektroniskā vīza salīdzinājumā ar tām vīzām, kuras darbojas šodien," atzīmēja Valsts domes deputāte Nataļja Kuvšinova.

Papildus 53 valstīm, kurām ir ieviesta iespēja saņemt elektroniskās vīzas uz KF, vēl 60 valstu pilsoņiem ir iespēja ieceļot Krievijā bez vīzām uz divpusēju starptautisku līgumu pamata. Tādējādi, ĀM uzsvēra, no 2021. gada maksimāli liberāls iebraukšanas režīms Krievijas teritorijā, kurš neprasa papīra vīzas saņemšanu, būs piemērots attiecībā uz ārzemju valstu pilsoņiem, kuri veido puse pasaules iedzīvotāju skaita – aptuveni 4 miljardus.

Tūrisma plūsma palielināsies vismaz par 30%

"Tā ir būtiska iebraukšanas vienkāršošana, par kuru daudzus gadus sapņoja viss iebraukšanas tūrisms. Galvenais, lai pēc fakta patiešām būtu vienkārši saņemt elektronisko vīzu," komentēja jaunieviesumu Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas (KTOA) izpilddirektore Maija Lomidze.

Pēc viņas domām, elektroniskā īstermiņa vīza, pat pēc pesimistiskākajām prognozēm, sniegs tūristu plūsmas pieaugumu vismaz 30% apmērā. Tādēļ Lomidze ir pārliecināta, ka jaunieviesums nesīs tikai plusus, savukārt "mīnuss var būt tikai viens – ja pieteiktā vienkāršošana faktiski neizrādīsies tāda".

Savukārt KTOA viceprezidents Aleksandrs Kurnosovs uzskata, ka šis valdības lēmums var palielināt tūristu plūsmu pat par 40% vai 50%, "vai pat vairāk, jo citu valstu pieredze, kuras atceļ vīzas vai ievieš ievērojamus vienkāršojumus, parāda, ka efekts var būt arī lielāks".

"Ļoti pozitīvi, ka šis lēmums ir pieņemts, turklāt tūrisma tirgum tik sarežģītā brīdī," atzīmēja viņš.

Aleksandrs Kurnosovs cer uz tālāku vīzu režīma liberalizāciju - "termiņa pagarināšana, kura laikā ir spēkā vīza no esošajiem diviem mēnešiem, vismaz, līdz pusgadam vai gadu, un, iespējams, dienu skaita pagarinājumam no 16 līdz 30".

Tāpat Krievijas Tūrisma operatoru asociācijas viceprezidents cer, ka tiks paplašināts valstu skaits, kurām tiks ieviesta elektroniskā vīza, "jo sarakstā neiekļuva valstis, kuras sūtīja uz Krieviju visnotaļ lielu tūristu skaitu – tās ir gan ASV, gan Lielbritānija, piemēram".

"Tas būtu pozitīvi. Taču skaidrs, ka šajā jautājumā viss atduras pret politisko situāciju," nobeigumā sacīja Aleksandrs Kurnosovs.

3
Tagi:
vīzas
Pēc temata
Vīza – atmaksa par patiesību: Krievijas ĀM raksturoja Baltijas valstu jauno taktiku
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
KF ĀM pastāstīja, cik valstis tiks iekļautas elektronisko vīzu sistēmā
Krievijas gaisa desanta karspēka vienības parādes laikā, foto no arhīva

Bijušais Krievijas gaisa desanta komandieris pastāstīja, kas notiks ar KF pāridarītājiem

50
(atjaunots 16:42 02.08.2020)
Pēc bijušā Gaisa desanta karspēka komandiera Vladimira Šamanova sacītā, Krievijas gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas bruņoto spēku karaspēks, un pāridarītājiem nāksies kārtot lietas ar desantniekiem.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs pastāstīja intervijā izdevumam "Izvestija" par to, kas notiks ar tiem, kas centīsies nodarīt pāri Krievijai.

Atgādināsim, ka 2. augustā Krievijas gaisa desanta karaspēks atzīmēja 90 gadu jubileju.

Šamanovs paziņoja, ka, saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (CSTO) kārtības rulli, uzbrukums jebkurai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkuru draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas uzdrīkstēties nodarīt ļaunumu Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, atzīmēja Šamanovs un pastāstīja, ka "Rjazaņas Gaisa desanta arodskolā var ieraudzīt plakātu: "Kurš nodarīs pāri Krievijai, kārtos lietas ar Gaisa desanta karaspēku."

"Tā nav parasta bravūra, bet gan konkrēts brīdinājums: kārtosies lietas ar mums," uzsvēra Šamanovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pašlaik Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki ideoloģijas un kaujas spēju ziņā pārspēj visus.

Šamanovs izskaidroja arī starpību starp Krievijas Gaisa desanta karaspēku un ASV jūras kājniekiem. Viņš atzīmēja, ka amerikāņu jūras kājnieki par savu uzdevumu sauc nacionālo interešu aizsardzību visā pasaulē, savukārt Krievijas Gaisa desanta karaspēks pirmām kārtām nodarbojas ar aizsardzības uzdevumu risināšanu Krievijas teritorijā, kā arī sadarbojas ar CSTO sabiedrotajiem. Un tikai nepieciešamības gadījumā desantnieki izpildīs uzdevumus ārzemēs.

"Kur pavēlēs augstākais virspavēlnieks, tur arī mēs dosimies sadarbībā ar Krievijas GKS," konstatēja Šamanovs.

50
Pēc temata
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Gaisa desantnieku mācības pie Latvijas un Krievijas robežas
NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

0
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

0
Tagi:
ūdens