Starptautiskās informācijas aģentūras Rossija segodņa ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs

"Var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā": Kiseļovs par draudiem Sputnik Igaunija

63
(atjaunots 11:05 23.12.2019)
Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs nosauca Igaunijas varasiestāžu draudus Sputnik Igaunija par bīstamu precedentu, kurš var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā.

RĪGA, 23. decembris – Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs savā raidījumā telekanālā "Rossija 1" komentēja Igaunijas varasiestāžu draudus Sputnik Igaunija žurnālistiem, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, draudi attiecībā pret Sputnik Igaunija ir bīstams precedents, kurš var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā. Un tādēļ Sputnik statusa jautājums Tallinā nav lokāls temats, bet gan principa izstrāde visam kontinentam.

Atgādināsim, ka Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Naudas atmazgāšanas datu birojs uzstāj uz savu darbību saistībā ar spiedienu uz Sputnik Igaunija tiesiskuma, argumentējot to ar nepieciešamību izpildīt sankcijas, kuras 2014. gadā tika ieviestas pret Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru.

Kiseļovs, komentējot šo "attaisnojumu", paziņoja, ka personificētās sankcijas kategoriski nedrīkst traktēt plašāk, nekā tās ir. Igaunijas varasiestāžu rīcību, kuras sankcijas pret mediju holdinga vadītāju piemēroja pret visu mediju holdingu, viņš salīdzināja ar situāciju, kad valsts organizācijas budžets būtu bijis viņa privātais, personīgais budžets.

Arī Kiseļovs pieminēja, ka viņam vispār nav privāto kontu Eiropas bankās.

Tostarp Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors norādīja, ka tikai Igaunija no visām Eiropas Savienības valstīm traktē sankcijas tik dīvainā veidā.

Drauds vārda brīvībai

Trauksmi saistībā ar Sputnik vajāšanu Igaunijā ceļ jau visās nopietnās starptautiskās organizācijās, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).

Sestdien, 21. decembrī, EDSO mediju lietu pārstāvis Arlems Dezīrs informēja Twitter vietnē par to, ka ir vērsies pie Igaunijas varasiestādēm saistībā ar pasākumiem, kuri veikti attiecībā pret Sputnik žurnālistiem.

Dezīrs aicināja Igaunijas varasiestādes atturēties no bezjēdzīgiem ārvalstu žurnālistu darba ierobežojumiem, jo tas var negatīvi ietekmēt vārda brīvību visā pasaulē. Ja Igaunija turpinās nesodīti spiest uz Sputnik, tas var novest pie tā, ka vārda brīvībai žurnālistikas jomā vienkārši pienāks gals.

Atgādināsim, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa".

Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā.

Starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" uzsvēra, ka nav iekļauta nekādos ES sankciju sarakstos. Tā paziņoja, ka Igaunijas varasiestāžu darbības uzskata par skandalozu patvaļu un plāno vērsties tādās starptautiskās organizācijās, kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, UNESCO, ECT ar prasību atbilstoši novērtēt šo vārda brīvības bezprecedenta pārkāpumu, lai nodrošinātu žurnālistu tiesības īstenot savu profesionālo darbību.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar savā lielajā preses konferencē Igaunijas varasiestāžu darbības nosauca par "pārsteidzošu cinismu". Viņš aicināja žurnālistus cīnīties par iespējām strādāt valstīs, kas baidās no viņu sniegtās informācijas.

63
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

28
(atjaunots 08:20 25.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

28
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

32
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

32
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

0
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

0
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19