Krievijas prezidents Vladimirs Putins Lielās ikgadējās preses konferences laikā

Putins pastāstīja, kādu dokumentu Krievija ir gatava nekavējoties parakstīt ar ASV

67
(atjaunots 15:20 20.12.2019)
Ir vienošanās, ko Krievija ir gatava parakstīt jebkurā brīdī, jo bez šī līguma pasaulē vairs nebūs nekā, kas savaldītu bruņošanās sacensības.

RĪGA, 20. decembris — Sputnik. Lielās preses konferences laikā Starptautiskās tirdzniecības centrā Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, kādu dokumentu Krievija ir gatava nekavējoties parakstīt ar Vašingtonu.

Tas ir Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmākas samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (jaunais START).

Putins uzsvēra, ka Krievija līdz pat gada beigām ir gatava pagarināt pašreizējo vienošanos START. Ja, piemēram, rīt to atsūtīs pa pastu, vai Maskava pati parakstīs un nosūtīs uz Vašingtonu, kur to parakstīs atbilstošais vadītājs, ieskaitot prezidentu.

"Taču pagaidām uz visiem mūsu ierosinājumiem nav atbildes. Ja START nebūs, pasaulē nebūs vispār nekā, kas savaldītu bruņošanās sacensības. Manuprāt, tas ir slikti," pauda pārliecību prezidents.

Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmākas samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (jauno START) jau 2010.gadā parakstīja Dmitrijs Medvedevs un Baraks Obama, kuri tolaik ieņēma abu Krievijas un ASV vadītāju posteņus.

Dokumentā paredzēta kodollādiņu skaita samazināšana līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju raķešu skaitu – līdz 700 vienībām.

Līgums paredzēts uz 10 gadiem ar iespējamu pagarināšanu pēc savstarpējas pušu vienošanās uz 5 gadiem. Krievija jau vairākkārt piedāvājusi Savienotajām Valstīm pagarināt pašreizējo vai noslēgt jaunu līgumu START, taču ASV nereaģē, apdraudot drošību visā pasaulē un tādējādi stimulējot bruņošanās sacensības.

67
Pēc temata
Mēs jūs atbalstīsim: Putins atbildēja uz Sputnik Igaunija redaktores jautājumu
Putins atspēkoja apgalvojumu, ka Krievija "dzīvo uz padomju bāzes"
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

13
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

13
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā
Steņina konkurss, foto no arhīva

Steņina konkurss atver balsošanu Internetā

10
(atjaunots 16:00 01.07.2020)
Balsošana tiešsaistē sniedz Interneta auditorijai iespēju padiskutēt ar Steņina konkursa starptautiskās žūrijas ekspertiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Noteikt labāko darbu starp tiem, kas iekļuva Andreja Steņina konkursa 2020 labāko darbu izlasē, tradicionāli varēs arī Interneta lietotāji – viņiem ir atvērts balsojums tiešsaistē konkursa portāla krievu un angļu versijā.

Lai piedalītos tiešsaistes balsojumā, ir nepieciešams profils kādā no sociālajiem tīkliem: VK, Facebook, Twitter vai Ķīnas Weibo servisā. Balsojums ir atvērts līdz 31. jūlijam, plkst. 23:59 (pēc Latvijas un Maskavas laika). Tiešsaistes balsojuma uzvarētāju paziņos augusta sākumā, savukārt Internetā populārākās fotogrāfijas autors saņems konkursa diplomu.

Pēc Andreja Steņina konkursa kuratores, mediju grupas "Rossija segodņa" vizuālo projektu dienesta vadītājas Oksanas Oļeiņikas domām, balsošana tiešsaistē sniedz iespēju Interneta auditorijai padiskutēt ar starptautiskās žūrijas ekspertiem, izvēloties savu favorītu.

"Šodien, kad bildi var uzņemt ikviens, vienkārši nospiežot kameras pogu uz mobilās ierīces, par fotogrāfijām spriež un runā daudzi, un bieži vien – ar izpratni par lietu un labas gaumes izpausmi. Mūsu konkurss izvēlas visu labāko, kas ir mūsdienu jaunās žurnālistikas pasaulē, un mums ir gaužām interesanti, kā konkursa izvēli novērtē skatītājs, tieši kuram tiek radītas fotogrāfijas. Profesionālā žūrija atlasīja labākos darbus; uzvarētājus, ko arī noteikusi žūrija, mēs nosauksim septembrī. Savukārt kurš no darbiem kļūs par visspožāko un zīmīgāko Interneta auditorijai – parādīs balsojums tiešsaistē. Aicinām visus fotogrāfijas cienītājus piedalīties tajā un ar nepacietību gaidām tā rezultātus!" atzīmēja Oļeiņika.

Septembrī Andreja Steņina konkurss nosauks uzvarētājus portālā stenincontest.ru | stenincontest.com, tajā pašā laikā Maskavā tiks atklāta tā laureātu izstāde.

Konkursa plānos ir dot startu arī tradicionālajām izstādēm pasaules pilsētās ar laureātu darbiem līdz gada beigām.

Par konkursu

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem — talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2018. gadā konkursa žūrijas sastāvā iekļuva vadošo starptautisko informācijas aģentūru pārstāvji — AFP (Francija), Anadolu Ajansi (Turcija), Notimex (Meksika), kā arī cienījami fotogrāfi un fotoredaktori ar pasaules vārdu. Žūriju vada Ahmets Sels, Aģentūras Anadolu Ajansi fotodienesta vadītājs (Turcija).

Par konkursa informācijas partneriem kļuva: informatīvais ziņu portāls Vesti.ru, viskrievijas valsts telekanāls "Rossija-Kultura", informācijas vietne ŽurDom un Russian Photo vietne.

2020. gadā par starptautiskajiem konkursa informācijas partneriem kļuva: informācijas aģentūra un radio Sputnik, informācijas aģentūra Askanews, mediju holdings Independent Media, informācijas aģentūra Notimex, ziņu aģentūra ANA, telekanāls un vietne RT, Shanghai United Media Group (SUMG), avīzes China Daily interneta vietne, interneta vietne The Paper, mediju tīkls Al Mayadeen, informācijas aģentūra Prensa Latina, informācijas aģentūra News1, interneta vietne DBW, ziņu vietne Brasil247. Nozares informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: žurnāls "National Geographic Россия", vietne Russian Photo, vietne Photo-study.ru, foto skola "Akademija fotografii", informācijas portāls YOung JOurnalists, žurnāls Fotoargenta, Foto žurnālistikas klubs Delhi Photography Club, žurnāls Enfoque Visual, žurnāls LF Magazine, festivāls PhotON.

10
Tagi:
Krievija, Steņina konkurss
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Pirmās vietas un īpašās balvas: Steņina fotožurnālistikas konkursa labākie darbi
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

0
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

0
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV