Krievijas prezidenta ikgadējā lielā preses konference 2019. gada 19. decembrī

Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas

40
(atjaunots 13:17 20.12.2019)
Krievijas prezidenta lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas. Šajā laikā Putins atbildēja uz 77 žurnālistu jautājumiem. Sputnik apskatā – Krievijas prezidenta preses konferences galvenie ārpolitiskie jautājumi.

RĪGA, 20. decembris – Sputnik. Krievijas prezidenta ikgadējā lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas, valsts vadītājs atbildēja uz vairāk nekā 70 jautājumiem par svarīgākajām, tēmām iekšpolitikā un ārpolitikā. Sputnik apkopoja būtiskākos prezidenta paziņojumus par starptautiskajām tēmām.

"Donbass pa tukšo netarkšķ"

Konfliktu Ukrainas dienvidaustrumos iespējams atrisināt tikai dialogā un pildīt vienošanos, nevis ar vardarbīgām metodēm, Putins norādīja preses konferencē.

"Ja arī turpmāk notiks mēģinājumi ar varu noslāpēt (konfliktu – red.), es domāju, ka to diezin vai izdosies paveikt. Ir tāda pazīstama frāze – "Donbass pa tukšo netarkšķ". Tā, protams, ir tāda huligāniska, kaujinieciska, taču tā ir cilvēku sirdīs, cilvēki tur ir lepni. Tāpēc diezin vai izdosies atrisināt problēmu ar kaut kādiem vardarbīgiem risinājumiem," paziņoja Putins.

Pēc Krievijas prezidenta domām, Kijevai nav vēlēšanās atrisināt Donbasa jautājumu mierīgā ceļā.

"Galvenā problēma ir tā, ka nav vēlēšanās, un līdz šim tā nav saskatāma – ne atrisināt jautājumu dialogā ar cilvēkiem, necensties radīt sev labvēlīgus apstākļus problēmas risināšanai ar vardarbīgiem paņēmieniem," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par lietderīgu turpināt darbu "Normandijas formātā".

"Ir gan pozitīvs, ir lietas, kas rada bažas. Tās visas ir apspriežamas tēmas. Kopumā šajā ziņā darba turpināšana "Normandijas formātā" ir mērķtiecīga," teica Putins.

"Muļķības" un pieņemams risinājums gāzes jautājumā

Putins pauda pārliecību par to, ka Stokholmas arbitrāžas lēmums "Naftogaz Ukraini" prasībā par trīs miljardu dolāru piedziņu no "Gazprom" ir politisks.

"Kā jurists pēc savas pamata izglītības, esmu pārliecināts, ka šim Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmumam ir nevis juridisks, ne tiesisks, bet drīzāk gan politisks raksturs. Viens no Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmuma pamatojumiem – tur rakstīts: sakarā ar smago ekonomisko stāvokli Ukrainā. Tās ir kaut kādas muļķības," teica Krievijas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Krievija tomēr ņems vērā tiesas pieņemto lēmumu.

"Meklēsim visiem, tostarp arī Ukrainai pieņemamu lēmumu. Kā jau esmu vairākkārt teicis, neskatoties uz jauno infrastruktūras objektu, piemēram, "Ziemeļu straumes", "Ziemeļu straumes 2", "Turcijas straumes" celtniecību, saglabāsim tranzītu cauri Ukrainai," apliecināja Putins.

Viņš konstatēja, ka Maskava nevēlas saasināt gāzes tranzīta problēmu.

"Es domāju, mēs vienosimies. Starp citu, mēs esam ceļā pie vienošanās. Un mēs centīsimies, lai Ukrainas puse būtu gandarīta par šo vienošanos. Mums nav nekādas vēlēšanās saasināt situāciju enerģētikā vai kaut kā izmantot to, lai ietekmētu situāciju pašā Ukrainā. Mēs esam ieinteresēti, lai Ukraina normāli saņemtu resursu, un mūsu patērētāji Eiropā būtu mierīgi par to, ka mums ir normālas attiecības ar mūsu kaimiņiem," paskaidroja KF prezidents.

"Atdot Ļeņingradu"? Neviena no jums tagad nebūtu

Tos, kuri saka, ka Lielā Tēvijas kara laikā būtu bijis labi nodot Ļeņingradu, gribas nosaukt par pamuļķiem, teica Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Nacistiskās Vācijas dokumentos bija: daļu slāvu iedzīvotāju izmantot darbos, lielāko daļu – aiz Urāliem, uz ziemeļu teritorijām, izmiršanai. Runa bija ne vienkārši par valstiskuma saglabāšanu, runa bija par austrumslāvu etnosa, krievu un to pašu ukraiņu saglabāšanu... Tāpēc, kad dzirdu, ka "būtu bijis labi atdot Ļeņingradu" un tā tālāk, man gribas teikt: "Jūs esat pamuļķi, ja? Neviena no jums tagad nebūtu – to, kuri tā šodien spriedelē"," teica Putins.

Viņš nosodīja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā nolemts 25. maijā svinēt Cīņas pret totalitārismu varoņu dienu un nacisms, fašisms un padomju režīms pielīdzināts totalitārismam.

"Šis Eiropas Parlamenta lēmums man ir zināms. Uzskatu to par absolūti nepieņemamu un nekorektu. Var jau pēc sirds patikas nolādēt gan staļinismu, gan totalitārismu kopumā, un zināmā mērā pārmetumi būs pelnīti... Taču pielīdzināt Padomju Savienību vai nolikt līdzās Padomju Savienību un fašistisko Vāciju – tie ir cinisma kalngali. Tātad cilvēki nezina vēsturi, neprot lasīt un rakstīt," akcentēja Putins.

Krievijas līderis atklāja, ka iecerējis rakstu par Otrā pasaules kara sākumu un notikumiem pirms tā. Putins ieteica Eiropas parlamentāriešiem iepazīties ar tālaika dokumentiem: "Kad lasi dažas lietas, viss kļūst absolūti skaidrs."

Kad politika kaitē ekonomikai

No politiski motivētiem ierobežojumiem ir jāatsakās sakarā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko tie nodara pasaules ekonomikai, uzskata Putins.

"Mēs vairākkārt esam apsprieduši šo tēmu. Ir dažādi vērtējumi par sekām, ko nodarījušas sankcijas visiem šī ne īpaši patīkamā procesa dalībniekiem, taču slēdzieni ir aptuveni vienādi... Tātad labāk, protams, atbrīvoties no politiski motivētiem ierobežojumiem ekonomiskās darbības jomā. Tas rada kolosālus zaudējumus pasaules tirdzniecībai un pasaules ekonomikai," teica Krievijas līderis.

Maskava atbalsta attiecību normalizāciju ar Eiropas Savienību, piebilda Putins.

Pēc viņa vārdiem, neskatoties uz sankciju acīmredzamajiem trūkumiem, ir arī priekšrocības: Krievija ir panākusi izrāvienu aizsardzības jomā un importa aizvietošanā – parādījušās veselas nozares, piemēram, helikopteru dzinēju būve. "Krievijai izdevies saglabāt un attīstīt savu aizsardzības rūpniecību, atjaunot ražošanas bāzi, piešķirot 1 triljonu rubļu; pēc tam parādījās jaunākās bruņojuma sistēmas," teica Putins.

"Tā patīk lauksaimniecības attīstība – kāds izrāviens attīstībā – 24 miljardi (dolāru – red.) ir mūsu peļņa no eksporta. Tas ir neticami, pirms dažiem gadiem neviens nebūtu noticējis," teica Putins.

Valsts vadītājs zina, kas vajadzīgs Krievijai

Komentējot ārvalstu politiķu skarbos, viņam adresētos izteikumus, Putins norādīja, ka viņam ir precīzi zināms, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir valsts intereses.

"Kas attiecas uz dažādu politisko darbinieku izteikumiem par Krieviju, par mani kā Krievijas valsts vadītāju, esmu jau sen pieradis to uztvert atbilstoši. Es zinu, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir manas valsts intereses, - uzsvēra Putins. – Lai kas un ko par mani teiktu, tam nav absolūti nekādas nozīmes salīdzinājumā ar fundamentālajiem uzdevumiem, kuru risināšanā ir ieinteresēta Krievija."

40
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva

Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts pastāv iespēja apiet sankcijas

14
(atjaunots 14:27 05.06.2020)
Tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu, taču, ja tas notiks, gaidāms milzīgs starptautiskais skandāls.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Aģentūra Bloomberg informēja, ka ASV jaunās sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" paredz paplašināt esošos ierobežojumus un attiecināt tos uz visām kompānijām, kas veic cauruļvada būvdarbus, kā arī apdrošina projekta dalībniekus un sniedz viņiem ostu pakalpojumus. Viens no likumprojekta autoriem, republikānis Teds Krūzs paziņoja, ka ar sankcijām saskarsies ikviens, kas piedalās projekta īstenošanā.

Ir jānoskaidro nianses – pret kādiem būvdarbu dalībniekiem tiks noteiktas sankcijas, sarunā ar Sputnik Latvija sprieda Enerģētikas un finanšu institūta Enerģētikas departamenta vadītājs Jurijs Rikovs.

"Var izrādīties, ka darbi jāveic tā, lai neskartu rietumu partnerus. Tas būs grūti, tomēr principā iespējams," viņš uzsvēra.

Kā piemēru viņš minēja Krievijas kuģi "Akademik Chersky", kas var pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Tas atbilst visām prasībām, tā ekspluatācijai saņemta rietumvalstu partneru principiāla piekrišana. "Otram kuģim – "Fortuna" nav nepieciešamās pozicionēšanas sistēmas, tomēr tas var noturēties uz vietas ar vācu velkoņu palīdzību. Iespējams, nāksies iztikt bez tiem, tiks atrasts cits risinājums," atzīmēja Rikovs.

Viņaprāt, tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu. "Domāju, tiktāl nenonāks – tas būs milzīgs starptautiskais skandāls," atzīmēja eksperts.

"Jaunās sankcijas radīs nopietnu šķērsli, tomēr jebkādiem ierobežojumiem vienmēr ir apiešanas manevri. "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta un sāks darbu. Jautājums ir par to, kādiem spēkiem un kādos termiņos, jo visas sankciju radītās problēmas prasa resursus un laiku to risināšanai," konstatēja Rikovs.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

14
Tagi:
Krievija, sankcijas, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume" uz 20 gadiem atbrīvota no ES Gāzes direktīvas normām
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: Krievijai ir kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Austrija asi kritizē pret "Ziemeļu straumi 2" ieviestās sankcijas
LADA 4x4 Vision

Pēc "Ladas" uz Krieviju: AutoVAZ vairs netirgos automašīnas Latvijā

48
(atjaunots 13:22 04.06.2020)
Krievijas automašīnu gigants AutoVAZ izved zīmolu "Lada" no Eiropas Savienības tirgus, tomēr, iespējams, atgriezīsies ar jaunu modeli.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Lada Automobile GmbH Deutschland – automašīnu Lada ģenerālais izplatītājs Eiropā, kā arī Krievijas automašīnu kompānija "AutoVAZ" apstiprināja informāciju par to, ka zīmols "Lada" pamet Eiropas Savienības tirgu, vēsta Gazeta.ru.

Aiziešanas iemesls – stingrāku ekoloģisko standartu pieņemšana ES.

AutoVAZ direktors sabiedrisko sakaru jautājumos Sergejs Iļjinskis paskaidroja, ka kompānijai nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus, lai modificētu dzinējus atbilstoši jaunajiem ekoloģijas standartiem, jo automašīnu Lada pārdošanas apjomi ES ir visnotaļ pieticīgi.

Zināms, ka automašīnu Lada pēdējā partija pameta AutoVAZ ekskluzīvā importētāja noliktavu Vācijā 2020.gada martā.

"Lada Deutschland" pārstāvis informēja, ka tagad noliktavās palikušas tikai dažas automašīnas Lada Vesta standarta komplektācijā. Pārējās automašīnas ir pārdotas.

ES pieejamo automašīnu "Lada" līnijā bija iekļauta Lada Granta, Lada Vesta un 4x4 (Niva). Pie tam, kā atzīmēja eksperts Sergejs Ifanovs, Niva ir labi pazīstams un iemīļots modelis Eiropā.

Acīmredzot, zīmols "Lada" vairs Eiropas Savienības tirgū neatgriezīsies. Tā iemesls ir alianses Renault-Nissan-Mitsubishi (tajā strādā arī Krievijas "AutoVAZ") jaunā mārketinga politika.

Jaunā mārketinga politika pieņemta atbildei uz pandēmijas radītās krīzes izaicinājumiem. Jaunās doktrīnas pamatā ir tēze, ka Renault un Davia ieņems dominējošās pozīcijas tirgū, bet citi alianses dalībnieki var prezentēt savus modeļus tikai gadījumā, ja tie neradīs konkurenci jau minētajiem.

Tomēr AutoVAZ pieļāva, ka varētu atgriezties Eiropas Savienības automašīnu tirgū patstāvīgi, tagad jau ar jaunu zīmolu.

Savukārt pagaidām tie, kuri vēlas nopirkt "Lada", būs spiesti braukt tai pakaļ uz Krieviju. Labi, ka Krievijas robeža Latvijā nav tālu.

48
Tagi:
automašīnas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijā trūkst rezerves daļu, gaidiet zādzības: kādas automašīnas ir riska zonā
Pircējiem Vācijā prezentē jaunās Lada Vesta
Čīlē nejauši atrasts vienīgais mikroautobuss RAF-977 "Latvija" pasaulē
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

12
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

12
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības