Krievijas prezidenta ikgadējā lielā preses konference 2019. gada 19. decembrī

Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas

40
(atjaunots 13:17 20.12.2019)
Krievijas prezidenta lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas. Šajā laikā Putins atbildēja uz 77 žurnālistu jautājumiem. Sputnik apskatā – Krievijas prezidenta preses konferences galvenie ārpolitiskie jautājumi.

RĪGA, 20. decembris – Sputnik. Krievijas prezidenta ikgadējā lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas, valsts vadītājs atbildēja uz vairāk nekā 70 jautājumiem par svarīgākajām, tēmām iekšpolitikā un ārpolitikā. Sputnik apkopoja būtiskākos prezidenta paziņojumus par starptautiskajām tēmām.

"Donbass pa tukšo netarkšķ"

Konfliktu Ukrainas dienvidaustrumos iespējams atrisināt tikai dialogā un pildīt vienošanos, nevis ar vardarbīgām metodēm, Putins norādīja preses konferencē.

"Ja arī turpmāk notiks mēģinājumi ar varu noslāpēt (konfliktu – red.), es domāju, ka to diezin vai izdosies paveikt. Ir tāda pazīstama frāze – "Donbass pa tukšo netarkšķ". Tā, protams, ir tāda huligāniska, kaujinieciska, taču tā ir cilvēku sirdīs, cilvēki tur ir lepni. Tāpēc diezin vai izdosies atrisināt problēmu ar kaut kādiem vardarbīgiem risinājumiem," paziņoja Putins.

Pēc Krievijas prezidenta domām, Kijevai nav vēlēšanās atrisināt Donbasa jautājumu mierīgā ceļā.

"Galvenā problēma ir tā, ka nav vēlēšanās, un līdz šim tā nav saskatāma – ne atrisināt jautājumu dialogā ar cilvēkiem, necensties radīt sev labvēlīgus apstākļus problēmas risināšanai ar vardarbīgiem paņēmieniem," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par lietderīgu turpināt darbu "Normandijas formātā".

"Ir gan pozitīvs, ir lietas, kas rada bažas. Tās visas ir apspriežamas tēmas. Kopumā šajā ziņā darba turpināšana "Normandijas formātā" ir mērķtiecīga," teica Putins.

"Muļķības" un pieņemams risinājums gāzes jautājumā

Putins pauda pārliecību par to, ka Stokholmas arbitrāžas lēmums "Naftogaz Ukraini" prasībā par trīs miljardu dolāru piedziņu no "Gazprom" ir politisks.

"Kā jurists pēc savas pamata izglītības, esmu pārliecināts, ka šim Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmumam ir nevis juridisks, ne tiesisks, bet drīzāk gan politisks raksturs. Viens no Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmuma pamatojumiem – tur rakstīts: sakarā ar smago ekonomisko stāvokli Ukrainā. Tās ir kaut kādas muļķības," teica Krievijas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Krievija tomēr ņems vērā tiesas pieņemto lēmumu.

"Meklēsim visiem, tostarp arī Ukrainai pieņemamu lēmumu. Kā jau esmu vairākkārt teicis, neskatoties uz jauno infrastruktūras objektu, piemēram, "Ziemeļu straumes", "Ziemeļu straumes 2", "Turcijas straumes" celtniecību, saglabāsim tranzītu cauri Ukrainai," apliecināja Putins.

Viņš konstatēja, ka Maskava nevēlas saasināt gāzes tranzīta problēmu.

"Es domāju, mēs vienosimies. Starp citu, mēs esam ceļā pie vienošanās. Un mēs centīsimies, lai Ukrainas puse būtu gandarīta par šo vienošanos. Mums nav nekādas vēlēšanās saasināt situāciju enerģētikā vai kaut kā izmantot to, lai ietekmētu situāciju pašā Ukrainā. Mēs esam ieinteresēti, lai Ukraina normāli saņemtu resursu, un mūsu patērētāji Eiropā būtu mierīgi par to, ka mums ir normālas attiecības ar mūsu kaimiņiem," paskaidroja KF prezidents.

"Atdot Ļeņingradu"? Neviena no jums tagad nebūtu

Tos, kuri saka, ka Lielā Tēvijas kara laikā būtu bijis labi nodot Ļeņingradu, gribas nosaukt par pamuļķiem, teica Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

"Nacistiskās Vācijas dokumentos bija: daļu slāvu iedzīvotāju izmantot darbos, lielāko daļu – aiz Urāliem, uz ziemeļu teritorijām, izmiršanai. Runa bija ne vienkārši par valstiskuma saglabāšanu, runa bija par austrumslāvu etnosa, krievu un to pašu ukraiņu saglabāšanu... Tāpēc, kad dzirdu, ka "būtu bijis labi atdot Ļeņingradu" un tā tālāk, man gribas teikt: "Jūs esat pamuļķi, ja? Neviena no jums tagad nebūtu – to, kuri tā šodien spriedelē"," teica Putins.

Viņš nosodīja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā nolemts 25. maijā svinēt Cīņas pret totalitārismu varoņu dienu un nacisms, fašisms un padomju režīms pielīdzināts totalitārismam.

"Šis Eiropas Parlamenta lēmums man ir zināms. Uzskatu to par absolūti nepieņemamu un nekorektu. Var jau pēc sirds patikas nolādēt gan staļinismu, gan totalitārismu kopumā, un zināmā mērā pārmetumi būs pelnīti... Taču pielīdzināt Padomju Savienību vai nolikt līdzās Padomju Savienību un fašistisko Vāciju – tie ir cinisma kalngali. Tātad cilvēki nezina vēsturi, neprot lasīt un rakstīt," akcentēja Putins.

Krievijas līderis atklāja, ka iecerējis rakstu par Otrā pasaules kara sākumu un notikumiem pirms tā. Putins ieteica Eiropas parlamentāriešiem iepazīties ar tālaika dokumentiem: "Kad lasi dažas lietas, viss kļūst absolūti skaidrs."

Kad politika kaitē ekonomikai

No politiski motivētiem ierobežojumiem ir jāatsakās sakarā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko tie nodara pasaules ekonomikai, uzskata Putins.

"Mēs vairākkārt esam apsprieduši šo tēmu. Ir dažādi vērtējumi par sekām, ko nodarījušas sankcijas visiem šī ne īpaši patīkamā procesa dalībniekiem, taču slēdzieni ir aptuveni vienādi... Tātad labāk, protams, atbrīvoties no politiski motivētiem ierobežojumiem ekonomiskās darbības jomā. Tas rada kolosālus zaudējumus pasaules tirdzniecībai un pasaules ekonomikai," teica Krievijas līderis.

Maskava atbalsta attiecību normalizāciju ar Eiropas Savienību, piebilda Putins.

Pēc viņa vārdiem, neskatoties uz sankciju acīmredzamajiem trūkumiem, ir arī priekšrocības: Krievija ir panākusi izrāvienu aizsardzības jomā un importa aizvietošanā – parādījušās veselas nozares, piemēram, helikopteru dzinēju būve. "Krievijai izdevies saglabāt un attīstīt savu aizsardzības rūpniecību, atjaunot ražošanas bāzi, piešķirot 1 triljonu rubļu; pēc tam parādījās jaunākās bruņojuma sistēmas," teica Putins.

"Tā patīk lauksaimniecības attīstība – kāds izrāviens attīstībā – 24 miljardi (dolāru – red.) ir mūsu peļņa no eksporta. Tas ir neticami, pirms dažiem gadiem neviens nebūtu noticējis," teica Putins.

Valsts vadītājs zina, kas vajadzīgs Krievijai

Komentējot ārvalstu politiķu skarbos, viņam adresētos izteikumus, Putins norādīja, ka viņam ir precīzi zināms, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir valsts intereses.

"Kas attiecas uz dažādu politisko darbinieku izteikumiem par Krieviju, par mani kā Krievijas valsts vadītāju, esmu jau sen pieradis to uztvert atbilstoši. Es zinu, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir manas valsts intereses, - uzsvēra Putins. – Lai kas un ko par mani teiktu, tam nav absolūti nekādas nozīmes salīdzinājumā ar fundamentālajiem uzdevumiem, kuru risināšanā ir ieinteresēta Krievija."

40
Covid-19

Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19

33
(atjaunots 10:18 15.10.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par otrās Krievijā izgudrotās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Otrā Krievijas vakcīna pret koronavīrusu tika izgudrota Novosibirskas centrā "Vektor", vēsta RIA Novosti.

Par jaunās vakcīnas reģistrāciju sanāksmes laikā ar KF valdības locekļiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Preparāts saucās "EpiVacCorona". Tiek atzīmēts, ka tas ir drošs.

Putins paziņoja, ka vicepremjere Tatjana Goļikova un "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova jau ir potējušās ar jauno vakcīnu klīnisko pētījumu ietvaros.

Goļikova paziņoja, ka pirmo 60 tūkstošu dozu ražošana ir ieplānota tuvākajā laikā.

Paralēli Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova vārdā nosauktais Imunbioloģisko preparātu pētniecības un izstrādes centrs veic trešās dzīvās vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kurai tika dots nosaukums "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadu.

Pēcreģistrācijas "Sputnik V" izmēģinājumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

Plašāku informāciju par pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" iespējams atrast tās mājaslapā www.sputnikvaccine.com.

33
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV apsūdz Krieviju par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Vladimirs Norvinds, foto no arhīva

KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas

80
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
KF ĀM paziņoja, ka 75 gadu vecā bijušā Kara pensionāru biedrības vadītāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas ir provokācija, šis incidents nepaliks Rīgai bez sekām.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par "izrēķināšanos" iepriekš ar Latvijas tiesas lēmumu likvidētās republikas veterānu biedrības vadītāja Vladimira Norvinda deportēšanu no Latvijas. Pēc viņas sacītā, KF neatstās šo incidentu bez atbildes.

6. oktobrī Latvijas iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par Vladimira Norvinda atzīšanu par persona non grata Latvijas teritorijā. Viņam liegta iebraukšana Latvijas teritorijā uz nenoteiktu laiku. 9. oktobrī Norvinds tika aizturēts deportācijas dēļ – viņš tika apsūdzēts par "nacionālo apdraudējumu".

Pēc tam, kad veterāns uzzināja, ka viņam tiek atņemta Pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un viņu izsūta no valsts, viņam notika infarkts. Rīgā viņu aizveda uz Stradiņa slimnīcu, taču kolīdz stāvoklis stabilizējās, veterānu aizsūtīja uz Krieviju, kur viņš tika nosūtīts uz Militāri medicīnisko akadēmiju Sanktpēterburgā.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka "izrēķināšanās, kuru sarīkoja Rīga pār gados vecu un slimu cilvēku", izraisa galēju sašutumu.

"Acīmredzama visu vispārpieņemto morāli ētisko un humanitāro normu neievērošana. Acīmredzami, ka rusofobijas pārņemtās Latvijas varasiestādes, kas ārkārtīgi aizspriedumaini uztver krievvalodīgās diasporas centienus aizstāvēt savas tiesības saglabāt vēsturisko atmiņu, ir gatavas izmantot jebkādus rīkus, lai apspiestu citādu domāšanu un nelojalitāti sabiedrībā," teikts Zaharovas komentārā KF ĀM mājaslapā.

Diplomāte piebilda, ka "šī provokatīvā akcija attiecībā pret vienu no tautiešu kustības pārstāvjiem uzskatāmi parādīja latviešu nacionālisma necilvēcīgo bardzību".

"Rīgā var būt droši, ka šis incidents netiks atstāts bez sekām," nobeigumā sacīja viņa.

Krievijas vēstniecība Latvijā jau izteikusi protestu sakarā ar Vladimira Norvinda deportāciju – tās komentārā Facebook norādīts, ka šim incidentam būs negatīvas sekas Krievijas un Latvijas attiecību kontekstā.

Pats viņš arī uzskata, ka iemesls ir tieši tajā. "Acīmredzot, runa ir par to, ka vadu lielāko veterānu organizāciju Latvijā, kas apvieno militāros pensionārus, viņu atraitnes, ģimenes locekļus. Tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku visā valstī. Acīmredzot, tagad viņiem (valdībai – red.) vajadzēja izvēlēties upuri, lai parādītu savu attieksmi gan pret Krieviju, gan pret mums," tā situāciju komentēja pats Norvinds.

80
Tagi:
Vladimirs Norvinds, Krievija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija