Igaunijā apganīts piemineklis

Krievija sodīs par padomju karavīru pieminekļu zaimošanu ārvalstīs

46
(atjaunots 23:14 12.12.2019)
Krievijas Aizsardzības ministrija iniciējusi likumprojektu, kas paredz atbildību visiem, kuri nozaimojuši Sarkanās armijas kritušo karavīru piemiņu. Likums tiks attiecināts ne tikai uz pašiem vandāļiem, bet arī Eiropas valstu politiķiem, kuri vandāļus atbalstījuši.

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Virkne vandālisma un zaimošanas aktu, kuros cietušas padomju karavīru apbedījumu vietas Ukrainā, Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Igaunijā, Latvijā un citās valstīs pieprasa vēsturiskās atmiņas aizsardzību. Šī iemesla dēļ Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atbildību par tādiem pārkāpumiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Šo informāciju Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sniedza Krievijas Piemiņas un slavas gada organizācijas, piemiņas saglabāšanas un Lielā Tēvijas kara vēstures falsifikācijas novēršanas komitejas "Pobeda" sēdē, paziņoja Krievijas prezidenta preses dienests.

Šoigu atgādināja, ka Krievijā ir 31 078 karavīru apbedījumu vieta, kurās apglabāti vairāk nekā 4,4 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 12 tūkstoši kareivju apbedījuma vietu atrodas aiz Krievijas Federācijas robežām 56 valstīs. Tajās zemē guldīti vairāk nekā 4,1 milj. bojāgājušo karavīru, no kuriem identificēti tikai 837 000.

Pēdējā laikā dokumentētas 1792 karavīru apbedījuma vietas, nodrošināti 1652 memoriālo objektu restaurācijas darbi, uz memoriālajām plāksnēm iemūžināti vairāk nekā 19 000 bojāgājušie Tēvijas sargi.

"Svarīgi atzīmēt, ka pēdējā laikā biežākas kļuvušas prettiesiskās darbības pret padomju karavīru apbedījuma vietām ārzemēs. Zaimošanas un vandālisma akti pret pieminekļiem pastāvīgi notiek Ukrainā. Līdzīgi fakti fiksēti Vācijā, Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Igaunijā, Latvijā un citās valstīs," piezīmēja Šoigu.

Šī iemesla dēļ, viņš norādīja, Krievijas AM sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atbildību par Lielā Tēvijas kara memoriālu iznīcināšanu un apgānīšanu:

"Atbildības pasākumi skar prettiesisko darbību dalībniekus, kā arī politiķus un ierēdņus, tostarp arī ārvalstu, kuri ar savām darbībām vai bezdarbību to veicina. Tāda likuma pieņemšana veicinās efektīvāku cīņu ar vandāļiem un viņu aizbildņiem."

Iepriekš vēstīts, ka 2019.gada 22.jūnijā Tallinā tika apgānīts monuments Otrā pasaules kara upuriem, pazīstams kā "Bronzas kareivis". Vandālisma akta izmeklēšana nokļuvusi strupceļā, taču policija nevēlas vērsties pie sabiedrības pēc atbalsta.

Tiesībsargs, jurista Sergejs Seredenko šajā kontekstā atgādināja, ka policijas rīcībā ir video ieraksts, kurā četri noziedznieki nofilmēja savas darbības un izteikumus. Video ieraksts izdarīts ar mobilo tālruņu palīdzību.

"Jautājums ir citāds: kāpēc policija nav vērsusies pie sabiedrības ar lūgumu palīdzēt atrast šos noziedzniekus. Šajā kontekstā interesanta ir pati policijas atbilde, kura apgalvo, ka nevēlas jaunas provokācijas. Kāpēc tad tādā gadījumā vajadzēja uzstādīt videokameras ap "Bronzas kareivi"?" interesējās jurists.

Acīmredzot šīs kameras vajadzīgas, lai identificētu pieminekļa apmeklētājus, ko Drošības policija uzskata par Igaunijai potenciāli nelojālām personām, pieļāva Sergejs Seredenko.

"Acīmredzot, šī sistēma nav paredzēta reālo noziedznieku meklēšanai," viņš piezīmēja.

Virknē padomju karavīriem veltīto monumentu apgānīšanas gadījumu valstī izmeklēšana nav noslēgusies.

46
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Zaharova par pieminekļa nojaukšanu Rīgā: tā aptumšos Krievijas un Latvijas attiecības
Valsts policija ir uzsākusi krimināllietu par pieminekļa Atbrīvotājiem apgānīšanu
Kliedzošs pārkāpums! Krievijas vēstniecība Latvijā sašutusi par pieminekļa nojaukšanu
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

22
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

22
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā

37
(atjaunots 11:14 04.12.2020)
Sputnik un Baltnews žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas, pavēstīja RIA Novosti.

Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju darbiniekiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.

Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.

"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.

ĀM konstatēja, ka vienlaikus sākusies izrēķināšanās ar ziņu aģentūras Baltnews krievvalodīgajiem žurnālistiem un vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem Latvijā.

"Tā ir īsta soda akcija, kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu. Jautājums tiks izskatīts EDSO Ārlietu ministru padomē," norādīja resors.

ĀM pauda cerību, ka EDSO jaunais pārstāvis mediju brīvības jautājumos pievērsīs uzmanību notiekošajam un norādīs Latvijai, ka tamlīdzīgi uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem ir nepieņemami, turklāt ir jāpilda starptautiskās saistības vārda brīvības nodrošināšanas jomā.

"Ceram uz adekvātu vērtējumu arī no ES puses,"  piezīmēja Krievijas ĀM. Savukārt ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.

Līdzīga situācija veidojās pērn Igaunijā – valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja Sputnik Igaunija darbiniekiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju. Savus soļus viņi skaidroja ar ES sankcijām no 2014. gada 17. marta pret vairākām fiziskām un juridiskām personām. ES restrikcijas tomēr nav vērstas pret aģentūru "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezīrs iepriekš uzsvēra, ka Tallinas centieni attiecināt ES individuālās sankcijas pret Sputnik Igaunija kolektīvu rada problēmas mediju brīvības jomā.

Komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.

37
Tagi:
Drošības dienests, Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
EDSO apsolīja tikt skaidrībā, uz kāda pamata Latvija bloķēja Baltnews portālu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā