Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins "pieminēja" NATO rupjību un pastāstīja, rīkosies Krievija

121
(atjaunots 10:27 04.12.2019)
Krievija piedāvāja NATO partneru sadarbību, taču alianse neņēma vērā KF intereses. Šodien Maskava uzskata bloka paplašināšanos par vienu no potenciālajiem apdraudējuma faktoriem, norādīja Vladimirs Putins.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus valsts drošībai, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sapulcē, kas bija veltīta valsts aizsardzības iepirkumam JKF vajadzībām Sočos, vēsta RIA Novosti.

Sapulces ievada daļā Krievijas prezidents atzīmēja, ka patlaban Londonā notiek NATO samits. Alianse tika izveidota pirms 70 gadiem, un tolaik to veidoja 12 valstis. Patlaban bloks paplašinājies līdz 29 valstīm, un tagad to kopējais militārais budžets sastāda 70% no visas pasaules aizsardzības izdevumiem.

Vladimirs Putins atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse tika radīta pretsparam Padomju Savienībai, taču PSRS jau sabrukusi. Nav Varšavas līguma, tomēr NATO ne tikai pastāv, bet arī attīstās un pieņem jaunus locekļus. Krievijas prezidents pauda viedokli, ka agrāko gadu bloku domāšanas stereotipi nenodrošina mūsdienām piemērotus instrumentus efektīvu risinājumu meklējumiem.

"Šodien mums jāvadās no tā, ka NATO paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus mūsu valsts drošībai," teica Putins.

Krievijas līderis piebilda, ka Maskava vairākkārt demonstrējusi gatavību konstruktīvai sadarbībai ar NATO – sadarbībai cīņā ar reāliem draudiem: terorismu, masu iznīcības ieroču nekontrolētu izplatīšanos, lokāliem bruņotiem konfliktiem, taču pēc 2008. gada alianse faktiski izbeigusi konstruktīvu darbu aktuālajos jautājumos.

Putins uzsvēra, ka attiecībās ar Krieviju NATO rīkojusies "nekorekti, lai neteiktu – rupji", neņemot vērā Maskavas intereses.

"Es runāju par mūsu piedāvāto partneru sadarbību. Tomēr ceru, ka kopējās drošības, planētas stabilas un mierīgas nākotnes intereses gūs virsroku," piebilda Putins.

Viņš paziņoja, ka Krievija ir veltījusi lielu uzmanību armijas tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un turpinās to darīt nākotnē.

NATO – 70

NATO samits, kas turpinās Londonā, tika ieplānots kā svinības par godu alianses 70. gadu jubilejai. Bija iecerēts, ka dalībvalstu līderi apstiprinās sabiedroto vienotību, apspriedīs mūsdienu izaicinājumus un gatavību kolektīvi meklēt adekvātas atbildes uz tiem. Starp "izaicinājumiem" figurē Ķīnas "pacelšanās", Krievijas "augošā pārliecība" par sevi, terorisms, jaunās tehnoloģijas un kiberdrošība, raķešu bruņojuma kontroles problēmas periodā pēc Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju iziršanas.

Taču sabiedroto starpā sakrājušās domstarpības: ASV un Turcija nav atrisinājušas pretrunas jautājumos par Ankaras lēmumu iepirkt Krievijas S-400 un situāciju Sīrijā, Eiropas aizsardzības izdevumi nepieaug tik ātri, kā vēlētos ASV, turklāt Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdos par NATO "smadzeņu nāvi" pat tika saskatīta spēle Krievijas pusē. Pie tam, zināmā mērā ar Francijas atbalstu, tiek apspriests jautājums par ES stratēģisko autonomiju aizsardzībā. Par "odziņu" uz pretrunu tortes kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana nesenie izteikumi par to, ka Turcija neatbalstīs Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, ja alianse neatzīs par teroristiskiem formējumiem Sīrijas kurdu "Tautas pašaizsardzības spēku" vienības, ar kurām ASV sadarbojās Sīrijā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, komentējot jautājumus par domstarpībām, kas izveidojušās, viņaprāt, "sekmīgākajā" aliansē, nemainīgi min argumentu: strīdi "starp demokrātijām" padara sabiedrotos stiprākus un saliedētākus, jo ļauj izrunāt problēmas, meklēt risinājumus un pilnveidoties. Taču, neskatoties uz Stoltenberga apgalvojumiem, tikšanās nav viegla.

121
Pēc temata
Jubileja ar atmirušām smadzenēm. Vai Krievija gūs labumu NATO strīdos
"Kājām gaisā": eksperts paskaidroja, kādēļ KF nosaukta par galveno draudu NATO
Levits: NATO ir stūrakmens mūsu visu drošībai
Atskaites ir laba lieta, taču haoss ir redzams: eksperts norāda uz kļūmi NATO loģikā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

3
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

3
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Covid-19

KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli

14
(atjaunots 13:41 03.07.2020)
Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Brīvprātīgie, kuri piedalās vakcīnas pret koronavīrusu testēšanā, kas tapusi sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju, jūtas labi, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz militārās iestādes preses dienestu.

Neviens no pirmās grupas, kas saņēma pa vienam no diviem vakcīnas komponentiem 18. jūnijā, nav sūdzējies par veselības stāvoklī, nopietnas nevēlamas blakusparādības nav reģistrētas.

Otrās grupas sastāvs, kura saņēma pirmo vakcīnas komponenti 23. jūnijā un kurai 21 dienu vēlāk pēc rādītājiem tiks ievadīta otrā komponente, arī jūtas normāli, kontrindikāciju vai blakusefektu nav.

Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru. To plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā