Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins "pieminēja" NATO rupjību un pastāstīja, rīkosies Krievija

130
(atjaunots 10:27 04.12.2019)
Krievija piedāvāja NATO partneru sadarbību, taču alianse neņēma vērā KF intereses. Šodien Maskava uzskata bloka paplašināšanos par vienu no potenciālajiem apdraudējuma faktoriem, norādīja Vladimirs Putins.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus valsts drošībai, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sapulcē, kas bija veltīta valsts aizsardzības iepirkumam JKF vajadzībām Sočos, vēsta RIA Novosti.

Sapulces ievada daļā Krievijas prezidents atzīmēja, ka patlaban Londonā notiek NATO samits. Alianse tika izveidota pirms 70 gadiem, un tolaik to veidoja 12 valstis. Patlaban bloks paplašinājies līdz 29 valstīm, un tagad to kopējais militārais budžets sastāda 70% no visas pasaules aizsardzības izdevumiem.

Vladimirs Putins atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse tika radīta pretsparam Padomju Savienībai, taču PSRS jau sabrukusi. Nav Varšavas līguma, tomēr NATO ne tikai pastāv, bet arī attīstās un pieņem jaunus locekļus. Krievijas prezidents pauda viedokli, ka agrāko gadu bloku domāšanas stereotipi nenodrošina mūsdienām piemērotus instrumentus efektīvu risinājumu meklējumiem.

"Šodien mums jāvadās no tā, ka NATO paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus mūsu valsts drošībai," teica Putins.

Krievijas līderis piebilda, ka Maskava vairākkārt demonstrējusi gatavību konstruktīvai sadarbībai ar NATO – sadarbībai cīņā ar reāliem draudiem: terorismu, masu iznīcības ieroču nekontrolētu izplatīšanos, lokāliem bruņotiem konfliktiem, taču pēc 2008. gada alianse faktiski izbeigusi konstruktīvu darbu aktuālajos jautājumos.

Putins uzsvēra, ka attiecībās ar Krieviju NATO rīkojusies "nekorekti, lai neteiktu – rupji", neņemot vērā Maskavas intereses.

"Es runāju par mūsu piedāvāto partneru sadarbību. Tomēr ceru, ka kopējās drošības, planētas stabilas un mierīgas nākotnes intereses gūs virsroku," piebilda Putins.

Viņš paziņoja, ka Krievija ir veltījusi lielu uzmanību armijas tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un turpinās to darīt nākotnē.

NATO – 70

NATO samits, kas turpinās Londonā, tika ieplānots kā svinības par godu alianses 70. gadu jubilejai. Bija iecerēts, ka dalībvalstu līderi apstiprinās sabiedroto vienotību, apspriedīs mūsdienu izaicinājumus un gatavību kolektīvi meklēt adekvātas atbildes uz tiem. Starp "izaicinājumiem" figurē Ķīnas "pacelšanās", Krievijas "augošā pārliecība" par sevi, terorisms, jaunās tehnoloģijas un kiberdrošība, raķešu bruņojuma kontroles problēmas periodā pēc Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju iziršanas.

Taču sabiedroto starpā sakrājušās domstarpības: ASV un Turcija nav atrisinājušas pretrunas jautājumos par Ankaras lēmumu iepirkt Krievijas S-400 un situāciju Sīrijā, Eiropas aizsardzības izdevumi nepieaug tik ātri, kā vēlētos ASV, turklāt Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdos par NATO "smadzeņu nāvi" pat tika saskatīta spēle Krievijas pusē. Pie tam, zināmā mērā ar Francijas atbalstu, tiek apspriests jautājums par ES stratēģisko autonomiju aizsardzībā. Par "odziņu" uz pretrunu tortes kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana nesenie izteikumi par to, ka Turcija neatbalstīs Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, ja alianse neatzīs par teroristiskiem formējumiem Sīrijas kurdu "Tautas pašaizsardzības spēku" vienības, ar kurām ASV sadarbojās Sīrijā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, komentējot jautājumus par domstarpībām, kas izveidojušās, viņaprāt, "sekmīgākajā" aliansē, nemainīgi min argumentu: strīdi "starp demokrātijām" padara sabiedrotos stiprākus un saliedētākus, jo ļauj izrunāt problēmas, meklēt risinājumus un pilnveidoties. Taču, neskatoties uz Stoltenberga apgalvojumiem, tikšanās nav viegla.

130
Pēc temata
Jubileja ar atmirušām smadzenēm. Vai Krievija gūs labumu NATO strīdos
"Kājām gaisā": eksperts paskaidroja, kādēļ KF nosaukta par galveno draudu NATO
Levits: NATO ir stūrakmens mūsu visu drošībai
Atskaites ir laba lieta, taču haoss ir redzams: eksperts norāda uz kļūmi NATO loģikā

Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV

72
(atjaunots 11:41 11.04.2021)
Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Maskava ir gatava sliktākajam scenārijam tālākajās attiecībās ar Vašingtonu, sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot ziņas par Krievijas diplomātu iespējamo izsūtīšanu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš mediji vēstīja, ka ASV gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, cita starpā Savienotās Valstis varētu izraidīt vēstniecības darbiniekus Vašingtonā.

"Saprotiet, amerikāņu puses naidīgums un neprognozējamība kopumā liek mums būt gataviem ļautnākajiem scenārijiem. Proti, ja jums ir visnotaļ agresīvi noskaņots, neprognozējams sarunbiedrs, protams, jūs visu laiku esat mobilizēts," teica Peskovs.

Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
Копирайт: Ruptly / Youtube/Пресс-служба УНМ ДНР / RT / Ukrainian President's office / Youtube/U.S. Army Europe and Africa

Krievijas prezidenta preses sekretārs konstatēja, ka ASV politikā attiecībās ar Krieviju vērojama nedraudzīga un skarba attieksme. Šajā kontekstā viņš pievērsa uzmanību ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem, kurš iepriekš Vašingtonas līniju attiecībās ar Maskavu nosauca par "aprobežotu".

Peskovs piebilda, ka ASV mākslīgi bremzē sadarbību ar Krieviju ekonomikā un zinātnē un tas kaitē abu valstu attiecībām. Viņš konstatēja, ka Maskavas un Vašingtonas kontaktos saglabājas neprognozējamība, "un tas ir ļoti slikti".

Kārtējais spriedzes pieaugums Krievijas un ASV attiecībās sākās pēc ASV prezidenta Džo Baidena intervijas, kuras laikā viņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu par to, vai uzskata Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu par slepkavu. Pēc tam ĀM uzaicināja vēstnieku Vašingtonā Anatoliju Antonovu ierasties Maskavā uz konsultācijām. Pie tam diplomāti uzsvēra, ka nevēlas pieļaut neatgriezenisku degradāciju abu valstu attiecībās, ko Vašingtona, pēc būtības, iedzinusi strupceļā.

ASV pēdējā laikā runā par "Krievijas agresijas" eskalāciju un karaspēku pārvietošanos Krimā un pie Ukrainas austrumu robežām. Vašingtona aicināja Maskavu izskaidrot šos manevrus un pauda, ka ir gatava pārrunām. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs sarunā ar RIA Novosti norādīja, ka nepieciešamie komentāri šajā kontekstā sniegti nedēļu iepriekš, un piebilda: ASV piedāvātajā "tonī un perspektīvā" Krievija dialogu neturpinās, un Vašingtonai vajadzēs apmierināties ar jau saņemtajiem skaidrojumiem.

72
Tagi:
Peskovs, Krievija, ASV
Pēc temata
Kijeva atzinusi, ka gatavojas karot ar Krieviju. ASV prezidents apsolīja atbalstu
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Sergejs Lavrovs

Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību

62
(atjaunots 17:14 09.04.2021)
Krievijas ārlietu ministrs skarbiem vārdiem novērtēja ASV destruktīvo politiku attiecībās ar Krieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Krievija vairs neredz iemeslus, kur dēļ tai vajadzētu ASV un to sabiedrotos uzskatīt par partneriem, kam var uzticēties, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.

"Valsts pastāvēšanai nodrošināšanai nozīmīgās jomās mēs nevaram paļauties uz viņu noskaņojumu un uz to, kuru kāju no rīta viņi pirmo cels no gultas," diplomāta vārdus citēja RIA Novosti.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtonas izteikumi par gatavību veidot prognozējamas attiecības ar Krieviju izskatās nepārliecinoši.

"Mēs dzirdam, ka tagad Valsts departamenta oficiālais pārstāvis ziņoja, ka būs sankcijas, bet ASV ir vēlas prognozējamas un stabilas attiecības ar Krieviju. Vārdi izklausās nepārliecinoši, gaidīsim konkrētus darbus," paskaidroja ārlietu ministrs.

Pie tam, viņš piebilda, Maskava ir gatava jaunām sankcijām no ASV un citu rietumvalstu puses.

"Mēs atbildēsim uz jebkādiem nedraudzīgiem soļiem, tas ir pats par sevi saprotams," uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Diplomāts kontatēja, ka ASV administrācijas darbības pret Krieviju rada aizvien asāku kritiku arī pašās Savienotajās Valstīs.

"Pat tāda Vašingtonai labvēlīga struktūra, kā Atlantijas padome, jau publicē materiālus, kuros tiek kritizēta ASV absolūtā strupceļa līnija attiecībās ar ASV," teica Lavrovs.

"Varbūt pat aprobežota (līnija – red.), kas nenes nekādus rezultātus no mērķu viedokļa, kas tika izziņoti, ieviešot sankcijas," secināja Krievijas ĀM vadītājs.

Iepriekš vēstīts, ka Krievijas un ASV attiecības nonākušas strupceļā, kad ASV prezidents Džo Baidens nosauca Krievijas valsts vadītāju par "slepkavu". Atbildot uz šo soli, Maskava atsauca no Vašingtonas savu vēstnieku Anatoliju Antonovu konsultācijām.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paskaidroja, ka diplomāts izsaukts konsultācijām un abu valstu attiecību pārvērtēšanai.

Nesen kļuva zināms, ka Antonova atgriešanās ASV pagaidām nav plānota. To žurnālistiem paziņoja ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Tas nav tuvāko dienu jautājums. Par termiņiem pieņemsim lēmumu atbilstoši tam, kādi soļi sekos no Vašingtonas puses divpusējās attiecībās," paskaidroja Rjabkovs.

62
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Kremlis pastāstīja par nodomu revidēt attiecības ar ASV

Atmodies: Bebrenes apkaimē nofilmēts lācēns

0
(atjaunots 13:31 15.04.2021)
Netālu no Bebrenes Augšdaugavas novadā manīts pusaugu lācis. Speciālisti brīdina, ka, pavasarim iestājoties, jāuzmanās pastaigās pa mežu un tā tuvumā – lāči mostas un var tuvoties mājām uztura meklējumos.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Sociālajā tīklā Facebook parādījies video ieraksts par lācēnu Bebrenes apkaimē Augšdaugavas novadā, ko nofilmējis kāds garāmbraucošs automobilists. Lācēns ātri skrien pa lauku, pēc tam pazūd jaunaudzē. Speciālisti ziņo, ka aprīlī pirmie no ziemas miega mostas tēviņi, pēc tam sāk mosties mātītes ar lācēniem. Pieaugušie lāči pēc ilgā miega kādu laiku labprāt pavāļājas saulītē, lai atmostos, bet jaunieši aktīvi spēlējas un dažkārt var iznākt pie cilvēkiem.

Jāpiezimē, ka nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais speciālists Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākā daļa ķepaiņu mīt Latvijas dienvidu daļā. Speciālists pastāstīja, ka saskaņā ar četriem galvenajiem kritērijiem – dzīvnieku skaits, izlatība, dzīves vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – veiktais monitorings liecina: lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts 2015.-2018. gg.

Iepriekš ziņots, ka 2020. gadā lāču populācija mazliet pieaugusi Igaunijas darbību rezultātā. Pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai, un tagad viņiem kļuvis šauri valsts teritorijā. Lāči ieradās Latvijā.

Pie tam lāči ne tikai pastaigājas teritorijā gar robežām – viņi dodas tālāk un iekārtojas jaunās vietās.

Lāčus medīt ir aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamiem dzīvniekiem un atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes kontrolē.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā neuzskata par grēku izpostīt biškopju stropus. Tāpēc ieteicams savlaicīgi pasargāt bišu dravas.

0
Tagi:
lācis, dzīvnieki
Pēc temata
Latvijas mežos jau dzīvo līdz 70 lāči, taču sēņotāji bez bailēm dodas "klusajās medībās"
Lācēni Valkas apkaimē atkal kļuvuši par sociālo tīklu zvaigznēm
Nebijis gadījums priekš Latvijas: Madonas novadā lācis uzbruka kumeļam