Autoosta Severnije vorota

No Maskavas uz Latviju un Lietuvu tiks norīkoti papildu autobusi.

88
(atjaunots 14:57 01.12.2019)
Reisi tiks veikti maršrutā Maskava – Rēzekne – Daugavpils – Viļņa – Kauņa – Marijampole no autobusu stacijas "Severnije vorota" Maskavā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Jaungada svētku gaidās no Maskavas uz Latviju un Lietuvu norīkos papildu autobusu reisus, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Valsts unitārā uzņēmuma "Mosgortrans" preses dienestu.

Uzņēmums vēsta, ka autobusi izbrauks no starptautiskās autoostas "Severnije vorota" Maskavā laika posmā no šī gada 21. decembra līdz 2020. gada 8. janvārim, izņemot 31. decembri. Atiešanas laiks 20:45.

Autobusi kursēs maršrutā Maskava – Rēzekne – Daugavpils – Viļņa – Kauņa – Marijampole.

Pārvadājumus nodrošinās SIA Norma-A. Biļešu pārdošana jau ir sākusies. Tās var iegādāties autoostu kasēs vai tiešsaistē.

88
Pēc temata
Aizkavējies pasažieris "nomīnējis" Lux Express autobusu Sanktpēterburgā
Latvijas iedzīvotājus aicina izmantot drošības jostas autobusos
Lux Express: Latvijā iekšējie pasažieru pārvadājumi nes vienīgi zaudējumus
KF ĀM

KF ĀM komentēja paziņojumus par radiācijas koncentrāciju virs Ziemeļeiropas

32
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka Krievijas perspektīvo bruņojumu "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumi varēja kļūt par radiācijas fona palielinājuma iemeslu virs Ziemeļeiropas, ir absolūti nepamatoti, sacīja RIA Novosti KF ĀM vadītāja vietniek Sergejs Rjabkovs.

"Es, protams, pievērsu uzmanību šiem materiāliem, taču vēlos teikt, ka šis nav pirmais un ne pēdējais gadījums. Turpmāk mēs vēl redzēsim ne mazumu ieganstu, kad no Amerikas puses sekos informatīvi iepludinājumi, gan anonīmi, gan atbildīgo personu vārdā. Iepludinājumi sakarā ar mūsu turpinātajiem darbiem perspektīvu kodola savaldīšanas sistēmu attīstības nozarē," sacīja Rjabkovs, komentējot dažu rietumu mediju materiālus, kuros tiek apgalvots, ka radiācijas līmenis virs Ziemeļeiropas varēja pacelties "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumu dēļ.

"Protams, es kategoriski noliedzu šāda veida sasaistes kā absolūti nepamatotas. Tas ir propagandas elements, kopējo amerikāņu pūliņu elements, kuru mērķis ir iesēt nepārliecību, sevišķi eiropiešu vidū, saistībā ar notiekošo," piebilda Rjabkovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava piedāvāja un turpinās piedāvāt ASV "nodarboties ar mūsu perspektīvo sistēmu tematiku plašākā daudzu faktoru kontekstā, kuri ietekmē stratēģisko stabilitāti, ar uzsvaru uz tām perspektīvajām amerikāņu sistēmām, kuras rada ārkārtīgi destabilizējošu ietekmi uz visu situāciju".

"Amerikāņi zina mūsu uzskaitījumus, viņiem ir zināms par mūsu raizēm. Atšķirībā no ASV mēs izvēlamies darīt to proporcionāli un aiz aizvērtām durvīm, bet kolēģi iet pa citu ceļu, kurš līdzinās tam, kas notika pēdējo dienu laikā ar Afganistānas sižetu. Tā ir daļa no kopējā kursa un ar ieroču kontroles lietu tam visam nav nekāda sakara," nobeigumā sacīja Rjabkovs.

Iepriekš SAEA paziņoja, ka nelielais radioaktīvo izotopu koncentrācijas kāpums atmosfērā virs Ziemeļeiropas nerada draudus cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Krievija, paziņoja SAEA, ka to teritorijā nav reģistrēti notikumi, kuri spētu novest pie paaugstinātas radioizotopu koncentrācijas gaisā.

Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju, kuriem ir tā saucamā reaktorā izcelsme. Tāpat tika ziņots, ka, saskaņā ar Nīderlandes Nacionālā veselības un apkārtējās vides institūta (RIVM) aprēķiniem, šie izotopi it kā nāk no Krievijas puses un par notikušā iemeslu varēja kļūt degvielas elementa dehermetizācija kādas AES reaktorā.

Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka nekādu paziņojumu par draudiem vai avārijas situācijām, kuras varēja izraisīt paaugstināts radiācijas līmenis Krievijā, nav bijis, KF ir ideāla radiācijas drošības monitoringa sistēma.

32
Tagi:
radiācija
Pēc temata
Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu
Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

13
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

13
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieļauj, ka ASV vēlas atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija

0
(atjaunots 10:06 05.07.2020)
Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, norāda Krievijas ĀM.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV pārskatu par bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu un pieļāva, ka Vašingtona varētu atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija, vēsta RIA Novosti.

"Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu," norāda Krievijas ĀM.

Resors atzīmēja, ka apgalvojumi par to, ka Krievija it kā neievērojot 1974. gadā noslēgtajā PSRS un ASV Līgumā par pazemes kodolizmēģinājumu ierobežošanu paredzētās saistības, veidoti uz absolūti melīgiem pieņēmumiem.

"Kā jau bija sagaidāms, ne ar kādiem pierādījumiem nepamatotas amerikāņu pretenzijas par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi kodolizmēģinājumu moratoriju, veicot kodoleksperimentus, kuri neatbilst amerikāņu "nulles jaudas" standartiem. Pie tam paši amerikāņi atzīst, ka viņiem nav zināms ne par tādu eksperimentu skaitu 2019. gadā, ne par to, vai tie vispār bijuši," uzsvēra ĀM.

Resors norādīja, ka Maskava ņem vērā savas starptautiskās saistības un tai nav jāseko nekādiem "ASV standartiem" šajā jomā.

Vašingtonas "iemestajām" ziņām vajadzētu novērst uzmanību no Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, piebilda ĀM.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "atsakoties no līguma ratifikācijas, ASV nostādījušas to uz pilnīga sabrukuma sliekšņa". Savukārt Maskava pirms 20 gadiem ratificējusi dokumentu un sekmīgi to pilda.

"Oficiāli apstiprinām, ka Krevija joprojām stingri ievēro izsludināto kodolizmēģinājumu moratoriju, kā arī VKAL nolikumus no izmēģinājumu aizlieguma viedokļa, lai arī līgums nav stājies spēkā," teica diplomāti.

Viņi piebilda, ka nav produktīvi apspriest ar Vašingtonu saistības kodolizmēģinājumu aizlieguma jomā, kamēr valsts nav ratificējusi līgumu.

Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums parakstīts 1996. gadā, tomēr vairākas valstis, ieskaitot ASV un Ķīnu vēl joprojām nav to ratificējušas.

Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, uzņēmās brīvprātīgas saistības neveikt tamlīdzīgus izmēģinājumus.

ASV ievēro pašas savu "nulles jaudas" standartu. Tas nav atzīts starptautiski, tomēr Savienotās Valstis izmanto minēto standartu, lai novērtētu citu valstu politiku.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās