airBaltic

Kaļiņingrada lūdz airBaltic ņemt vērā tūristu plūsmu un dot lidmašīnas

78
(atjaunots 16:27 29.11.2019)
Reisi no Rīgas uz Kaļiņingradu ir sezonāli un ziemas periodā tiek apturēti, taču elektronisko vīzu ieviešana uz Krievijas eksklāvu palielināja tūristu plūsmu un var nodrošināt pietiekamu pasažieru skaitu.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Avioreisus no Rīgas uz Kaļiņingradu vēlas padarīt par regulāriem visa gada garumā, paziņoja reģiona gubernators Antons Aļihanovs tikšanās laikā ar Latvijas vēstnieku Māri Riekstiņu, vēsta "Vesti-Kaļiņingrad".

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic veic tiešos reisus maršrutā Rīga – Kaļiņingrada un atpakaļ laika posmā no aprīļa līdz oktobrim sešas reizes nedēļā. Taču ziemas lidojumu sezonā tiešie lidojumi ir izslēgti no saraksta.

Pēc Kaļiņingradas apgabala gubernatora Aļihanova sacītā, braucieni uz Latviju ir ļoti populāri reģiona iedzīvotāju vidū. Savukārt elektronisko vīzu ieviešana palīdzējusi piesaistīt tūristus no Baltijas valstīm, un regulārie reisi varētu būt visu gadu.

"Mēs saprotam, ka, varbūt, airBaltic neņēma vērā šo faktoru. Mēs redzam 17% kāpumu. Skaidra lieta, ka tie ir mūsu tūristi, kuri brauc atpūsties, izbaudīt Latvijas ainavas, vai arī tranzītā lido vēl kaut kur. Rīgas lidostai ir laba lidojumu bāze, labs galamērķu tīkls," paziņoja Aļihanovs.

Krievijas reģiona vadītājs palūdza Latvijas vēstnesim darīt zināmu lidsabiedrībai airBaltic lūgumu par regulāriem reisiem starp Rīgu un Kaļiņingradu visa gada garumā.

"Latvija šobrīd ieņem otro vietu mūsu reģiona apmeklējumu skaita ziņā ar elektroniskajām vīzām," piebilda Aļihanovs.

Krievija no 2019. gada 1. jūlija sākusi izsniegt bezmaksas elektroniskās vīzas uz Kaļiņingradas apgabalu 53 valstu pilsoņiem, tostarp arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem. Šāda vīza darbojas 30 dienas un ļauj uzturēties Kaļiņingradas apgabalā ne ilgāk par astoņām diennaktīm kopš iebraukšanas brīža. Lai saņemtu elektronisko vīzu, ir jāaizpilda pieteikums specializētā Krievijas ĀM portālā.

78
Pēc temata
Kaļiņingradas apgabalā vilnis ieskalojis jūrā tūristu no Latvijas
Tūrisms vai lēts benzīns. Mēneša laikā Kaļiņingrada izsniegusi 10 tūkstošus e-vīzu
Braukt uz Kaļiņingradu? Benzīns Latvijā nekļūst lētāks
Nosaukta galvenā problēma elektronisko vīzu noformēšanā Kaļiņingradas apmeklēšanai
Uzvaras parāde Maskavā

Uzvaras parāde Maskavā notiks 24.jūnijā. Putins devis rīkojumu gatavoties pasākumam

13
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties Uzvaras parādei, kas notiks Maskavā un citās pilsētās 24.jūnijā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzvaras parāde notiks Maskavā 24.jūnijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties pasākumam. Gājiens "Nemirstīgais pulks" tiks organizēts 26.jūlijā pēc Jūras kara flotes parādes, taču, ja epidemioloģiskā situācija to nepieļaus, pasākums tiks atlikts uz vēlāku laiku, stāsta RIA Novosti.

"Pavēlu sākt gatavoties militārajai parādei par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadadienai Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc darba tikšanās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka 24. jūnijs izraudzīts tāpēc, ka šajā dienā 1945.gadā notika leģendārā vēsturiskā uzvarētāju parāde, "kad pa Sarkano laukumu soļoja kareivji, kas cīnījās pie Maskavas n aizsargāja Ļeņingradu, kāvās pie Staļingradas, atbrīvoja Eiropu un ieņema triecienā Berlīni".

Valsts vadītājs uzdeva ievērot drošības pasākumus parādes sagatavošanas un norises laikā. "Riski visiem tās dalībniekiem jābūt minimizētiem, bet vislabāk – izslēgtiem," norādīja Putins.

Savukārt gājienu "Nemirstīgais pulks" valsts vadītājs ieteica atlikt līdz 26.jūlijam, jo tā norises gaitā nav iespējams ievērot sociālo distkanci. Šajā dienā notiks arī tradicionālā jūras kara parāde valsts jūras kara flotes galvenajās bāzēs.

"Tāpēc iesaku organizēt gājienu arī pēc parādes, tikai pēc citas, mēnesi vēlāk, 26.jūlijā. Tā ir vēl viena mūsu kara slavas diena – Jūras kara flotes diena," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja līdz tam laikam, pēc speciālistu domām, vēl saglabāsies kaut kādi riski un nebūs iespējams garantēt drošību, varētu tikt pieņemts lēmums par gājiena "Nemirstīgais pulks" atlikšanu uz vēlāku laiku.

Viņš uzsvēra, ka prioritāra valdībai ir cilvēku dzīvība, veselība un drošība.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šogad maijā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumu. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formatā.

13
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Lielais Tēvijas karš, Krievija
Pēc temata
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Trieciennieki iekrāsoja Maskavas debesis Krievijas valsts karoga krāsās
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju
Lidmašīna debesīs. Foto no arhīva

Kas notiks, ja Latvija nodos Atvērto debesu līguma ietvaros saņemtos datus ASV

49
(atjaunots 13:19 26.05.2020)
Datu nodošana, ko NATO valstis saņēmušas inspekcijas lidojumos virs Krievijas, Savienotajām Valstīm pēc to izstāšanās no Atvērto debesu līguma būs līguma pārkāpums, norāda Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Atvērto debesu līguma dalībvalstu saņemto datu nodošana trešajām valstīm nozīmē līguma "burta un gara" rupju pārkāpumu, tas ir jāizslēdz, sarunā ar RIA Novosti norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

Viņš paskaidroja, ka, saskaņā ar līguma noteikumiem, jebkura līguma dalībvalsts var pieprasīt no citas dalībvalsts informāciju par lidojumu, tas ir, fotofilmu. "Protams, trešajām valstīm, kas līgumā nepiedalās, tas nav paredzēts," atgādināja diplomāts.

Pēc viņa vārdiem, ņemot vērā līguma burtu un garu, tas (datu nodošana trešajām valstīm) ir jāizslēdz. Pretējā gadījumā tas būs dalībvalstu saistību rupjš pārkāpums, uzsvēra Gruško.

Viņš norādīja, ka Atvērto debesu līguma likteni pēc ASV paziņojuma par izstāšanos no vienošanās tālāk lems konference, ko 30-60 dienu laikā plāno sasaukt līguma depozitāriji (valstis, kas uzņēmušās saistību glabāt starptautiskā līguma tekstu un dokumentus par tā ratifikāciju) – Ungārija un Kanāda.

"Acīmredzot tas būs galvenais posms līguma likteņa izlemšanai apstākļos, kas viena no valstīm no tā izstājas un atbilstoši ar šo izstāšanos izved no līguma darbības zonas lielu rajonu, tas ir, ASV teritoriju," konstatēja diplomāts.

Pagaidām informācija par konferences sasaukšanu netiek sniegta, viņš piebilda.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Krievija jau vairākkārt ir atspēkojusi ASV pārmetumus par Līguma pārkāpumu. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpējas vienošanās pamata, un jebkādi ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

49
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva

Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas

0
(atjaunots 23:08 27.05.2020)
Latvija nevar atļauties stāvēt rāmi, kamēr Rietumeiropa pārpērk tās mediķus – ir jāpalielina algas.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele, bijusī Veselības ministrijas vadītāja Anda Čakša, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis apsprieda jauno Latvijas mediķu nākotni Latvijas radio ēterā.

Šonedēļ ārsts endokrinologs Uģis Gruntmanis pastāstīja, ka Latvijas medicīnas augstskolu studenti nesaista savu nākotni ar Latviju.

​"Tikko kolēģis pēc sava kursa novadīšanas veica aptauju 5. kursa studentiem. Viens no jautājumiem bija, cik taisās doties prom no Latvijas un kāpēc. 100% atbildēja ka plāno doties prom, dēļ mazām algām, un neredz iespēju virzīties uz augšu savā attīstībā," Gruntmanis pastāstīja savā lapā Twitter.

Jauno mediķu prombraukšanas problēma ne reizi vien tika apspriesta jau pirms Covid-19 pandēmijas. Pašā pandēmijas karstumā mediķu un pedagogu organizācijas nosūtīja atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pieprasīja sameklēt algu palielinājumam nepieciešamo finansējumu. Valsts, kas atbalstīja lielos uzņēmumus, neatrada naudu mediķiem, kuri riskē ar dzīvību.

Daudzi uzskata, ka pandēmija nesīs emigrācijas pastiprināšanos, it īpaši jauniešu vidū. Speciālisti uzskata, ka problēma skars arī jaunos veselības aprūpes darbiniekus un tas ietekmēs veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī.

Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis aicināja izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai mediķi zinātu, kāds būs algu modelis līs 2027. vai 2028. gadam, kā arī pievērsa uzmanību tam, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu. Citiem vārdiem sakot, jaunie mediķi no Latvijas var pārcelties uz turieni.

Veselības ministre Ilze Viņķele akcentēja, ka valsts nevar atļauties gaidīt, kamēr tās mediķus pārpērk, un nevar atļauties turpināt neracionāli izšķiest resursus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekle Anda Čakša arī atzīmēja, ka Latvija bieži kļūst par "donoru" medicīnas personāla migrācijā uz citām ES valstīm.

Starp aspektiem, kuri varētu novērst veselības aprūpes darbinieku aizplūšanu uz ārzemēm, Viņķele minēja skaidrus plānus nozares finansēšanas jomā ilgtermiņa perspektīvā un atalgojuma palielināšanas jautājumos.

Pēc Viņķeles domām, ļoti svarīga ir uzticība starp nozares darbiniekiem un personām, kas pieņem lēmumus, - tā tika sagrauta šī gada budžeta formēšanas gaitā. Atgādināsim, ka pēc budžeta sastādīšanas, kurā valdība atteicās no sava solījuma palielināt ārstu algas, medicīnas organizācijas pieprasīja pašas Viņķeles demisiju.

0
Tagi:
emigrācija, mediķi, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Ģimenes ārstu asociācija: izšķiež miljonus, bet labuma cilvēkiem nav
Nolēmi aizbraukt no Latvijas – maksā: ārsts tiesājas ar ministriju
Ārsts no Rīgas: Latvija pazaudēs lielu skaitu darbspējīgo cilvēku Covid-19 dēļ
Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes