Militārais eksperts Viktors Ļitovkins, foto no arhīva

"Kājām gaisā": eksperts paskaidroja, kādēļ KF nosaukta par galveno draudu NATO

64
(atjaunots 14:23 29.11.2019)
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas vadītājs nosauca Krieviju par "reālu draudu" NATO. Militārais eksperts Viktors Ļitovkins izteica pieņēmumu radio Sputnik ēterā, par ko liecina šāds paziņojums.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievija rada NATO "reālu draudu", paziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Valess priekšvēlēšanu debašu laikā Karaliskajā Apvienotajā aizsardzības pētījumu institūtā (RUSI).

"Pastāv reāli draudi no Krievijas puses, piemēram, NATO. Krievija soli pa solim, milimetru aiz milimetra testē mūsu apņēmību," citē ministru RIA Novosti.

Pēc Valesa domām, Krievija daļēji šim nolūkam izmanto Ukrainu, pielietojot hibrīdo karu.

Ministrs aicināja Ziemeļatlantijas aliansi, Eiropas Savienību un valstis, kas ietilpst Five Eyes specdienestu sabiedrībā (ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande) pārņemt kontroli pār situāciju un "dot Krievijai izšķirošu atbildi".

Šādus vārdus nedrīkst uztvert nopietni, uzskata militārais eksperts, pensionētais virsnieks Viktors Ļitovkins.

"Tas liecina par Karalistes aizsardzības ministra garīgo saslimšanu. Krievija nevienam nedraud, tā netuvojas NATO robežām – NATO ir tā, kas tuvojas Krievijas robežām un izvieto tur vērā ņemamus karaspēku kontingentus. Savukārt sarunas par to, ka Krievija kādam draud – tas ir mēģinājums visu sagrozīt kājām gaisā, mainīt iemeslu un sekas. NATO bombardēja Dienvidslāviju, iebruka Irākā, Afganistānā, Lībijā. Daži NATO locekļi joprojām nelikumīgi atrodas Sīrijā, zog Sīrijas naftu. Krievija tā nekad nav darījusi un nedara. Tādēļ viņi iebiedē Eiropas iedzīvotājus, lai izspiestu no tiem naudu amerikāņu ieroču iegādei, rada baiļu atmosfēru – tā ir vieglāk vadīt iedzīvotājus," pateica Viktors Ļitovkins radio Sputnik ēterā.

64
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Deputāts: NATO plāni kosmosā novedīs pasauli pie katastrofas
NATO grib "sarunāt", kā noslēpt savu nāvi
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Makrons: NATO smadzenes ir mirušas, Eiropai vajadzīgs stratēģisks dialogs ar Krieviju
Sputnik V

Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem

47
(atjaunots 16:19 26.02.2021)
Krievijas Tiešo investīciju fonda direktors konstatēja, ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē.

RĪGA, 26. februāris - Sputnik. Krievijā izstrādātās vakcīnas "Sputnik V" koronavīrusa profilaksei pretinieki cenšas vājināt uzticību preparātam pasaulē, jo tas ir viens no labākajiem, un viņi no tās vienkārši baidās, konstatēja Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) direktors Kirils Dmitrijevs, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju ka patlaban iespējams runāt ne tikai par vakcīnas "Sputnik V" starptautisku atzīšanu, bet arī par tās līdera vietu pasaulē... Mums jābūt pieticīgiem, tomēr godīgiem. Mums ir vienas no labākajām vakcīnām pasaulē, tas ir liels Krievijas zinātnieku varoņdarbs, ar to jālepojas," paziņoja Dmitrijevs izstādē, kas veltīta Krievijas līdera vietas vēsturei virusoloģijas jomā. Izstāde tapusi uz Krievijas vēstures biedrības bāzes.

"Daudzi Krievijas ienaidnieki centušies mazināt uzticēšanos Krievijai, tomēr mēs saprotam, ka viņi šķiež tādas pūles, lai grautu uzticību Krievijas vakcīnai, jo tā ir viena no labākajām pasaulē un viņi no tās vienkārši baidās," viņš ir pārliecināts.

Iepriekš zinātniskais žurnāls Lancet publicēja "Sputnik V" klīnisko pētījumu trešās fāzes rezultātus, kas apstiprina tās augsto efektivitāti un drošību. Klīnisko izmēģinājumu III fāzes gaitā "Sputnik V" parādīja izcilus efektivitātes un drošības, kā arī imunogēnos rādītājus – vakcīnas efektivitātes sastādīja 91,6%. Vakcīna pilnā mērā pasargā no jaunās koronavīrusa infekcijas smagas gaitas. Vakcīnas "Sputnik V" pielietojums apstiprināts vairāk nekā 30 valstīs. Valstīs, kurās tā apstiprināta, kopā dzīvo vairāk nekā 1,1 miljards cilvēku.

47
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Varat būt mierīgi: "Sputnik V" ir efektīva pret koronavīrusa jaunajiem štammiem
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Lietuvā izskanējis "sensacionāls" pieņēmums par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

72
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

72
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna