Sputnik egle GUMā

Sputnik egle GUMā 33 valodās pastāstīs par Jaungada ziņām no visas pasaules

42
(atjaunots 18:59 28.11.2019)
Kad PSRS laikos Salaveci sāka aicināt ciemos uz mājām? Kur izdomāja Ziemassvētku egļu rotājumus? Atbildes uz šiem un daudziem citiem aktuāliem jautājumiem, kā arī jaunākas ziņas no dažādām pasaules malām GUMa apmeklētāji uzzinās no ziņu lentes, kas apvij egli.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik digitālā egle ar ziņām no visas pasaules izaugusi Krievijas galvenajā laukumā. Šogad Sputnik atzīmē savu 5 gadu jubileju, un inovatīvā mākslas objekta uzstādīšana GUMa pirmajā līnijā kļuva par gaviļnieka dāvanu maskaviešiem un Krievijas galvaspilsētas viesiem.

Новогодняя елка Sputnik в ГУМе
© Sputnik /
Sputnik egle GUMā

Ko pieņemts likt uz Jaungada svētku galda Francijā un Itālijā? Kura ir visapmeklētākā Salaveča rezidence NVS valstīs? Kas ir galvenais Jaungada personāžs Kambodžā? Kad PSRS laikos Salaveci sāka aicināt ciemos uz mājām? Kur izdomāja Ziemassvētku egļu rotājumus? Atbildes uz šiem un daudziem citiem aktuāliem jautājumiem, kā arī jaunākas ziņas no dažādām pasaules malām GUMa apmeklētāji uzzinās no ziņu lentes, kas apvij egli.

Starptautiskā informācijas aģentūra un radio Sputnik, kura ietilpst mediju grupā "Rossija segodņa", strādā daudzās pasaules valstīs un zina visas pasaules valstu svētku tradīcijas. Tādēļ ziņas un apsveikumi būs daudzvalodīgi. Turklāt GUMa apmeklētāji un Sputnik un RIA Novosti lasītāji varēs atsūtīt savus Jaungada novēlējumus, kas tiks translētas uz egles. Lai to izdarītu, viņiem būs jāseko mūsu ziņām.

"Sputnik korespondenti strādā visā pasaulē. Šeit, uz Maskavas centru, arī brauc tūristi no dažādām valstīm. Ceru, ka viņiem būs patīkami pienākt klāt pie mūsu Sputnik egles, izlasīt Jaungada apsveikumus savā dzimtajā valodā un uzzināt, kā šie svētki tiek svinēti dažādās pasaules malās," norādīja Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" pirmais galvenā redaktora vietnieks Sergejs Kočetkovs.

Unikālais Sputnik inovatīvais mākslas objekts ir daļa no projekta "Jaungada Egles GUMā Sarkanajā laukumā", kurš tiek rīkots jau 12 gadu pēc kārtas. Tradicionāli valsts galvenā veikala partneru kompānijas pārvērš to par pasakainu mežu gandrīz uz diviem mēnešiem. Visi gribētāji varēs to izstaigāt no 27. novembra līdz 19. janvārim.

Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" un Sputnik ir GUM-Slidotava, projekta "Jaungada Egles GUMā Sarkanajā laukumā" un GUM-Gadatirdziņš informatīvie partneri.

Sputnik vietnes strādā 33 valodās, tostarp angļu, arābu, spāņu, itāliešu, ķīniešu, poļu, portugāļu, serbu, turku, franču un hindi. Sputnik vietnes sniedz lasītājam daudzveidīgu saturu: infografiku, fotoreportāžas, tiešo ēteru, video, interneta aptaujas. Līdztekus operatīvajām ziņām Sputnik publicē arī analītiskos materiālus un ekskluzīvas intervijas.

Sputnik informatīvo resursu auditorija sastāda vairāk nekā 60 miljonus apmeklētāju mēnesī, Sputnik China profila sekotāju skaits Weibo pārsniedz 10,5 miljonus. Divdesmit divos redakcijas centros visā pasaulē no Pekinas līdz Montevideo strādā vairāk nekā tūkstotis desmitiem tautību cilvēku. Galvenais Sputnik birojs atrodas Maskavā.

42
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva

Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts pastāv iespēja apiet sankcijas

14
(atjaunots 14:27 05.06.2020)
Tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu, taču, ja tas notiks, gaidāms milzīgs starptautiskais skandāls.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Aģentūra Bloomberg informēja, ka ASV jaunās sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" paredz paplašināt esošos ierobežojumus un attiecināt tos uz visām kompānijām, kas veic cauruļvada būvdarbus, kā arī apdrošina projekta dalībniekus un sniedz viņiem ostu pakalpojumus. Viens no likumprojekta autoriem, republikānis Teds Krūzs paziņoja, ka ar sankcijām saskarsies ikviens, kas piedalās projekta īstenošanā.

Ir jānoskaidro nianses – pret kādiem būvdarbu dalībniekiem tiks noteiktas sankcijas, sarunā ar Sputnik Latvija sprieda Enerģētikas un finanšu institūta Enerģētikas departamenta vadītājs Jurijs Rikovs.

"Var izrādīties, ka darbi jāveic tā, lai neskartu rietumu partnerus. Tas būs grūti, tomēr principā iespējams," viņš uzsvēra.

Kā piemēru viņš minēja Krievijas kuģi "Akademik Chersky", kas var pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Tas atbilst visām prasībām, tā ekspluatācijai saņemta rietumvalstu partneru principiāla piekrišana. "Otram kuģim – "Fortuna" nav nepieciešamās pozicionēšanas sistēmas, tomēr tas var noturēties uz vietas ar vācu velkoņu palīdzību. Iespējams, nāksies iztikt bez tiem, tiks atrasts cits risinājums," atzīmēja Rikovs.

Viņaprāt, tikai aizliegums strādāt teritoriālajos ūdeņos nozīmēs "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pilnīgu pārtraukšanu. "Domāju, tiktāl nenonāks – tas būs milzīgs starptautiskais skandāls," atzīmēja eksperts.

"Jaunās sankcijas radīs nopietnu šķērsli, tomēr jebkādiem ierobežojumiem vienmēr ir apiešanas manevri. "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigta un sāks darbu. Jautājums ir par to, kādiem spēkiem un kādos termiņos, jo visas sankciju radītās problēmas prasa resursus un laiku to risināšanai," konstatēja Rikovs.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

14
Tagi:
Krievija, sankcijas, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume" uz 20 gadiem atbrīvota no ES Gāzes direktīvas normām
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: Krievijai ir kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Austrija asi kritizē pret "Ziemeļu straumi 2" ieviestās sankcijas
LADA 4x4 Vision

Pēc "Ladas" uz Krieviju: AutoVAZ vairs netirgos automašīnas Latvijā

47
(atjaunots 13:22 04.06.2020)
Krievijas automašīnu gigants AutoVAZ izved zīmolu "Lada" no Eiropas Savienības tirgus, tomēr, iespējams, atgriezīsies ar jaunu modeli.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Lada Automobile GmbH Deutschland – automašīnu Lada ģenerālais izplatītājs Eiropā, kā arī Krievijas automašīnu kompānija "AutoVAZ" apstiprināja informāciju par to, ka zīmols "Lada" pamet Eiropas Savienības tirgu, vēsta Gazeta.ru.

Aiziešanas iemesls – stingrāku ekoloģisko standartu pieņemšana ES.

AutoVAZ direktors sabiedrisko sakaru jautājumos Sergejs Iļjinskis paskaidroja, ka kompānijai nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus, lai modificētu dzinējus atbilstoši jaunajiem ekoloģijas standartiem, jo automašīnu Lada pārdošanas apjomi ES ir visnotaļ pieticīgi.

Zināms, ka automašīnu Lada pēdējā partija pameta AutoVAZ ekskluzīvā importētāja noliktavu Vācijā 2020.gada martā.

"Lada Deutschland" pārstāvis informēja, ka tagad noliktavās palikušas tikai dažas automašīnas Lada Vesta standarta komplektācijā. Pārējās automašīnas ir pārdotas.

ES pieejamo automašīnu "Lada" līnijā bija iekļauta Lada Granta, Lada Vesta un 4x4 (Niva). Pie tam, kā atzīmēja eksperts Sergejs Ifanovs, Niva ir labi pazīstams un iemīļots modelis Eiropā.

Acīmredzot, zīmols "Lada" vairs Eiropas Savienības tirgū neatgriezīsies. Tā iemesls ir alianses Renault-Nissan-Mitsubishi (tajā strādā arī Krievijas "AutoVAZ") jaunā mārketinga politika.

Jaunā mārketinga politika pieņemta atbildei uz pandēmijas radītās krīzes izaicinājumiem. Jaunās doktrīnas pamatā ir tēze, ka Renault un Davia ieņems dominējošās pozīcijas tirgū, bet citi alianses dalībnieki var prezentēt savus modeļus tikai gadījumā, ja tie neradīs konkurenci jau minētajiem.

Tomēr AutoVAZ pieļāva, ka varētu atgriezties Eiropas Savienības automašīnu tirgū patstāvīgi, tagad jau ar jaunu zīmolu.

Savukārt pagaidām tie, kuri vēlas nopirkt "Lada", būs spiesti braukt tai pakaļ uz Krieviju. Labi, ka Krievijas robeža Latvijā nav tālu.

47
Tagi:
automašīnas, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijā trūkst rezerves daļu, gaidiet zādzības: kādas automašīnas ir riska zonā
Pircējiem Vācijā prezentē jaunās Lada Vesta
Čīlē nejauši atrasts vienīgais mikroautobuss RAF-977 "Latvija" pasaulē
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

10
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

10
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības