Krievijas karodziņi. Foto no arhīva

Parādiet visai pasaulei: Apple iekļāva Krimu Krievijas sastāvā

42
(atjaunots 17:46 28.11.2019)
Kompānija Apple novērsusi kļūdu lietotnē "Laikapstākļi", un tagad Krima tiek attēlota kā Krievijas teritorija.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Apple mobilajā lietotnē "Laikapstākļi" Krima tagad tiek attēlota kā Krievijas teritorija. Krimā līksmo un piedāvā amerikāņu kompānijai neapstāties pie sasniegtā, vēsta RIA Novosti.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "īslaicīgi okupēto" teritoriju. "Demokrātiskie" Rietumi arī nevēlas ņemt vērā Krimas iedzīvotāju gribu un izvēlas atbalstīt Ukrainas pozīciju. Tādēļ daudzās kartēs pussala joprojām tiek attēlota Ukrainas sastāvā.

Taču kompānija Apple spērusi izšķirošu soli uz priekšu. Tā iekļāvusi Krimu Krievijas sastāvā mobilajā lietotnē "Laikapstākļi". Krimā uzskata, ka uz šo soli Amerikas milzi iedrošināja nevēlēšanās zaudēt perspektīvo un ienesīgo Krievijas noieta tirgu.

Поиск в приложении Apple Погода.
Sputnik Латвия
Apple "Laikapstākļi" ekrānuzņēmums

Komentējot situāciju, Valsts domes deputāts no Krimas reģiona Mihails Šeremets paziņoja, ka Apple beidzot ir novērsusi kļūdas, kas saistītas ar Krimas teritoriālo piederību. Un tikšanās laikā ar Apple pārstāvi Krievijā Darju Jermoļinu Valsts domes Drošības komitejas vadītājs Vasīlijs Piskarjovs izteicās analoģiski.

Turklāt Piskarjorvs uzskata, ka Apple nebūtu jāapstājas pie sasniegtā. Kompānija var parādīt visai pasaulei objektīvas un taisnīgas Krimas realitātes uztveres piemēru. Kā arī, pēc viņa domām, Apple derētu aizdomāties par savas pārstāvniecības atvēršanu Krimā.

Atgādināsim, ka Krievijas vadība daudzkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārzemju delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena un tā paša secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata, un Krimas iedzīvotāju izvēli attiecībā uz pievienošanos Krievijas 2014. gada referendumā nodiktējušas paša reģiona iedzīvotāju intereses.

42
Pēc temata
Latvijas ĀM pastāstīja, kā tūristiem doties uz Krimu
Ukrainas vēstnieks Latvijā sacēlis skandālu par braucienu uz Krimu
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
"Mis Ukraina 2019" pārsteigusi žurnālistus ar atbildi par Krimas piederību
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

18
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

18
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Eiropas Savienība

Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

15
(atjaunots 08:58 02.03.2021)
Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva gandrīz par vienīgo tēmu, ko apsprieda ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju padomes sēdē.

RĪGA, 2. marts - Sputnik. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji ir uzsākuši tehnisko procedūru jaunā pret Krieviju vērsto sankciju saraksta noformēšanai cilvēktiesību pārkāpumu režīma ietvaros. Paredzams, ka sarakstā tiks iekļauti Krievijas Federācijas pilsoņi, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās.

"Jā, tikko uzsākta rakstiska procedūra," paziņoja avots.

Eiropas Savienības dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju (COREPER) padomes sēde tika atklāta pirmdien. Saskaņā ar darba kārtību, pēc sankciju saraksta saskaņošanas pastāvīgie pārstāvji uzsāk tehniska noformējuma rakstveida procedūru. Pēc tās pabeigšanas sankciju sarakstu publicēs oficiālajā žurnālā, un tas stāsies spēkā. Tas notiks 2. vai 3. martā.

Kā iepriekš ziņoja oficiālais ES pārstāvis, sankciju saraksta sagatavošana turpinājās līdz pēdējam brīdim. Pēc viņa vārdiem, "pagaidām nav iespējams runāt par kādām detaļām".

"Process, ko uzsāka Žuzeps Borels pēc ES Ārlietu padomes sēdes rezultātiem, nav pabeigts, un mēs nevaram komentēt procedūras, kas notiek padomē līdz to galīgai apstiprināšanai," pauda ES pārstāvis.

Borels, kurš iniciēja jaunā ES sankciju režīma izstrādi, piedāvāja nosaukt to Navaļnija vārdā pēc analoģijas ar amerikāņu "Magnitska likumu", bet ES dalībvalstis šo ideju neatbalstīja.

Jaunais sankcijas režīms paredz ierobežojošus pasākumus par cilvēktiesību, tai skaitā sirdsapziņas brīvības, tiesības uz miera sapulcēm pārkāpumiem, kā arī par genocīdu, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību. Tas ietver atbildīgo par cilvēktiesību pārkāpumiem personu un organizāciju aktīvu un ekonomisko resursu iesaldēšanu ES teritorijā. ES dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu fizisko personu no sankciju saraksta ieceļošanu vai tranzītu caur savu teritoriju.

Tiek uzskatīts, ka jaunās sankcijas var skart Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju, Krievijas ģenerālprokuroru, Krievijas ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāju un Krievijas nacionālās gvardes vadītāju.

Pret Krieviju vērstās sankcijas kļuva par teju vienīgo COREPER pirmdienas sēdes tēmu, lai gan parasti šādām tikšanām tiek sagatavota ļoti piesātināta darba kārtība. Izņemot sankcijas pret Krievijas Federāciju, sēdes darba kārtībā tika iekļauta programmas "Eiropas nākotne" apspriešana.

2020. gada oktobrī Eiropas Savienība saskaņoja sankcijas pret sešām privātpersonām un vienu organizāciju no KF sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

2. februārī Maskavas pilsētas Simonovska tiesa atcēla Aleksejam Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu lietā par naudas līdzekļu laupīšanu 30 miljonu rubļu apmērā kompānijā "Yves Rocher" un aizvietoja to ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem kolonijā.

Apgalvojumus par to, ka Navaļnijs tiek vajāts par viņa politisko darbību, atspēkoja Eiropas cilvēktiesību tiesa: Strasbūra neatzina politisku zemtekstu "Yves Rocher" lietā (tieši pat to bija iesniegta sūdzība), lai arī piesprieda kompensāciju par mājas arestu, ko Krievijas varasiestādes apsūdzētajam izmaksāja.

15
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijā sodīs par sankcijām pret Krievijas medijiem
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts
Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

0
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

0
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu