Krievijas karodziņi. Foto no arhīva

Parādiet visai pasaulei: Apple iekļāva Krimu Krievijas sastāvā

39
(atjaunots 17:46 28.11.2019)
Kompānija Apple novērsusi kļūdu lietotnē "Laikapstākļi", un tagad Krima tiek attēlota kā Krievijas teritorija.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Apple mobilajā lietotnē "Laikapstākļi" Krima tagad tiek attēlota kā Krievijas teritorija. Krimā līksmo un piedāvā amerikāņu kompānijai neapstāties pie sasniegtā, vēsta RIA Novosti.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gadā. Marta plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "īslaicīgi okupēto" teritoriju. "Demokrātiskie" Rietumi arī nevēlas ņemt vērā Krimas iedzīvotāju gribu un izvēlas atbalstīt Ukrainas pozīciju. Tādēļ daudzās kartēs pussala joprojām tiek attēlota Ukrainas sastāvā.

Taču kompānija Apple spērusi izšķirošu soli uz priekšu. Tā iekļāvusi Krimu Krievijas sastāvā mobilajā lietotnē "Laikapstākļi". Krimā uzskata, ka uz šo soli Amerikas milzi iedrošināja nevēlēšanās zaudēt perspektīvo un ienesīgo Krievijas noieta tirgu.

Поиск в приложении Apple Погода.
Sputnik Латвия
Apple "Laikapstākļi" ekrānuzņēmums

Komentējot situāciju, Valsts domes deputāts no Krimas reģiona Mihails Šeremets paziņoja, ka Apple beidzot ir novērsusi kļūdas, kas saistītas ar Krimas teritoriālo piederību. Un tikšanās laikā ar Apple pārstāvi Krievijā Darju Jermoļinu Valsts domes Drošības komitejas vadītājs Vasīlijs Piskarjovs izteicās analoģiski.

Turklāt Piskarjorvs uzskata, ka Apple nebūtu jāapstājas pie sasniegtā. Kompānija var parādīt visai pasaulei objektīvas un taisnīgas Krimas realitātes uztveres piemēru. Kā arī, pēc viņa domām, Apple derētu aizdomāties par savas pārstāvniecības atvēršanu Krimā.

Atgādināsim, ka Krievijas vadība daudzkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārzemju delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena un tā paša secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata, un Krimas iedzīvotāju izvēli attiecībā uz pievienošanos Krievijas 2014. gada referendumā nodiktējušas paša reģiona iedzīvotāju intereses.

39
Pēc temata
Latvijas ĀM pastāstīja, kā tūristiem doties uz Krimu
Ukrainas vēstnieks Latvijā sacēlis skandālu par braucienu uz Krimu
Krimu apmeklēs liela rietumvalstu delegācija
"Mis Ukraina 2019" pārsteigusi žurnālistus ar atbildi par Krimas piederību
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

4
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

4
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva

Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT

16
(atjaunots 12:12 08.07.2020)
Tallina izvērtē iespēju pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī, informēja valsts ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

RĪGA, 8. jūlijs - Sputnik. RT un starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galveno redaktori Margaritu Simoņanu nepārsteidz Igaunijas vēlme aizliegt kanāla translāciju valstī.

Pirmdien Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka atbalsta Latvijas soli attiecībā pret RT un valdība izvērtē iespējas pēc Latvijas piemēra aizliegt RT translāciju valstī. Šim nolūkam Igaunijā tiks veikta analīze, kam jāapstiprina, vai kanāla translācijas ierobežojumi ir pareiza rīcība ar mērķi īstenot finansiālās sankcijas.

"Gandrīz nedēļu vēlāk arābu un spāņu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzības akcijai no RT pievienojusies Igaunija. Tagad mūsu kanālu var aizliegt arī tur. Latvijas un Lietuvas pēdās. Ko vajadzēja pierādīt," teica Simoņana. Viņas vārdus citēja RT vietne.

Aizvadītajā nedēļā Latvija aizliedza kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV translāciju, aizbildinoties ar to, ka tie piederot ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret ko vērstas Eiropas Savienības sankcijas. Pēc Latvijas, ar tādu pašu pamatojumu, nodomu aizliegt RT translāciju pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Kā zināms, starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" un RT ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir publiski pieejama.

Pret RT galveno redaktori Margaritu Simoņanu nekādas ES sankcijas nav attiecinātas. Kiseļovs atzīmēja, ka Latvijas regulatora norādītais aizlieguma iemesls nav juridiski pamatots, tāpēc Latvijai ir nekavējoties jāatjauno RT translācija ēterā un jāatvainojas.

Iepriekš Sputnik Igaunija darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Krievijas Ārlietu ministrija uzskata Baltijas valstu varasiestāžu darbības par informācijas telpas tīrīšanu bailēs no jebkāda Krievijas izcelsmes satura. Maskava atzīmēja, ka Krievijas mediju vajāšana Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".


16
Tagi:
Simoņana, Igaunija, RT
Pēc temata
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā Aļģirda Palecka atbalstam, foto no arhīva

Gitans Nausēda: Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības simbolu" Lietuvā

0
(atjaunots 15:13 08.07.2020)
Jāpiebilst, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera atbrīvošanu pieprasījuši pat labi pazīstami Lietuvas politiķi, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka "Sociālistiskās tautas frontes" bijušā līdera, par "spiegošanu" apsūdzētā Aļģirda Palecka uzvārds kļuvis par "nodevības un asinsizliešanas simbolu", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz amatpersonas interviju izdevumam "Obzor".

Lietuvas līderis paziņoja, ka pilsoņu lojāla vai nelojāla attieksme ir atkarīga no tā, vai cilvēks jūtas kā valsts daļa, vai var piedalīties lēmumu pieņemšanā, vai tiek ņemts vērā viņa viedoklis un intereses.

Prezidents atzīmēja, ka Lietuvas vēsturē zināms liels skaits nelietuviešu, kuri "atdevuši dzīvību" par Baltijas republiku. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas Lielkņazistes valsts darbinieku un karavīru kņazu Konstantīnu Ostrožski.

"Varu atsaukt atmiņā tatārus, karaimus, krievvalodīgos, kuri kopš seniem laikiem uzticami kalpojuši un vēl aizvien kalpo Lietuvas armijā, baltkrievus un krievus, kuri cīnījās kopā ar lietuviešu partizāniem, arī tos, kuri 1990. gada 11. martā parakstīja Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu – Nikolaju Medvedevu, Emanuelu Zingeri, Česlavu Okinčicu un citus. (..) Un diemžēl mums ir īsti lietuvieši, kuru uzvārdi kļuvuši par nodevības un asinsizliešanas simbolu: Aļģirds Paleckis, Antans Snečkus, Juozs Markulis... Daudzi lietuvieši padomju laikā bija soda bataljonu, ziņotāju, kolaboracionistu rindās," klāstīja valsts vadītājs.

Nausēda paziņoja, ka ikdienas dzīvē, dažādu iemeslu dēļ, it īpaši vēlēšanu priekšvakarā, daži cilvēki izvēlas nevis apvienošanas, bet šķelšanas ceļu. Pie tam prezidents pieļāva, ka šo cilvēku dzīvē, iespējams, ir problēmas, ko valsts nerisina vai piešķir pārāk maz uzmanības.

"Tāpēc dialoga ceļš ir ļoti svarīgs. Jo vairāk un atklātāk runāsim viens ar otru, jo ātrāk mēs atrisināsim šīs problēmas. Tāpēc es pats un mani padomnieki interesējas par nacionālo kopienu aktuālajiem jautājumiem un meklējam to risināšanas paņēmienus," viņš teica.

Komentējot situāciju ar mazākumtautībām Lietuvā, Nausēda konstatēja, ka negribētu dalīt pilsoņus pēc tautības, tomēr uzskata par svarīgu, lai valstī būtu radīti apstākļi dzimtās valodas un kultūras attīstībai.

"Mēs izvēlamies integrācijas, ne asimilācijas ceļu, tāpēc ka uzticamies saviem pilsoņiem, tāpēc ka uzskatām: atšķirības un to izpratne bagātina cilvēkus. Mēs ceram, ka tikai tā varēsim uzcelt tiltus un uzbūvēt stipru pilsonisko sabiedrību," teica prezidents.

Nausēda skaidroja, ka Lietuvas fundamentālie principi ir cieņa pret likumu un cilvēka brīvība.

Palecka lieta

2018. gada nogalē kļuva zināms, ka pret Aļģirdu Palecki un Deimantu Bertauski ierosināta lieta par "spiegošanu". Viņi apsūdzēti par to, ka rīkojušies organizētas grupas sastāvā kopā ar KF izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, kā arī nodarbojušies ar "spiegošanu" Krievijas izlūkdienesta vajadzībām.

Paleckis jau vairākkārt noliedzis vainu. Viņš uzskata, ka tiesvedības iemesls ir Lietuvas varasiestāžu atriebība par viņa interesi par notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī, kā arī par saziņu ar krieviem.

Politiķis atzīmēja, ka nav saskāries ar Krievijas izlūkdienestiem, viņš tikai rakstījis grāmatu par 13. janvāra notikumiem un sācis žurnālistisku izmeklēšanu. Tās ietvaros viņš intervējis pašlaik Krievijā dzīvojošos tālaika notikumu dalībniekus.

Pat pazīstami politiķi pieprasīja Palecka atbrīvošanu, tostarp – 60 cilvēki no Lietuvas neatkarības atjaunošanas aktu parakstījušo personu vidus.

Marta sākumā Lietuvas Ģenerālprokuratūra noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pēc būtības Palecka lietu  sāka izskatīt 1. jūnijā.

Iepriekš Šauļu apgabala tiesa mīkstināja ierobežojuma līdzekli politiķim. Tagad viņam ļauts noteiktā laikā pamest mājas, pie tam neizbraucot ārpus Viļņas. Iepriekš Paleckis vērsās tiesā ar lūgumu ļaut apmeklēt ārstu, ņemot vērā veselības problēmas.

0
Tagi:
Aļģirds Paleckis, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Kā Latvijā un citās valstīs notika piketi Palecka atbalstam
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
Labas gribas cilvēkus visā pasaulē aicina atbalstīt sirdsapziņas gūstekni Lietuvā
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru