Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova

Zaharova par pieminekļa nojaukšanu Rīgā: aptumšos Krievijas un Latvijas attiecības

65
(atjaunots 23:34 09.11.2019)
Padomju jūrniekiem veltītā pieminekļa nojaukšanu Rīgā Krievijas Ārlietu ministrija uzskata par barbarismu un starptautisko līgumu pārkāpumu.

RĪGA, 10. novembris – Sputink. Ja padomju jūrniekiem veltītā pieminekļa nojaukšana Rīgā paliks nesodīta, tas vēl vairāk aptumšos jau tāpat sarežģītās Krievijas un Latvijas attiecības, teikts Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārā, kas publicēts ĀM vietnē.

"Burtiski ik nedēļas no Latvijas pienāk ziņas par vandālisma aktiem pret pieminekļiem padomju kareivjiem, kuri ziedojuši dzīvības cīņā ar fašismu. Tie apstiprina LR valdošās koalīcijas radikāli noskaņoto pārstāvju plānus "reizi par visām reizēm pielikt punktu padomju memoriālajam mantojumam," teikts Krievijas ĀM komentārā.

Novembra sākumā vēstīts, ka demontēts padomju jūrniekiem veltītais piemineklis, kas atradās Rīgā, 50 metru attālumā no tagadējā Latvijas Jūras spēku štāba. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" paziņoja, ka konstatējuši - piemineklis padomju jūrniekiem ir pamests un sliktā stāvoklī. Taču vēsturnieks Aleksandrs Ržavins pastāstīja, ka monumentu uzturējuši kārtībā vietējie iedzīvotāji un jūrnieku apvienības pārstāvji.

Krievijas vēstniecība Latvijā nosauca notikušo par nepieņemamu starptautisko tiesību pārkāpumu, jo pieminekli nojauca bez saskaņošanas ar Krieviju, kaut gan to paredz spēkā esošā divpusējā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību, kas parakstīta 1994. gadā.

Latvijas ĀM uzskata, ka līgums ar Krieviju nav attiecināms uz minēto pieminekli, jo tas nav bijis uzstādīts apbedījuma vietā, nebija reģistrēts nedz Pieminekļu dokumentācijas centrā, nedz Rīgas Pieminekļu aģentūrā.

Krievijas ĀM šādam traktējumam nepiekrīt.

"Atgādinām, ka uz minēto pieminekli attiecas Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas līgums no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas kara pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Saskaņā ar Līguma 13. pantu, Latvijas valdība uzņemas saistības nodrošināt memoriālo būvju apkopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijā," teikts komentārā.

Zaharova atgādināja, ka Krievijas vēstniecība Rīgā iesniegusi protesta notu Latvijas ĀM un pieprasījusi no Latvijas puses skaidrojumus un nepieciešamos pasākumus nozieguma izmeklēšanai, seku novēršanai un vainīgo personu saukšanai pie atbildības.

"Neapšaubāmi, ja tamlīdzīgs barbarisms paliks nesodīts, tas vēl vairāk aptumšos jau tāpat sarežģīto Krievijas un Latvijas attiecību fonu, uzsvēra Krievijas ĀM oficiālā pārstāve.

65
Pēc temata
Latvijas varasiestādes brīdināja: piemineklis padomju jūrniekiem izmests izgāztuvē
Sākusies graušana? Rīgā demontēts piemineklis Baltijas zemūdeņu jūrniekiem
Latvijas Krievu savienība aicina ieviest sankcijas padomju pieminekļu nojaukšanas dēļ

saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma

29
(atjaunots 13:56 03.06.2020)
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļaus ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas teritorijā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.

Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.

Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.

Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.

Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.

Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.

Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.

ES prakse

Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.

Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.

EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

29
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Krievija
Pēc temata
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā

28
(atjaunots 11:22 03.06.2020)
Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli. To pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un valsts darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jautājumos. Atbilstošais dekrēts publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā portālā internetā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments stājas spēkā no tā parakstīšanas dienas, tas ir, no 2. jūnija.

"Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus un nepieļautu starptautisko attiecību saasināšanos, kas spētu izprovocēt militāros konfliktus, tostarp arī kodolkonfliktus," teikts dokumentā.

Valsts politikai kodolsavaldīšanas jautājumos raksturīgas aizsardzības īpatnības, taču tās pamati tiek precizēti atbilstoši ārējiem un iekšējiem faktoriem, uzsvēra prezidenta dekrēts.

Par galvenajiem riskiem Krievijai minēti sekojoši faktori:

  • kodolieroču un citu masu iznīcības ieroču esamība valstu rīcībā;
  • kodolieroču nekontrolējama izplatība;
  • kodolieroču izvietošana valstu teritorijā, kuru rīcībā koodolieroču nav;
  • uzbrukuma ieroču izvēršana citu valstu teritorijā;
  • pretraķešu aizsardzības līdzekļu un uzbrukuma sistēmu izvietošana kosmosā;
  • vispārējas nozīmes spēku paplašināšana pie Krievijas robežām.

Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks būtu informēts: atmaksa par agresiju ir neizbēgama.

Maskava vēl joprojām saglabā tiesības izdarīt kodoltriecienu atbildei uz analoģisku uzbrukumu vai gadījumā, ja radušies draudi valsts pastāvēšanai, kā arī situācijā, ja nepieciešama kodolsavaldīšana pret valstīm un koalīcijām, kas to uzskata par potenciālo pretinieku un kuru rīcībā ir kodolpotenciāls.

28
Tagi:
Vladimirs Putins, kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Eksperts: ASV militārie objekti Baltijā rada draudus
Politologs: aug kodolkara draudi
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
 Covid-19

"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS

0
(atjaunots 09:36 04.06.2020)
Kāpēc pēcpadomju valstīm izdevies izvairīties no traģiskā mirstības scenārija, kas koronavīrusa pandēmijas laikā vērojams vairākās Eiropas valstīs un ASV.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Danara Kurmanova. Pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis Aleksandrs Mjasņikovs Sputnik  videotilta gaitā pastāstīja, kā patiesībā attīstās koronavīruss un kāpēc pēcpadomju valstīs nav atkārtojušies Itālijā, Spānijā un ASV vērotie traģiskie notikumi.

Vai BCG glābs no koronavīrusa?

Daudzi zinātnieki un mediķi ir pārsteigti: mirstība koronavīrusa infekcijas rezultātā lielākajā daļā valstu, kas reiz veidoja PSRS, ir daudz zemāka nekā vidēji pasaulē. Servisa coronavirus-monitor.ru dati periodā līdz 1.jūnijam liecina, ka letālo gadījumu skaits tajās svārstās no 0,4% Uzbekistānā līdz 4,23% Lietuvā. Vienlaikus mirstība Itālijā un Lielbritānijā sasniedz 14%, Francijā – 15%, Beļģijā – 16%. Aleksandrs Mjasņikovs to dēvē par "padomju brīnumu".

"Politiķi un nopietni mediķi pašlaik to izvērtē, skatās uz bijušās PSRS valstīm, - stāstīja doktors Mjasņikovs. – Tas ir padomju brīnums. Smagi slimo un mirušo skaits atspoguļo epidēmijas patieso stāvokli. Savukārt visās bijušās PSRS valstīs mirstība ir daudzkārt zemāka. Jāsaprot, kāpēc tā. Varbūt runa ir par BCG (prettuberkulozes vakcīna, BCG – Bacillus Calmette–Guerin, kas tika plaši pielietota PSRS – red.) un, starp citu, jau ir pētījumi – amerikāņi sākuši vakcinēt BCG nelielām grupām. PVO arī saka: "Varbūt runa ir par imūnsistēmas atbildi uz BCG, taču pagaidām rekomendācijas nedosim."

Mjasņikovs pieļāva, ka pēcpadomju valstu iedzīvotāju imunitātes noturība pret koronavīrusu skaidrojama arī ar visai augsto tuberkulozes līmeni pagātnē.

"Daži zinātnieki piesardzīgi min, ka latentās tuberkulozes plašā izplatība noved pie tādām imūnsistēmas izmaiņām, ka koronavīruss it kā saskaras ar lielu pretestību, - precizēja speciālists. – Tomēr mēs nevaram vienkārši ignorēt faktu: kāpēc krievi, baltkrievi, ukraiņi, kazahi mirst desmitreiz retāk nekā amerikāņi, franči un itāļi? Tas jānoskaidro."

Kāpēc vajadzīga karantīna?

Valda kļūdains viedoklis: karantīna palīdzēs uz visiem laikiem iznīdēt koronavīrusu vai citu slimību.

"Kāpēc mēs organizējam karantīnu? Lai cilvēki nesaslimtu visi uzreiz, citādi viņi acumirklī sagraus veselības aprūpes sistēmu, - paskaidroja doktors Mjasņikovs. – Noslīks slimnīcas un ātrā palīdzība, cilvēki mirs ne tikai no Covid-19, bet arī no infarktiem, insultiem, tāpēc, ka netiks sniegta medicīniskā palīdzība. Tāpēc katra valsts veido modeli, kura apstākļos veselības aprūpes sistēma tiks galā. Karantīna nevar izārstēt, tā var palēnināt izplatības līkni, lai cilvēki saslimtu pakāpeniski un paspētu saņemt palīdzību. Karantīna – tie ir aprēķini un uzvedības modelis."

Baltkrievijas pieredze

Kā zināms, Baltkrievija un Zviedrija ir vienīgās valstis, kas atteicās no karantīnas. Tomēr doktors Mjasņikovs apgalvo, ka Baltkrievijā nekas neparasts nenotiek.

"Katra valsts ņēma vērā matemātisku aprēķinu. Aplēsa scenārijus, labvēlīgu un nelabvēlīgu, apdomāja ekonomiskos zaudējumus un visu pārējo. Baltkrievijā veselības aprūpes sistēma ir tā pati, padomju laiku, ar infekcijas slimībām, ārstiem-infektologiem. Tas ir aprēķinu rezultāts, nevis Aleksandrs Lukašenko vienkārši nolēma: "Ziniet ko? Es riskēšu." Tas nav īstais līmenis. Viss ir aprēķināts. Baltkrievijā aprēķins attaisnojās. Padomju brīnums iedarbojās pie mums visiem."

Kā koronavīruss izplatās patiesībā?

Doktors Mjasņikovs atspēkoja teoriju, saskaņā ar kuru katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc doktora vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Kā piemēru speciālists minēja spāņu gripu, kuras dēļ 1918.gadā pirmajos mēnešos mira 30 milj. cilvēku.

"Jauns vīruss, pārejot no dzīvniekiem pie cilvēka, ir agresīvs. Tas ir nikns, nepazīstams, nogalina cilvēkus, taču pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks. Jūs ieelpojat vienu vīrusu, bet izelpojat tā mazmazdēlu, desmitkārt vājāku. Tas pāriet pie otra cilvēka, arī viņš to padara vājāku. Ziniet, tāpat vilnis iesit pa krastu, noskalo viesnīcu, kokus, bet tālāk kļūst vājāks un pārvēršas par peļķi. Tāpat infekcija vispirms uzliesmo, bet pēc tam nodziest," viņš skaidroja.

Pazīstamais ārsts ir pārliecināts: jo lielāks skaits cilvēku saņem koronavīrusu, jo vairāk tas zaudē savu spēju inficēt. Un otrais vīrusa vilnis nebūs tik stiprs, kā pirmais.

"Katru gadu būs viļņi, - teica Mjasņikovs. – Bija pieci cilvēka koronavīrusi. Tagad ir seši. Ko nu? Būs vēl infekcijas, vīrusi, gripas, neviens tās nav atcēlis. Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku."

Kāpēc ir bezjēdzīgi skaitīt saslimušos?

Īpašu uzmanību doktors Mjasņikovs veltīja kopējam milzīgajam pacientu skaitam, kas izskatās visai biedējoši, tomēr patiesībā nav pareizi izdarīt slēdzienus tikai no inficēto skaita, apgalvo ārsts.

"Mēs publiskojam, uzsveram šos skaitļus: pieci miljoni. Tie vienkārši ir cilvēki ar pozitīvu testu. Patiesībā viņu skaits ir desmitiem reižu lielāks. Tad jau vajag skaitīt parasto pneimoniju, no tās pasaulē mirst 3 miljoni cilvēku gadā. Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības."

Doktors atgādināja, ka tikai Krievijā tiek veikta visu koronavīrusa rezultātā mirušo pacientu sekcija, tāpēc reālie dati pasaulē tik un tā paliek nezināmi. Ir grūti norādīt, cik nāves gadījumi šogad notikuši tieši koronavīrusa dēļ.

"Līdz 21.aprīlim Rietumos neviens neveica sekcijas, lai pasargātu ārstus, - konstatēja mediķis. – Vācijā – 60 sekcijas, Itālijā – 50, uz 17 tūkstošiem cilvēku. ASV līķu sekcija nenotika, tikai datortomogrāfija."

PVO dati liecina, ka līdz 1.jūnijam Covid-19 apstiprināta vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 371 tūkstotis cilvēku.

0
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, veselība, PSRS
Pēc temata
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus
Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā