KF prezidents Vladimirs Putins

Putins: iesīkstējuši rusofobi un nacionālisti vairākās valstīs karo ar krievu valodu

69
(atjaunots 13:02 07.11.2019)
Vladimirs Putins nosauca krievu valodu par "maigo spēku" un izteicās par nepieciešamību īstenot efektīvu krievu valodas vides atbalsta sistēmu ārzemēs.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sakaras ar rupjiem mēģinājumiem samazināt krievu valodas telpu pasaulē, vairākās valstīs karu krievu valodai piesaka ne tikai "alu rusofobi", tas kļūst par valsts politiku. Pēc viņa sacītā, ir jāīsteno efektīva krievu valodas vides atbalsta sistēma ārzemēs, vēsta RIA Novosti.

KF vadītājs Vladimirs Putins 5. novembrī rīkoja Prezidenta krievu valodas lietu padomes sēdi, kurā tika apspriesti krievu valodas un literatūras popularizācijas jautājumi ārzemēs, gatavošanās 225. gadadienas kopš dzejnieka Aleksandra Puškina dzimšanas dienas svinībām, kā arī likuma "Par Krievijas Federācijas valsts valodu" īstenošana.

Sēdes laikā Krievijas līderis norādīja, ka uz Krievijas pleciem gulstas milzīga atbildība par krievu valodas saglabāšanu, attīstību un izplatīšanu, kura "milzīgā mērā nodrošina Krievijas nācijas suverenitāti, vienotību un identitāti".

Putins norādīja, ka šodien Krievija "saskaras ar mēģinājumiem mākslīgi, rupji, bieži bez jebkādām liekām runām samazināt krievu valodas telpu pasaule, izstumt to perifērijā". Pēc viņa sacītā, vairākās valstīs karš ar krievu valodu ir kļuvis par valsts politiku.

"Karu krievu valodai piesaka ne tikai "alu rusofobi",… dažāda veida margināli, pie tā aktīvi strādā arī agresīvi nacionālisti. Diemžēl, dažās valstīs tas kļūst par absolūti oficiālu valsts politiku," pateica Krievijas prezidents, uzsverot, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums, tostarp dzimtās valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas tiesību pārkāpums.

Sēdes gaitā valsts vadītājs izteicās par nepieciešamību īstenot "efektīvu krievu valodas vides atbalsta sistēmu ārzemēs", informācijas, izglītības un humanitārajās jomās.

"Savai lomai jābūt arī medijiem – šeit ir runa gan par attiecīga satura izveidošanu un virzību, gan par līmeni un stāvokli, pašu krievu valodas kultūru Krievijas mediju jomā, tostarp jauno digitālo telpu," piebilda KF prezidents.

Vladimirs Putins nosauca krievu valodu par "maigo spēku" un aicināja nedēvēt to par spēcīgu ieroci.

"…Valoda – tas ir tāds spēcīgs ierocis un tā tālāk… Aicinu nelietot šādus vārdus, tam ir jēga – nelietot. Jo, ja tas ir ierocis, tad ar to uzsāks cīņu kā ar ieročiem. Ar tiem jau tā cīnās, taču citu apsvērumu dēļ. Jā, zināmā mērā tas ir spēks, maigais spēks. Man liekas, ar to arī pietiks," pateica Putins.

Pēc viņa teiktā, vienas vai otras valsts ietekmi mūsdienu pasaulē nenosaka valoda, bet gan ekonomika.

"Un kā ekonomikas atvasinājumi – ieroči, kultūra, izglītība, zinātne. Visam, protams, ir savs stāsts, bet tas ātri sarūgst, ja to neatbalsta augsti attīstīta un enerģiski attīstoša ekonomika," pateica Putins.

Viņš norādīja, ka valstīs, ar kurām Krievija veido ekonomisku un politisku sadarbību, interese par krievu valodu pieaug, tas izpaužas arī lūgumos sniegt atbilstošas mācību grāmatas, pieprasījumos pēc pasniedzējiem.

"Ne tikai bijušās PSRS republikās, bet arī tā dēvētajās tālajās ārzemēs mēs redzam acīmredzamu interesi," nobeigumā sacīja prezidents.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Latvijā dzīvo mazāk, nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda ir latviešu valoda. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.

Valsts varasiestādes rosina plānveida uzbrukumu krievu valodai – to cenšas izspiest no sabiedrības dzīves un izglītības. Iniciatīvu virzīšanas līderpozīcijas sājā jomā pieder Nacionālajai apvienībai.

Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

Krievija vairākkārt pievērsusi starptautisko struktūru – ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas – uzmanību diskriminējošajai attieksmei pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. KF ĀM, KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO un citas profila struktūras, argumentējot savu pozīciju, atsaucās uz dokumentiem par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, taču Latvijas varasiestādes turpina ignorēt starptautisko institūtu rekomendācijas.

69
Pēc temata
"Latvijas meli" un sliktākais PSRS mantojums: Gasparjans atklāj Latvijas "kodu"
Krievu valodu no Latvijas bērnudārziem sāks izstumt jau septembrī
Latvieši Twitter tīklā šokēti: 86% skolēnu izvēlas krievu valodu
Sputnik rusofobu uzmanības un naida centrā

saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma

22
(atjaunots 13:56 03.06.2020)
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas ļaus ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi Krievijas teritorijā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Ārvalstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām - nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros, investīcijas Krievijas kompānijās, vai sava uzņēmuma dibināšana valsts teritorijā. Atbilstošo likumprojektu izstrādājusi Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija, vēsta RBK.

Maija beigās EAM normatīvi tiesisko aktu portālā publicēja informāciju par to, ka apstiprināti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārvalstu pilsonis tiek iekļauts investoru kategorijā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. No 1. jūnija sākās sabiedriskā diskusija par iniciatīvu.

Starp iespējamiem kritērijiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir investīcijas Krievijā reģistrētās organizācijās, uzņēmējdarbība Krievijā, valsts vērtspapīru vai nekustamā īpašuma iegāde valstī.

Cita starpā EAM izvērtē iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju citu valstu pilsoņiem, kuri apstiprinājuši naudas līdzekļu esamību kontos un plāno uzsākt uzņēmējdarbību Krievijā ar noteikumu, ka tiks radītas jaunas darba vietas un darbā tiks pieņemti Krievijas pilsoņi.

Jautājumā par nekustamo īpašumu iegādi valdība vēl nav izlēmusi, kāds būs īpašuma vērtības slieksnis un minimālais īpašuma termiņš. Tomēr jau spēkā esošie likumi paredz, ka ārvalstniekiem aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu pierobežā, lauksaimniecības vai mežu zemes, un šie ierobežojumi saglabāsies.

Lēmuma projektu plānots iesniegt valdībā ne vēlāk kā 2021.gada janvārī.

Eksperti uzskata, ka programma uzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām būs ierobežots efekts, un tā pārsvarā var ieinteresēt investorus no bijušājām PSRS republikām.

ES prakse

Līdzīga uzturēšanās atļaujas saņemšanas programma darbojas vairākās ES valstīs. Patlaban šādu shēmu izmanto 20 ES valstis: Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

Paštrizējā uzturēšanās atļauja dāvā trešās valsts pilsonim ne tikai rezidentūras tiesības vienā ES valstī, bet arī iespēu brīvi pārvietoties Šengenas līguma teritorijā. Pie tam uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem netiek regulēta ES līmenī – tā paliek dalībvalstu nacionālajā komptenecē.

Pērn EK pauda bažas sakarā ar riskiem, ko tāda prakse vkar nest drošības jomā un cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un korupciju.

EK iesaka ieviest stingrāku kontroli jautajumā par pašreizējās prakses atbilstību ES likumiem, sistemātiski kontrolējot drošību, tostarp arī pie robežām un pārbaudot ES direktīvu pielietošanu jautājumā par ilgtermiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ģimeņu atkalapvienošanos, pārbaudot fondu likumību, kas tiek izmantoti investīcijām apmaiņā pret pilsonības vai rezidentūras saņemšanu saskaņā ar kapitālu atmazgāšanas apkarošanas noteikumiem, informācijas apmaiņu jautājumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

22
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Krievija
Pēc temata
Krištopāns: visas valstis bagātos cenšas piesaistīt, tikai Latvija dara pretēji
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā

24
(atjaunots 11:22 03.06.2020)
Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli. To pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un valsts darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jautājumos. Atbilstošais dekrēts publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā portālā internetā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments stājas spēkā no tā parakstīšanas dienas, tas ir, no 2. jūnija.

"Krievijas Federācija uzskata kodolieročus vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir galējs piespiedu pasākums, un darīs visu iespējamo, lai mazinātu kodoldraudus un nepieļautu starptautisko attiecību saasināšanos, kas spētu izprovocēt militāros konfliktus, tostarp arī kodolkonfliktus," teikts dokumentā.

Valsts politikai kodolsavaldīšanas jautājumos raksturīgas aizsardzības īpatnības, taču tās pamati tiek precizēti atbilstoši ārējiem un iekšējiem faktoriem, uzsvēra prezidenta dekrēts.

Par galvenajiem riskiem Krievijai minēti sekojoši faktori:

  • kodolieroču un citu masu iznīcības ieroču esamība valstu rīcībā;
  • kodolieroču nekontrolējama izplatība;
  • kodolieroču izvietošana valstu teritorijā, kuru rīcībā koodolieroču nav;
  • uzbrukuma ieroču izvēršana citu valstu teritorijā;
  • pretraķešu aizsardzības līdzekļu un uzbrukuma sistēmu izvietošana kosmosā;
  • vispārējas nozīmes spēku paplašināšana pie Krievijas robežām.

Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks būtu informēts: atmaksa par agresiju ir neizbēgama.

Maskava vēl joprojām saglabā tiesības izdarīt kodoltriecienu atbildei uz analoģisku uzbrukumu vai gadījumā, ja radušies draudi valsts pastāvēšanai, kā arī situācijā, ja nepieciešama kodolsavaldīšana pret valstīm un koalīcijām, kas to uzskata par potenciālo pretinieku un kuru rīcībā ir kodolpotenciāls.

24
Tagi:
Vladimirs Putins, kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Eksperts: ASV militārie objekti Baltijā rada draudus
Politologs: aug kodolkara draudi
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

0
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

0
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību