Baltijas jūrniekiem veltītā pieminekļa vieta Daugavgrīvā

Kliedzošs pārkāpums! Krievijas vēstniecība Latvijā sašutusi par pieminekļa nojaukšanu

133
(atjaunots 00:23 02.11.2019)
"Zaimojošs akts, kas vērsts uz padomju karavīru piemiņas apgānīšanu": Krievijas vēstniecība Latvijā atbildēja uz Baltijas jūrniekiem veltītā pieminekļa demontāžu Rīgā.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā krasi reaģēja uz Baltijas jūrniekiem veltītā pieminekļa demontāžu Daugavgrīvā.

Savā lapā Facebook Krievijas diplomāti asi nosodīja zaimojošo aktu. Vēstniecība uzskata par skandalozu arī to faktu, ka šis solis sperts bez saskaņošanas ar Krieviju un uzsvēra, ka tādējādi Latvija pārkāpusi starptautiskās tiesības.

"Naktī uz 1. novembri tika demontēts piemineklis Baltijas padomju jūrniekiem Daugavgrīvā. Asi nosodām zaimojošo akti, kas vērsts uz padomju karavīru piemiņas apgānīšanu. Sašutumu rada fakts, ka, neskatoties uz spēkā esošo divpusējo vienošanos par Krievijas kara pensionāru sociālo aizsardzību no 1994. gada, šis solis sperts, nesaskaņojot ar Krievijas pusi – tas ir starptautisko tiesību pārkāpums," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā.

Atgādināsim, ka piektdien, naktī uz 1. novembri Rīgā noslēpumaini pazudis piemineklis padomju zemūdeņu jūrniekiem, kas atradās 50 metru attālumā no Latvijas Jūras spēku štāba. 

"Noslēpumainā" pazušana

Latvijā ir liels skaits tamlīdzīgu pieminekļu. Tos parasti uzstādīja netālu no armijas daļām. Kad 1994.gadā Krievijas bruņotie spēki pameta Latviju, palicēji centās uzturēt dažus no tiem kārtībā.

Latvijas vēsturnieks Aleksandrs Ržavins intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, ka piemineklis varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem Daugavgrīvā nebija nolaists. Par to rūpējās vietējās jūrnieku apvienības pārstāvji. Ne Rīgas dome, kur nu vēl Latvijas valdība par pieminekli neinteresējās un ne mazākajā mērā neuzturēja to.

Taču pēkšņi interese radās. Noskaidrojās, ka pieminekļa nojaukšanu organizējusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi". 2019. gada 9. oktobrī VNĪ oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja ziņu, ka 30. oktobrī plāno "atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem". Tas ir, nojaukt pieminekli Baltijas jūrniekiem Daugavgrīvā.

VNĪ atzīmēja, ka interesenti varējuši līdz 20. oktobrim saviem spēkiem demontēt un izvest monumentu, taču neviens nav nācis, un VNĪ pati ķērusies pie darba. Pēc viņu vārdiem, demontāžas gaitā piemineklis sabrucis un taisnā ceļā aizvests uz izgāztuvi, jo vairs nav bijis atjaunojams.

Interesanti arī tas, ka Nacionālās apvienības frakcijas Rīgas domē priekšsēdētājs Dainis Locis pērn ierosināja novākt dažus padomju pieminekļus Rīgā, jo tiem neesot ne mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības. Īpašu uzmanību viņš pievērsa monumentam pie Latvijas Jūras spēku štāba, jo neesot labi Latvijas karavīriem skatīties, kā 9. maijā pie monumenta notiekot vietējo aktīvistu orģijas.

Locis plānoja vērsties Aizsardzības ministrijā, lai noskaidrotu, vai monuments neatrodas uz valstij piederošas zemes un kādas esot izredzes to novākt. Tātad nav izslēgts, ka Locis tomēr paveicis to, ko gribējis, un veicinājis monumenta novākšanu.

133
Pēc temata
Sākusies graušana? Rīgā demontēts piemineklis Baltijas zemūdeņu jūrniekiem
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

32
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

32
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"

26
(atjaunots 12:08 28.05.2020)
Ar kārtējām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" ASV vadība vēlas demonstrēt vēlētājiem, kā viņi "sodījuši" Krieviju, taču pie tam neaizvainot sabiedrotos Eiropā.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ASV varētu tuvākajā laikā pieņemt jaunu sankciju paketi pret topošo gāzes cauruļvadu "Ziemeļu straume 2", ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels pastāstīja vācu izdevumam Handelsblatt. Pēc viņa vārdiem, papildu ierobežojumu mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Diplomāts neprecizēja, kādi tieši soļi tiks sperti.

Ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" Vašingtona vēlas kaitēt Krievijai, pie tam neaizvainojot sabiedrotos Eiropā, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Nacionālās enerģētikas institūta direktors Sergejs Pravosudovs.

"ASV notiek vēlēšanu kampaņa, Krievija ir pasludināta par ienaidnieku, un valdība domā, ko vēl sliktu tai nodarīt. Tomēr "Ziemeļu straume 2" ir Krievijas un Eiropas kopprojekts, un šajā aspektā Vašingtonai ir svarīgi nekaitēt partneriem Eiropā, attiecības viņiem jau tagad nav īpaši sirsnīgas. ASV valdība vēlas demonstrēt vēlētājiem, kā viņi sodījuši Krieviju, taču pie tam neaizvainot sabiedrotos Eiropā" paskaidroja Pravosudovs.

Eksperts atzīmēja, ka eiropieši ir ieguldījuši līdzekļus šajā projektā un būs neapmierināti, ja "Ziemeļu straume 2" netiks pabeigta. "Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" darbā ir ieinteresēts ne tikai Krievijas "Gazprom", bet arī virkne Eiropas kompāniju. Neviens nemetīs pie malas vairāk nekā par 90% pabeigtu gāzesvadu, kad visa tam vajadzīgā nauda jau ir savākta," uzsvēra Pravosudovs.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

26
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume" uz 20 gadiem atbrīvota no ES Gāzes direktīvas normām
Baltijas jūrā ienācis kuģis, kurš spēj pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā