Kazaņas katedrāle, viens no lielākajiem dievnamiem Sanktpēterburgā

Baltieši brauc uz Sanktpēterburgu: e-vīzu pieteikumu skaits mērāms desmitos tūkstošu

76
(atjaunots 12:45 25.10.2019)
Kopumā ar elektroniskajām vīzām, kas stājušās spēkā kopš 1. oktobra, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu apmeklējuši aptuveni seši tūkstoši ārzemju tūristu, tostarp no Irānas un Filipīnām.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku iesnieguši pieteikumus elektronisko vīzu saņemšanai uz Sanktpēterburgu, paziņoja pilsētas tūrisma attīstības komitejas vadītājs Jevgēņijs Pankevičs, vēsta Piter.tv.

Viņš konstatēja, ka visaktīvāk pieteikumus iesniedz Baltijas un Skandināvijas valstu iedzīvotāji. Turklāt ar elektroniskajām vīzām reģionu jau ir apmeklējuši seši irāņi un 33 filipīnieši.

Eksperti uzskata, ka jaunās vīzas ļaus palielināt Ziemeļu galvaspilsētas ienākumus par 1 miljardu rubļu. Paredzēts, ka tūristu plūsma pieaugs par 20-40%. Turklāt elektroniskās vīzas veicinās ārzemju viesu un investoru piesaistīšanu Pēterburgas biznesa pasākumiem.

Jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par elektronisko vīzu režīma ieviešanu Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala teritorijā, sākot ar 2019. gada 1. oktobri. Septembra sākumā KF premjerministrs Dmitrijs Medvedevs apstiprināja sarakstu – 53 valstis, kuru pilsoņi var apmeklēt Ļeņingradas apgabalu pēc jaunās sistēmas. Sarakstā iekļautas visas ES valstis.

Ārvalstnieki var noformēt vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ne vēlāk kā četru kalendāro dienu laikā pirms plānotā brauciena uz laiku līdz 30 dienām ar atļauto uzturēšanās laiku līdz astoņām diennaktīm. Konsulārā nodeva par e-vīzas noformēšanu netiek iekasēta.

Tāpat kopš 2019. gada 1. jūlija Krievija sākusi izsniegt bezmaksas elektroniskās vīzas uz Kaļiņingradas apgabalu 53 valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem. Ziņots, ka no jūlija līdz augustam ārvalstu tūristi saņēma 10 tūkstošus elektronisko vīzu ieceļošanai Kaļiņingradas apgabalā.

No 2017. gada ar elektronisko vīzu Tālo Austrumu federālajā apgabalā var iebraukt 18 valstu pilsoņi. Sarakstā iekļauta Japāna, Ķīna, KTDR, Indija, Irāna, AAE, Turcija, Meksika, Singapūra. Nesen sarakstā pievienota Taivāna.

76
Pēc temata
Tūrisms vai lēts benzīns. Mēneša laikā Kaļiņingrada izsniegusi 10 tūkstošus e-vīzu
Krievija pavērusi robežas: Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus kārdina "gardās" cenas
Baltijas valstis bīstas zaudēt tūristus KF e-vīzu dēļ
Elektroniskās vīzas uz Pēterburgu ir ļoti populāras Latvijā un Igaunijā
Bezmaksas e-vīza uz Sanktpēterburgu par 50 eiro: pelna uz tūristu rēķina
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

57
(atjaunots 08:20 25.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

57
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

34
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

34
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

0
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā