Kazaņas katedrāle, viens no lielākajiem dievnamiem Sanktpēterburgā

Baltieši brauc uz Sanktpēterburgu: e-vīzu pieteikumu skaits mērāms desmitos tūkstošu

76
(atjaunots 12:45 25.10.2019)
Kopumā ar elektroniskajām vīzām, kas stājušās spēkā kopš 1. oktobra, Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu apmeklējuši aptuveni seši tūkstoši ārzemju tūristu, tostarp no Irānas un Filipīnām.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Aptuveni 20 tūkstoši ārzemnieku iesnieguši pieteikumus elektronisko vīzu saņemšanai uz Sanktpēterburgu, paziņoja pilsētas tūrisma attīstības komitejas vadītājs Jevgēņijs Pankevičs, vēsta Piter.tv.

Viņš konstatēja, ka visaktīvāk pieteikumus iesniedz Baltijas un Skandināvijas valstu iedzīvotāji. Turklāt ar elektroniskajām vīzām reģionu jau ir apmeklējuši seši irāņi un 33 filipīnieši.

Eksperti uzskata, ka jaunās vīzas ļaus palielināt Ziemeļu galvaspilsētas ienākumus par 1 miljardu rubļu. Paredzēts, ka tūristu plūsma pieaugs par 20-40%. Turklāt elektroniskās vīzas veicinās ārzemju viesu un investoru piesaistīšanu Pēterburgas biznesa pasākumiem.

Jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par elektronisko vīzu režīma ieviešanu Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala teritorijā, sākot ar 2019. gada 1. oktobri. Septembra sākumā KF premjerministrs Dmitrijs Medvedevs apstiprināja sarakstu – 53 valstis, kuru pilsoņi var apmeklēt Ļeņingradas apgabalu pēc jaunās sistēmas. Sarakstā iekļautas visas ES valstis.

Ārvalstnieki var noformēt vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ne vēlāk kā četru kalendāro dienu laikā pirms plānotā brauciena uz laiku līdz 30 dienām ar atļauto uzturēšanās laiku līdz astoņām diennaktīm. Konsulārā nodeva par e-vīzas noformēšanu netiek iekasēta.

Tāpat kopš 2019. gada 1. jūlija Krievija sākusi izsniegt bezmaksas elektroniskās vīzas uz Kaļiņingradas apgabalu 53 valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem. Ziņots, ka no jūlija līdz augustam ārvalstu tūristi saņēma 10 tūkstošus elektronisko vīzu ieceļošanai Kaļiņingradas apgabalā.

No 2017. gada ar elektronisko vīzu Tālo Austrumu federālajā apgabalā var iebraukt 18 valstu pilsoņi. Sarakstā iekļauta Japāna, Ķīna, KTDR, Indija, Irāna, AAE, Turcija, Meksika, Singapūra. Nesen sarakstā pievienota Taivāna.

76
Pēc temata
Tūrisms vai lēts benzīns. Mēneša laikā Kaļiņingrada izsniegusi 10 tūkstošus e-vīzu
Krievija pavērusi robežas: Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus kārdina "gardās" cenas
Baltijas valstis bīstas zaudēt tūristus KF e-vīzu dēļ
Elektroniskās vīzas uz Pēterburgu ir ļoti populāras Latvijā un Igaunijā
Bezmaksas e-vīza uz Sanktpēterburgu par 50 eiro: pelna uz tūristu rēķina
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

1
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

1
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara
Sukhoi Superjet 100

"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu

13
(atjaunots 07:21 14.07.2020)
"Aeroflot" cer no 1. augusta atsākt regulāru satiksmi ar Rīgu, Tallinu un Viļņu. Sākusies biļešu pārdošana.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Krievijas aviokompānija "Aeroflot" sākusi biļešu pārdošanu reisiem uz Rīgu no 1. augusta, liecina informācija pārvadātāja vietnē.

Plānots veikt trīs reisus dienā – no rīta un vakarā ar "Aeroflot" lidmašīnām un vēl vienu no rīta sadarbībā ar Latvijas aviokompāniju airBaltic. Līdzīga shēma paredzēta arī atpakaļceļa maršrutiem.

Tāpat "Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt regulārus reisus maršrutā Maskava-Tallina-Maskava. Atbilstošos plānus apstiprinājusi arī Tallinas lidosta.

"Mēs neesam pārliecināti, vai lidojumi uz Maskavu sāksies jau 1. augustā, jo koronavīrusa infekcijas līmenis Krievijā vēl ir visai augsts. Tā patlaban ir galvenā problēma," ziņu portālam ERR pastāstīja Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pērgmaje.

Regulārus reisus plānots atjaunot arī ar Viļņu. Biļešu pārdošana jau sākusies.

Iepriekš Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka no 15. jūlija sāksies starptautisko lidojumu ierobežojumu atcelšanas process. Pirmajā posmā tiks atklāti reisi uz valstīm ar labvēlīgākajiem sanitāri epidemioloģiskajiem apstākļiem. Darbs starptautisko aviopārvadājumu atjaunošanai veidosies uz sadarbības pamatiem, informēja "Rosaviacija".

Savukārt Eiropas Savienības valstu padome ieteica pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kam robežas var sākt atvērt no 1. jūlija. Piedāvāts atcelt ierobežojumus braucieniem uz 14 valstīm: Alžīru, Austrāliju, Kanādu, Gruziju, Japānu, Melnkalni, Maroku, Jaunzēlandi, Ruandu, Serbiju, Dienvidkoreju, Taizemi, Tunisiju, Urugvaju. Ķīna var iekļūt šajā sarakstā, apstiprinot sadarbību robežu atvēršanas jautājumā.

Pie tam Andoras, Monako, Sanmarino un Vatikāna iedzīvotāji tiek uzskatīti par ES rezidentiem šīs rekomendācijas izpratnē.

Ar Šengenu asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice pievienojušas ES rekomendācijām par robežu atvēršanu no 1. jūlija.

13
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas