Amerikāņu raķetes Tomahawk palaišana, foto no arhīva

Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes

174
(atjaunots 12:34 21.10.2019)
Varbūtība, ka ASV izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza INF līgums, ir augsta, paziņoja, KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Patiesais ASV izstāšanās iemesls no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līguma ir tieksme savaldīt Krieviju un Ķīnu. Pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona pēc izstāšanās no INF līguma izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, paziņoja KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Sjanšaņas Drošības forumā, vēsta RIA Novosti.

Pēc ministra sacītā, Krievijas aizsardzības potenciāla atjaunošanas, ĶTR augošā militārā un ekonomiskā spēka un sadarbības starp Maskavu un Pekinu militāri tehniskajā jomā fonā INF līgums pārstājis atbilst amerikāņu interesēm.

"Esam pārliecināti, ka patiesais iemesls, kurš pamudinājis Vašingtonu vienpusējā kārtā izstāties no INF līguma, ir Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas savaldīšana," pateica Šoigu.

Viņš uzsvēra, ka sauszemes bāzējuma spārnotās raķetes izmēģinājumi, kuras darbības rādiuss ir virs 500 kilometriem, vien pēc 16 dienām kopš līguma denonsācijas liecina par to, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojās lauzt INF līgumu.

"Viņi radīja trieciena bezpilota lidaparātus, izmantoja vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes kā raķetes-mērķus, izvietoja Eiropā palaišanas iekārtas Mk 41, kuri sākumā tika izstrādāti spārnoto raķešu "Tomahauks" palaišanai," norādīja Šoigu.

Krievijas ministrs uzsvēra, ka ASV rīcība ved pie daudzu līmeņu bruņojumu kontroles sistēmas sagraušanas.

"Tā ir gan ASV atteikšanās ratificēt Līgumu par vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegumu, gan viņu vienpusējā izstāšanās no līgumiem par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu un vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju," uzskaitīja Šoigu.

Pēc viņa sacītā, pēc tam, kad Štati izstājās no INF līguma, pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza līgums.

"Šāds lēmums nenovēršami novedīs pie bruņojumu sacīkstēm, konflikta potenciāla izaugsmes, paaugstinās incidentu rašanās varbūtību," pateica Šoigu.

Krievijas aizsardzības ministrs piebilda, ka "valstis, kuras piekritīs vidēja un mazāka darbības raķešu izvietošanai, būtībā, kļūs par amerikāņu politikas ķīlniekiem".

"Krievija uzstājas pret šādu scenāriju," uzsvēra Šoigu, piebilstot, ka Maskava ir gatava dialogam par reģionālās stabilitātes saglabāšanu, uzticības pasākumu attīstību un mijiedarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm.

INF līguma beigas

Līgums INF, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.

2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.

Februārī ASV paziņoja par vienpusēju izstāšanos no INF līguma, jo Krievija to it kā pārkāpj, taču nekādus šo pārkāpumu pierādījumus tā nesniedza. Krievija vairākkārt norādīja, ka pilda INF noteikumus, pie tam valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskavai ir nopietni jautājumi Vašingtonai par līguma izpildi no ASV puses. Viņš uzsvēra, ka ASV pārmetumi par INF pārkāpumiem nav pamatoti ar faktiem. Pēc Krievijas varasiestāžu domām, ASV vienkārši meklēja iemeslu, lai atbrīvotos no INF līguma ierobežojumiem. Krievija pārliecinājās par savu viedokli, kad ASV pēc dažām nedēļām kopš līguma darbības izbeigšanas veica raķetes izmēģinājumus ar iepriekš aizliegtu darbības rādiusu.

rievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta līgumā pieļautajā darbības attālumā. ASV atteicās piedalīties KF Aizsardzības ministrijas brīfingā, kad sabiedrībai pirmo reizi tika nodemonstrēta raķete 9M729.

Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu.

Septembra beigās KF vadītājs nosūtīja vairāku desmitu valstu līderiem, tostarp visām, kuras ir NATO sastāvā, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".

174
Pēc temata
Krievijas Aizsardzības ministrija atbildējusi uz NATO paziņojumiem par raķetēm Eiropā
Mediji: Latvija saņēmusi Putina vēstuli par raķetēm
ASV atgādina Hitleru: kāpēc bijušo vēstnieku PSRS satrauc jautājums par Kaļiņingradas PGA
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Militārais eksperts, žurnāla Arsenal Otečestva komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs

Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu

27
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. 

"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.

Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.

"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.

Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.

27
Tagi:
bruņojums, Latvija
Pēc temata
Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

57
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

57
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju