Amerikāņu raķetes Tomahawk palaišana, foto no arhīva

Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes

179
(atjaunots 12:34 21.10.2019)
Varbūtība, ka ASV izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza INF līgums, ir augsta, paziņoja, KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Patiesais ASV izstāšanās iemesls no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līguma ir tieksme savaldīt Krieviju un Ķīnu. Pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona pēc izstāšanās no INF līguma izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, paziņoja KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Sjanšaņas Drošības forumā, vēsta RIA Novosti.

Pēc ministra sacītā, Krievijas aizsardzības potenciāla atjaunošanas, ĶTR augošā militārā un ekonomiskā spēka un sadarbības starp Maskavu un Pekinu militāri tehniskajā jomā fonā INF līgums pārstājis atbilst amerikāņu interesēm.

"Esam pārliecināti, ka patiesais iemesls, kurš pamudinājis Vašingtonu vienpusējā kārtā izstāties no INF līguma, ir Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas savaldīšana," pateica Šoigu.

Viņš uzsvēra, ka sauszemes bāzējuma spārnotās raķetes izmēģinājumi, kuras darbības rādiuss ir virs 500 kilometriem, vien pēc 16 dienām kopš līguma denonsācijas liecina par to, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojās lauzt INF līgumu.

"Viņi radīja trieciena bezpilota lidaparātus, izmantoja vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes kā raķetes-mērķus, izvietoja Eiropā palaišanas iekārtas Mk 41, kuri sākumā tika izstrādāti spārnoto raķešu "Tomahauks" palaišanai," norādīja Šoigu.

Krievijas ministrs uzsvēra, ka ASV rīcība ved pie daudzu līmeņu bruņojumu kontroles sistēmas sagraušanas.

"Tā ir gan ASV atteikšanās ratificēt Līgumu par vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegumu, gan viņu vienpusējā izstāšanās no līgumiem par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu un vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju," uzskaitīja Šoigu.

Pēc viņa sacītā, pēc tam, kad Štati izstājās no INF līguma, pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza līgums.

"Šāds lēmums nenovēršami novedīs pie bruņojumu sacīkstēm, konflikta potenciāla izaugsmes, paaugstinās incidentu rašanās varbūtību," pateica Šoigu.

Krievijas aizsardzības ministrs piebilda, ka "valstis, kuras piekritīs vidēja un mazāka darbības raķešu izvietošanai, būtībā, kļūs par amerikāņu politikas ķīlniekiem".

"Krievija uzstājas pret šādu scenāriju," uzsvēra Šoigu, piebilstot, ka Maskava ir gatava dialogam par reģionālās stabilitātes saglabāšanu, uzticības pasākumu attīstību un mijiedarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm.

INF līguma beigas

Līgums INF, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.

2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.

Februārī ASV paziņoja par vienpusēju izstāšanos no INF līguma, jo Krievija to it kā pārkāpj, taču nekādus šo pārkāpumu pierādījumus tā nesniedza. Krievija vairākkārt norādīja, ka pilda INF noteikumus, pie tam valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskavai ir nopietni jautājumi Vašingtonai par līguma izpildi no ASV puses. Viņš uzsvēra, ka ASV pārmetumi par INF pārkāpumiem nav pamatoti ar faktiem. Pēc Krievijas varasiestāžu domām, ASV vienkārši meklēja iemeslu, lai atbrīvotos no INF līguma ierobežojumiem. Krievija pārliecinājās par savu viedokli, kad ASV pēc dažām nedēļām kopš līguma darbības izbeigšanas veica raķetes izmēģinājumus ar iepriekš aizliegtu darbības rādiusu.

rievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta līgumā pieļautajā darbības attālumā. ASV atteicās piedalīties KF Aizsardzības ministrijas brīfingā, kad sabiedrībai pirmo reizi tika nodemonstrēta raķete 9M729.

Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu.

Septembra beigās KF vadītājs nosūtīja vairāku desmitu valstu līderiem, tostarp visām, kuras ir NATO sastāvā, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".

179
Pēc temata
Krievijas Aizsardzības ministrija atbildējusi uz NATO paziņojumiem par raķetēm Eiropā
Mediji: Latvija saņēmusi Putina vēstuli par raķetēm
ASV atgādina Hitleru: kāpēc bijušo vēstnieku PSRS satrauc jautājums par Kaļiņingradas PGA
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Facebook

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs": Simonjana izsmēja Facebook draudus RT projektam

69
(atjaunots 13:15 02.05.2021)
Facebook lietotājiem atkal pieejama RT projekta lapa RedFish, kas tika izdzēsta antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

RĪGA, 2. maijs - Sputnik. Sociālais tīkls Facebook ar atsevišķiem ierobežojumiem atjaunoja piektdien dzēsto RT projekta lapu RedFish, norādot, ka tā atkal tiks izdzēsta pēc jaunā brīdinājuma. Aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana ironiski atsaucās par sociālā tīkla draudiem.

Iepriekš RT ziņoja, ka Facebook ir izdzēsis RedFish lapu antifašistisko publikāciju un vēsturisko fotoattēlu dēļ.

​"Facebook ir izdzēsis mūsu Redfish projektu ar 800 tūkstošiem sekotāju pēc publikācijām par Osvencimas atbrīvošanu un Musolīni gāšanu. Formulējums ierasts: par kopienas noteikumu pārkāpšanu. Nav skaidrs, ar ko tieši tika aizskarta šī "kopiena" – vai tās bija Musolīni fotogrāfijas, vai Holokausta pieminēšana vai pati "Redfish" eksistence, no kuras Rietumu elitei sen jau sen niez visās vietās," iepriekš rakstīja aģentūras "Rossija Segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simonjana Telegram kanālā.

Krievijas mediju pārstāvju mikrofoni, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Биятов

Viņa piebilda, ka ir cieši apņēmusies personīgi panākt Facebook slēgšanu, ja sociālais tīkls neatjaunos izdzēsto lapu.

Savukārt "Roskomnadzor" pieprasīja Facebook atcelt visus ierobežojumus no Redfish lapas un izskaidrot iemeslus, kuru dēļ bloķēts konts ar vairāk nekā 800 tūkstošiem abonentu. Resors atgādināja, ka interneta resursu īpašniekiem var tikt uzlikts naudas sods līdz miljonam rubļu, ja tie turpinās ignorēt Krievijas iedzīvotāju tiesības.

Kā vakar ziņoja RT, Facebook atjaunoja izdzēsto Redfish lapu, bet ar ierobežojumiem.

"Lappusē joprojām karājas brīdinājums, un tas netiks parādīta rekomendējumos. Turklāt uz lappusi joprojām attiecās trīs straiku nosacījums, proti, pēc nākamā brīdinājuma tā atkal tiks izdzēsta," teikts ziņojumā.

"Viņi sev galvu drīz izdzēsīs," komentēja Simonjana.

Pēdējā laikā Krievijas plašsaziņas līdzekļi arvien biežāk tiek bloķēti ārvalstu interneta platformās. Piemēram, pērn Facebook bez jebkādiem skaidrojumiem bloķējis Baltnews lapu, bet Twitter pārstājis rādīt meklēšanas rezultātos RIA Novosti kontu un nobloķējis RT un Sputnik profilus.

Krievijas Federācijas padome ir apstiprinājusi atbildes sankciju likumu par cenzūru pret Krievijas plašsaziņas līdzekļiem ārvalstu interneta platformās. Tas paredz tādus soļus, kā bloķēšana, trafika palēnināšana un administratīvie sodi.

69
Tagi:
Simoņana, Facebook, RT
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"
Latvijā darbojas "domu policija": vēstniecība par Krievijas kanālu vietņu bloķēšanu
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Represijas turpinās internetā: Latvija bloķē vietni "RT krievu valodā"
Marija Zaharova

Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu

73
(atjaunots 13:23 02.05.2021)
Marija Zaharova intervijā aģentūrai Sputnik pastāstīja, vai Krievijas Federācija tiešām diskriminē "Medūzu"* un kā Maskavā vērtē situāciju uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sniedza interviju aģentūras Sputnik korespondentam Pjotram Lidovam.


Atbildes pasākumi

- Krievija ieviesusi sankcijas pret Eiropas Parlamenta un Berlīnes prokuratūras vadītājiem. Tāpat vēl sešiem Eiropas ierēdņiem aizliegta ieceļošana Krievijā. Kāpēc tieši šie cilvēki iekļauti melnajā sarakstā?

Tas nav vienkāršs saraksts, tas ir Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums ar skaidrojumu. Tie ir atbildes pasākumi pret absolūti nedraudzīgām, dažreiz pat naidīgām darbībām, ko mēs redzam no kolektīvo Rietumu puses.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva.
© Sputnik / Владимир Вяткин

Daudzus gadus mēs aicinājām mūsu ES partnerus risināt radušos jautājumus un problēmas, izmantojot diplomātijas instrumentus: sarunas, konsultācijas, pastāv dažādi speciāli kanāli.

Visi mūsu mēģinājumi novirzīt to konstruktīvā dialoga gultnē, lai risinātu radušās problēmas, bloķēti no ES puses.

Tas ir atbildes pasākums apstākļos, kad Brisele ir kurla, taču ne mēma.

Mežonīga rusofobija

Kāpēc tieši šie cilvēki? Tie ir cilvēki, kas demonstrē ļoti agresīvu pozīciju attiecībā uz mūsu valsti. Nedomāju, ka no jauna jāatkārto viņu paziņojumi. Internetā viss ir fiksēts.

Šīs nav vien politisko figūru darbības, kas daudzējādā ziņā ir tapušas marginālas, kad mēs runājam par mežonīgu rusofobiju kopumā. Tajās iesaistās arī ES telpas plašsaziņas līdzekļi.

Daudzi politiskie līderi ne tikai pauž savu viedokli, - viņi iekļauti informācijas kompāniju orbītā, un mēs redzam spēcīgu informatīvu un politisku komponenti. Virkne plašsaziņas līdzekļu ne vien "dzied tiem līdzi", bet arī piedalās šīs informatīvās un politiskās kampaņas īstenošanā.

Viena lieta, ja runa ir par viedokļa paušanu, tās ir svētas tiesības demokrātijas apstākļos. Taču mēs redzam pavisam citu situāciju – tā ir saistīta ar iepriekš izstrādātas informatīvās un politiskās kampaņas realizāciju, kuras mērķis ir Krievijas Federācijas apspiešanas politika.

Parasti diplomātijas vēsturē, kad runa ir par melnajiem sarakstiem, personu saraksts netiek publicēts. Vienmēr runājām tikai par cilvēku skaitu. Taču mūsu kolēģi Rietumos sākuši publicēt vārdus. Mēs ilgi aicinājām viņus ievērot diplomātisko ētiku, beidzot šiem mēģinājumiem pienācis loģiskais fināls.

Rietumi pastāvīgi pārmet Krievijai eskalācijas kurināšanu, apgalvo, ka tieši Krievijas darbības situāciju pasliktina, pastiprina divpusējo attiecību degradāciju. Taču tā nav taisnība. Mēs neesam darījuši neko tādu, kas varētu izprovocēt šīs darbības no Rietumu partneru puses. Tagad mums ir skaidrs: tā ir mērķtiecīga, un acīmredzot, jau sen plānota politika attiecībā uz RF.

- Vai "Medūzas"* atzīšana Krievijā par ārzemju aģentu ir atbilde uz Krievijas žurnālistu apspiešanu Latvijā?

- Par šo tēmu bija daudz spekulāciju. Mūsu atbildes solis bija attiecīgā likumdošana, un, kad tā tika apstiprināta, tālāk vienkārši bija jāpiemēro kritēriji, kuriem atbilst plašsaziņas līdzekļi. Likums vienkārši sāka strādāt.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Jā, "Medūzu"* atzina par ārzemju aģentu. Tas bija Tieslietu ministrijas lēmums saskaņā ar Krievijas likumdošanu. Taču mēs, kā ārpolitikas resors, neuztveram to kā mazāku vai lielāku mediju, mūsu acīs tas ir medijs. Viņi uzdod mums jautājumus – mēs atbildam. Viņi zvana, mēs ņemam klausuli. Šajā ziņā mēs viņus nekādā veidā nediskriminējam. Kad pēdējo reizi RT un Sputnik ēterā parādījušās ASV oficiālās personas? Nekad. Un viņi pat neslēpj, ka to nedarīs.

Turklāt spēkā ir ne tikai aizliegums ierēdņiem sazināties ar RT, uzstāties ēterā, to visu pavada vajāšana.

Situācija uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas

- Kirgizstānā un Tadžikistānā sākušās sadursmes. Vai no tām nesanāks jauna Karabaha un vai Krievija varētu spēlēt aktīvāku lomu šajā strīdā?

- Mēs ar bažām sekojam līdzi notikumiem Kirgizstānā un Tadžikistānā. Runa ir par situācijas saasināšanos strīdīgajā robežas rajonā. Diemžēl bruņotu sadursmju dēļ ir upuri un ievainotie. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem un novēlam drīzu atveseļošanos cietušajiem.

Protams, mēs atzinīgi novērtējām 30. aprīļa naktī parakstīto vienošanos par uguns pārtraukšanu, par situācijas pāreju sarunu stadijā. Sperts ļoti svarīgs solis uz priekšu, jo runa ir par spēku un kaujas tehnikas atvilkšanu.

Mēs atbalstījām Biškekas un Dušanbe lēmumu par sadarbības grupas izveidi. Tā būs atbildīga arī par informatīvo darbu iedzīvotāju vidū un situācijas kontroli šajā zonā.

Krievija, sekojot stratēģiskās partnerības principam, sabiedroto attiecībām ar Kirgizstānu un Tadžikistānu, ir gatava sekmēt jebkuru strīdīgo jautājumu risināšanu ar politiski diplomātiskām metodēm.

Gribu uzsvērt, ka pirms intervijas es ieraudzīju Tadžikistānas un Kirgizstānas aicinājumus savām diasporām Krievijā nekādā veidā neiesaistīties provokatīvās darbībās. Tas ir ļoti svarīgs aicinājums. Tas liecina par augstāka līmeņa pieeju briedumu, kad, apzinoties situācijas dramatiskumu, politiķi un esošā vara aicina cilvēkus nebūt iesaistītiem, nepakļauties emocijām un provokācijām.

* Plašsaziņas līdzeklis, kas Krievijā pilda ārvalstu aģenta funkcijas

73
Tagi:
Zaharova, starptautiskās attiecības, Eiropa
Pēc temata
Krievijas atbilde uz ASV sankcijām ir neatvairāma: Maskava brīdināja
Simetriska atbilde: Krievija izraida 10 ASV diplomātus un sper citus soļus

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?