Amerikāņu raķetes Tomahawk palaišana, foto no arhīva

Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes

175
(atjaunots 12:34 21.10.2019)
Varbūtība, ka ASV izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza INF līgums, ir augsta, paziņoja, KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Patiesais ASV izstāšanās iemesls no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līguma ir tieksme savaldīt Krieviju un Ķīnu. Pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona pēc izstāšanās no INF līguma izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, paziņoja KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Sjanšaņas Drošības forumā, vēsta RIA Novosti.

Pēc ministra sacītā, Krievijas aizsardzības potenciāla atjaunošanas, ĶTR augošā militārā un ekonomiskā spēka un sadarbības starp Maskavu un Pekinu militāri tehniskajā jomā fonā INF līgums pārstājis atbilst amerikāņu interesēm.

"Esam pārliecināti, ka patiesais iemesls, kurš pamudinājis Vašingtonu vienpusējā kārtā izstāties no INF līguma, ir Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas savaldīšana," pateica Šoigu.

Viņš uzsvēra, ka sauszemes bāzējuma spārnotās raķetes izmēģinājumi, kuras darbības rādiuss ir virs 500 kilometriem, vien pēc 16 dienām kopš līguma denonsācijas liecina par to, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojās lauzt INF līgumu.

"Viņi radīja trieciena bezpilota lidaparātus, izmantoja vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes kā raķetes-mērķus, izvietoja Eiropā palaišanas iekārtas Mk 41, kuri sākumā tika izstrādāti spārnoto raķešu "Tomahauks" palaišanai," norādīja Šoigu.

Krievijas ministrs uzsvēra, ka ASV rīcība ved pie daudzu līmeņu bruņojumu kontroles sistēmas sagraušanas.

"Tā ir gan ASV atteikšanās ratificēt Līgumu par vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegumu, gan viņu vienpusējā izstāšanās no līgumiem par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu un vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju," uzskaitīja Šoigu.

Pēc viņa sacītā, pēc tam, kad Štati izstājās no INF līguma, pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza līgums.

"Šāds lēmums nenovēršami novedīs pie bruņojumu sacīkstēm, konflikta potenciāla izaugsmes, paaugstinās incidentu rašanās varbūtību," pateica Šoigu.

Krievijas aizsardzības ministrs piebilda, ka "valstis, kuras piekritīs vidēja un mazāka darbības raķešu izvietošanai, būtībā, kļūs par amerikāņu politikas ķīlniekiem".

"Krievija uzstājas pret šādu scenāriju," uzsvēra Šoigu, piebilstot, ka Maskava ir gatava dialogam par reģionālās stabilitātes saglabāšanu, uzticības pasākumu attīstību un mijiedarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm.

INF līguma beigas

Līgums INF, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.

2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.

Februārī ASV paziņoja par vienpusēju izstāšanos no INF līguma, jo Krievija to it kā pārkāpj, taču nekādus šo pārkāpumu pierādījumus tā nesniedza. Krievija vairākkārt norādīja, ka pilda INF noteikumus, pie tam valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskavai ir nopietni jautājumi Vašingtonai par līguma izpildi no ASV puses. Viņš uzsvēra, ka ASV pārmetumi par INF pārkāpumiem nav pamatoti ar faktiem. Pēc Krievijas varasiestāžu domām, ASV vienkārši meklēja iemeslu, lai atbrīvotos no INF līguma ierobežojumiem. Krievija pārliecinājās par savu viedokli, kad ASV pēc dažām nedēļām kopš līguma darbības izbeigšanas veica raķetes izmēģinājumus ar iepriekš aizliegtu darbības rādiusu.

rievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta līgumā pieļautajā darbības attālumā. ASV atteicās piedalīties KF Aizsardzības ministrijas brīfingā, kad sabiedrībai pirmo reizi tika nodemonstrēta raķete 9M729.

Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu.

Septembra beigās KF vadītājs nosūtīja vairāku desmitu valstu līderiem, tostarp visām, kuras ir NATO sastāvā, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".

175
Pēc temata
Krievijas Aizsardzības ministrija atbildējusi uz NATO paziņojumiem par raķetēm Eiropā
Mediji: Latvija saņēmusi Putina vēstuli par raķetēm
ASV atgādina Hitleru: kāpēc bijušo vēstnieku PSRS satrauc jautājums par Kaļiņingradas PGA
Neidentificēti droni, nejauši lādiņi un citas Baltijas militārisma iezīmes
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā

14
(atjaunots 14:05 11.08.2020)
Prezidents uzsvēra, ka viena no viņa meitām "piedalījās eksperimentā" un vakcinējās pret koronavīrusu.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Krievija piereģistrējusi pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu, paziņoja Vladimirs Putins apspriedē ar valdības locekļiem, vēsta RIA Novosti.

"Cik man ir zināms, šorīt piereģistrēta, pirmo reizi pasaulē piereģistrēta vakcīna pret jauno koronavīrusa infekciju. <…> Zinu, ka tā strādā visnotaļ efektīvi, veido noturīgu imunitāti un, atkārtoju, izgāja visas nepieciešamās pārbaudes," atzīmēja valsts vadītājs.

Tāpat viņš paziņoja, ka viena no viņa meitām vakcinējusies pret koronavīrusu.

"Šajā nozīmē viņa piedalījās eksperimentā. Pēc pirmās potes temperatūra viņai bija 38, nākamajā dienā – nedaudz virs 37 un viss. <…> Pēc otrās šļirces, otrās potes, temperatūra arī nedaudz pacēlās un pēc tam pazuda. Jūtās labi, un titrs ir augsts," pastāstīja Putins.

Prezidents uzsvēra, ka "daudziem cilvēkiem vispār nav nekādu ārēju simptomu" vai temperatūras pēc imunizācijas.

"Ceru, ka mēs spēsim tuvākajā laikā uzsākt <…> masveida šī preparāta ražošanu. Lai visi, kas vēlas, – tas, protams, ir jādara tikai un vienīgi brīvprātīgi, es jau teicu šajā sakarā vairākkārt, visi, kas vēlas, varētu izmantot mūsu speciālistu izstrādājumus un sasniegumus," sacīja viņš, apsveicot visus pie vakcīnas strādājušos speciālistus.

Pirmsklīniskos vakcīnas pret Covid-19 pētījumus veica N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un Aizsardzības ministrijas 48. zinātniski pētnieciskajā institūtā, savukārt klīniskos – Sečenova institūtā un Burdenko vārdā nosauktajā galvenā militārā hospitāļa filiālē.

Veselības ministrs Mihails Muraško atzīmēja, ka Krievijas vakcīnas izgudrotāji saņēmuši patentu darbiem ar ārstniecisko preparātu, klīnisko pētījumu kvalitātes uzraudzības speciālistu piesaistīšanu.

Visā epidēmijas periodā Krievija ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficējās 897 599 cilvēki, no viņiem vairāk nekā 15,1 tūkstotis nomira, vairāk nekā 703 tūkstoši izveseļojās.

Pasaulē inficēto skaits pārsniedzis 20,2 miljonus, vairāk nekā 739 tūkstoši no viņiem ir miruši. Starp visvairāk vīrusam SARS-CoV-2 pakļautajām valstīm, saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes aprēķiniem, ir Amerikas Savienotās Valstis (vairāk nekā 5,2 miljoni inficēto), Brazīlija un Indija.

Krievija paliek ceturtajā vietā, aiz tās seko DĀR, Meksika, Peru, Kolumbija, Čīle, Irāna, Spānija, Lielbritānija un Saūda Arābija.

14
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Rietumi cieš sakāvi Covid-19 vakcīnas izstrādes sacensībās
Tanks T-72B3, foto no arhīva

Argentīnas žurnālisti pārsteigti par Krievijas tanka iespējām šķērsot ūdenstilpes

43
(atjaunots 12:25 09.08.2020)
Žurnālisti no Argentīnas rakstā par Krievijas armijas bruņojumu nosauca tanku T-72B3 par "neredzētu nāvējošu ieroci" un salīdzināja to ar zemūdeni.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Argentīnas preses izdevuma Clarin žurnālisti pievērsuši uzmanību video ierakstam, kas tapis Krievijas BS mācībās Centrālajā kara apgabalā. Manevros piedalījās arī tanku T-72B3 ekipāžas, vēsta RIA Novosti.  Ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Video ierakstā redzams, kā karavīri uzlabo tanka vadīšanas iemaņas zem ūdens Orenburgas apgabalā, pārvarot piecus metrus dziļu ūdens šķērsli.

"Pārsteidzoši, ka tanks pilnībā pazūd zem ūdens, bet pēc tam parādās pretējā krastā un turpina pildīt uzdevumu, it kā nekas nebūtu bijis," stāsta Clarin žurnālisti.

Raksta autori atzina, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas "šokējošais video" atstāj spēcīgu iespaidu.

Žurnālisti konstatēja, ka ar "strukturālu izmaiņu un pēdējās paaudzes inovāciju" palīdzību šis kara tehnikas modelis ir būtiski pilnveidots. Žurnālisti nosauca tanku T-72B3 par "neredzētu nāvējošu ieroci" un salīdzināja to ar zemūdeni.

Krievijas AM paskaidroja, ka militārās mašīnas aprīkotas ar speciāliem gaisa vadiem. Pārvietošanās laikā tankisti orientējās, pateicoties speciālām iekārtām, nepieļāva apstāšanos un straujus pagriezienus.

43
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Pēc temata
Tanki dubļu nebijās! Krievu desantnieki piedalās lauka mācību konkursā
Poļu ģenerālis rupji nolamājies, salīdzinot savus tankus ar Krievijas T-72
Sniegs, zalves un "Ironija": krievu tankisti sakāvuši nosacīto pretinieku
"Eiropas Ahila papēdis". Kas mīļi gaida Krievijas tankus no Kaļiņingradas
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

0
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās