Krievijas karavīri militāro mācību laikā, foto no arhīva

"Atbildēsim politiski un militāri": Krievija piedraudējusi NATO ar sekām

134
(atjaunots 15:18 19.10.2019)
Krievijai nepatīk NATO militārās bāzes pie tās robežām, un valsts negrasās mierīgi vērot, kā alianse to ielenc, brīdina Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā Serbijas avīzei "Vakara ziņas" pastāstīja, kā Krievija reaģē uz NATO spēku pastiprināšanos tās robežu tuvumā.

Sestdien, 19. oktobrī, premjers ierodas Belgradā pēc Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča uzaicinājuma. Tur viņš piedalīsies svinīgajos pasākumos par godu pilsētas atbrīvošanas no vācu nacistu iekarotājiem 75. gadadienai un veiks pārrunas ar republikas vadību, vēsta RIA Novosti.

Vērts atzīmēt, ka pēdējā laikā NATO ir aktivizējusies un operācijas "Atlantijas apņēmība" ("Atlantic Resolve") ietvaros veic aktīvu karaspēku un militārās tehnikas pārmešanu Eiropā.

Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir kodola lielvalsts, kurai arī ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums neizraisa tai pozitīvas emocijas.

"Neviens nenoliedz, ka Krievijai arī ir savas intereses, kas ir saistītas ar tās drošības nodrošināšanu. Mēs esam liela valsts, mēs esam kodolvalsts, un vēlme sabakstīt NATO bāzes mums apkārt nevar izraisīt pozitīvas emocijas. Mēs vienmēr esam atbildējuši uz to un turpināsim atbildēt – gan politiski, gan militāri," uzsvēra Krievijas premjers.

Runājot par iespējamo NATO paplašināšanos, Medvedevs norādīja, ka valstu ar iekšējiem konfliktiem piesaistīšana aliansē ne pie kā laba noteikti nenovedīs. Turklāt tas var beigties ar nopietnām sekām.

Premjers uzsvēra, ka, izņemot Bosniju un Hercegovinu, ir arī Ukraina un Gruzija, kur situācija nav tā vienkāršākā. To ievilkšana aliansē, pēc Medvedeva sacītā, ir pretrunā ar pašu NATO izveidošanas vienošanos. Krievijas valdības vadītājs norādīja, ka alianses vadībai būtu simts reizes jāpadomā, pirms pieņemt lēmumu paplašināties.

Iepriekš jau vēstīts, ka Pentagons atsācis spēku paplašināšanu Eiropas valstīs.

ASV militārās klātbūtnes pieaugums Eiropā atsākās 2014. gadā, kad Vašingtona apstiprināja programmu "Savaldīšanas iniciatīva Eiropā" un uzspieda NATO operāciju "Atlantic Resolve".

Aizbildinoties ar vēlmi demonstrēt partneriem Eiropā savu uzticību aliansei, Vašingtona sāka militārās infrastruktūras izveidi Krievijas robežu tiešā tuvumā. To iespējams izmantot bruņota konflikta apstākļos.

Lai izvairītos no Krievijas un NATO Pamatakta atklātiem pārkāpumiem (tas aizliedz NATO spēku pastāvīgu dislokāciju Austrumeiropā), Pentagons izmanto spēku rotāciju, kā arī manāmi audzējis mācību skaitu un vērienu reģionā. Pēc būtības, rezultātā panākta amerikāņu un citu NATO valstu spēku pastāvīga uzturēšanās Austrumeiropas valstīs.

Kopš 2015. gada Rīgā dislocēta NATO spēku integrācijas vienība. Tajā pārstāvētas 12 NATO valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija un ASV, kā arī Latvija kā valsts, kurā vienība izvietota. Pusi personālsastāva nodrošina Latvija, pārējos 20 amatus ieņem citu NATO valstu pārstāvji.

134
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Labāk turēties tālāk: Norvēģija nesteidz patverties aiz NATO pretraķešu vairoga
Baltkrievijas prezidentu satrauc NATO plašās mācības Baltijā
NATO karavīri Latvijā izbazūnējuši visus noslēpumus meitenēm no Tinder
Laborante, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki atklājuši revolucionāru dabisku antibiotiku

27
(atjaunots 14:55 26.09.2020)
Atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tjumeņas valsts universitātes zinātnieki atklājuši universālu dabisku antibiotiku, kas pārvar patogēnu noturību pret farmaceitiskajiem preparātiem, vēsta RIA Novosti. Pētījuma teksts publicēts žurnālā Applied Biochemistry and Microbiology.

Autori apgalvo, ka atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

Raksta autori atzīmē, ka viens no farmakoloģijas uzdevumiem ir meklēt dabiskas antibiotikas, kas spēj cīnīties ar mikroroganismiem, kam raksturīga multirezistence (multi-drug resistant, MDR) vai absolūta rezistence (extreme-drug resistant, XDR) pret tirgū esošajām antibiotikām.

Pētnieki no TVU pirmie pasaulē nodemonstrēja no alkalofilas miceliālās sēnes Emericellopsis alkaline izdalītā peptīda emericilipsīna A unikālo īpašību. Eksperti pastāstīja, ka viela slāpē baktēriju spēju veidot bioplēvītes, tāpēc šo patogēnu rezistence pret antibiotikām tiek nivelēta.

Darba autori paskaidroja, ka izpētītās vielas galvenā terapeitiskā īpatnība ir universālā iedarbība. Pret emericilipsīnu A neaizsargātas ir ne tikai MDR un XDR baktēriju formas, bet arī gandrīz jebkuri patogēnie eikarioti, piemēram, miceliālās sēnes un raugs.

"Emericilipsīns A iedarbojas uz eikariotiem un prokariotiem, pateicoties dažādiem molekulārajiem mehānismiem. Eikarioti – sēnes un audzēju šūnas – iet bojā, jo peptīds iznīcina to šūnu membrānas, bet prokariotu virulence tiek apspiesta, pateicoties bioplēvīšu veidošanās novēršanai," pastāstīja TUV Antimikrobu rezistences labrotarorijas X-BIO vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jevgeņijs Rogožins.

Zinātnieki atzīmēja, ka emericilipsīns A palīdzēs cīnīties gan ar audzējiem, gan ar visdažādākajām bakteriālajām un sēnīšu infekcijām.

TUV speciālisti uzskata, ka emericilipsīns A ir perspektīvs gan kā patstāvīgs farmaceitiskais līdzeklis, gan kā kompleksu preparātu elements. Terapijā iespējams pielietot injekcijas vai izmantot vietējo ārstēšanu – tieši apstrādājot cietušos audus.

Pētījums veikts ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Gauzes Jauno antibiotiku zinātniski pētnieciskā institūta, Rospotrebnadzor Centrālā epidemioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta un Krievijas Zinātņu akadēmijas Šemjakina un Ovčiņņikoca Bioorganiskās ķīmijas institūta.

Nākotnē zinātnieku kolektīvs plāno pāriet no darba ar šūnu modeļiem pie preparāta izmēģinājumiem laboratorijā.

27
Tagi:
Krievija, zinātnieki
Pēc temata
Krievijas zinātnieki izdomājuši, kā gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem
"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā

31
(atjaunots 13:46 26.09.2020)
Krievijas prezidents aicinājis visas valstis uzņemties saistības neuzbrukt pirmajiem ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicinājis visas valstis, arī Amerikas Savienotās Valstis uzņemties saistības neuzbrukt pirmajiem ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, vēsta RIA Novosti.

"Viens no mūsdienu galvenajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem ir plašas konfrontācijas rašanās risks digitālajā vidē. Īpaša atbildība par tās novēršanu gulstas uz galvenajiem spēlētājiem starptautiskās informatīvās drošības (SIB) sfērā," teikts prezidenta paziņojumā, kas veltīts kompleksajai pasākumu programma ar mērķi atjaunot Krievijas un ASV sadarbību starptautiskās informatīvās drošības jomā. Tas publicēts Kremļa vietnē.

Pēc valsts vadītāja domām, Maskavai un Vašingtonai ir jāizstrādā un jāpieņem starpvaldību dokuments par incidentu novēršanu informatīvajā telpā – tāds pats kā noslēgtā Vienošanās par incidentu novēršanu atklātā jūrā un tās gaisa telpā, ko ASV un PSRS parakstīja 1972. gadā.

Līdztekus pusēm ir jāvienojas par to, ka tās neiejauksies viena otras iekšējās lietās, ieskaitot vēlēšanas, tostarp – arī ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, piebilda Putins.

"Aicinām ASV iniciēt Krievijas un ASV profesionālo ekspertu dialogu SIB jautājumos, nepadarīt to par mūsu politisko domstarpību ķīlnieku. Minēto pasākumu mērķis ir celt uzticības līmeni mūsu valstu starpā, nodrošināt mūsu tautu drošību un uzplaukumu. Tie būs vērā ņemams ieguldījums globālā miera nodibināšanai informācijas telpā," atzīmēja Krievijas valsts vadītājs.

31
Tagi:
Kiberdrošība, ASV, Vladimirs Putins
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

0
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti