Igaunijā dzīvojošie ukraiņi atbalsta pret Krimu vērsto sankciju atcelšanu

59
(atjaunots 17:11 15.10.2019)
Ukraiņu diaspora vairākās valstīs aicināja atzīt, ka Krimas iestāšanās Krievijas sastāvā bija likumīga, un atcelt pret krimiešiem vērstās sankcijas.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Ukraiņu diasporas pārstāvji no dažādām valstīm pēc apaļā galda diskusijas Simferopolē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atcelt pret Krimas iedzīvotājiem vērstās politiskās un ekonomiskās sankcijas, kas pārkāpj cilvēktiesību principus, vēsta Sputnik Igaunija.

Apaļais galds "Krimas ukraiņu sadarbība ar tautiešiem ārvalstīs" sapulcēja Simferopolē ukraiņu diasporas pārstāvjus, kuri ieradās Krimā iepazīšanās vizītē. Delegāciju veidoja ukraiņi no Igaunijas, Polijas, Kazahstānas, Moldovas, Baltkrievijas, Vācijas, Kirgizstānas, Gruzijas, Bulgārijas, kā arī pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām.

Pēc pasākuma tika pieņemta rezolūcija, kas aicināja pasaules sabiedrību atzīt, ka Krimas iestāšanās Krievijas sastāvā bija likumīga, un nosodīt ekonomiskās, tirdznieciskās un finansiālās blokādes politiku, kas vērsta pret pussalu un Sevastopoles pilsētu.

Rezolūcijā akcentēta nepieciešamība atcelt sankcijas, kas vērstas pret Krimas iedzīvotājiem.

Diskusijas dalībnieki pieprasa objektīvu situācijas vērtējumu pussalā, jo Krimā, viņi uzsvēra, patiešām atbalsta ukraiņu valodu un nacionālo kultūru. Ukraiņu diasporas pārstāvji ieteica Krimas vadībai vērsties pie KF valdības ar lūgumu veidot sabiedrisko organizāciju starptautisko savienību "Krievija-Ukraina".

Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem

Krimas pussala atgriezās Krievijas Federācijas sastāvā 2014.gada martā pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Lēmums tika pieņemts atbilstoši tautas referenduma rezultātiem, kura gaitā pussalas iedzīvotāju absolūtais vairākums atbalstīja atkalapvienošanos ar Krieviju.

Piecus gadus pēc pievienošanās Krievijai Krima ierindojusies 40.vietā KF sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā, tās rādītāji ar katru gadu pieaug. Būtisku stimulu pussalas ekonomiskajai attīstībai deva Krimas tilts.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Līdzīgu viedokli pauž arī rietumvalstis. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Krima ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa un šis jautājums nav apspriežams.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka referendums Krimā noticis atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un jautājums par Krimas pussalas piederību ir slēgts uz visiem laikiem.

59
Pēc temata
Krievijas vēstniecība atbildēja uz ASV Valsts departamenta "Krimas deklarāciju"
Ukrainā paziņoja par Merkeles vainu Krimas zaudēšanā
ASV delegācija pastāstījusi par vizīti Krimā
Bundestāgā pastāstīja par vilšanos saistībā ar sliktajām attiecībām ar Krieviju
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

23
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

23
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Krievijas AM

Krievijā izskanēja atbilde uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Aizsardzības ministriju

25
(atjaunots 07:48 26.11.2020)
Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja ASV plānus ieviest sankcijas pret Krievijas AM un vairākiem civilās rūpniecības uzņēmumiem. Pēc viņu pārliecības, Vašingtona cenšas "nožņaugt" Maskavu, taču nav domājams, ka iespējamie ierobežojumi atspoguļosies Krievijas ekonomikā. Nozīmīgākos komentārus publicēja RIA Novosti.  

Krievijas Federācijas Padomes Valsts suverenitātes aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Kļimovs amerikāņu plānos saskatīja vēlmi cīnīties ar konkurentiem.

Krievijas AM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"ASV kārtējo reizi mēģina mūs maksimāli nožņaugt. Pie tam runa ir tieši par nozarēm, kas viņiem ir jutīgākās, kas amerikāņiem rada lielāko spriedzi konkurences cīņā," konstatēja senators.

Ja minētie ierobežojumi tiks ieviesti, Krievija noteikti atbildēs ASV, ir pārliecināts politiķis.

Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina uzskata, ka Vašingtona cenšas nobremzēt Maskavas un Pekinas sadarbību stratēģiskā bruņojuma jomā, kaitēt Krievijas militārās rūpniecības kompleksa sadarbībai ar ārvalstu partneriem un bloķēt piekļuvi ārzemēs ražotiem komplektējošajiem elementiem.

Vienlaikus amerikāņi cer apdraudēt Krievijas uzņēmumu sadarbību civilās aviobūves nozarē, piebilda politiķe.

Viņa norādīja, ka ASV plāno kavēt Ķīnas piekļuvi Krievijas tehnoloģijām – tā nepieciešama, lai nepieļautu Pekinas atpalicību no Vašingtonas militārajā sfērā.

Savukārt starptautiskā diskusiju kluba "Valdai" programmu direktors Ivans Timofejevs, komentējot ASV plānus, paziņoja, ka Krievijas ekonomiku jaunās sankcijas neietekmēs gandrīz nemaz.

"Aizsardzības ministrijai no tām nebūs ne silts, ne auksts. Resors strādā Krievijā un neveic gandrīz nekādas ekonomiskās transakcijas aiz valsts robežām," eksperta viedokli citēja avīze "Vzgļad".

Timofejevs uzsvēra, ka Vašingtona, pieņemot minētos ierobežojumus, kaitēs tikai starpresoru dialogam ar Maskavu.

Viņš atgādināja, ka līdz šim ASV ir izvairījušās no sankcijām pret Krievijas aviokosmiskajiem uzņēmumiem un kodolenerģetisko sfēru, taču tagad ierobežojumu sarakstā var nokļūt "Roskosmos" un "Rosatom".

"Šīs kompānijas neko daudz necietīs, ja tām tiks liegta piekļuve tirgum ASV. Daudz smagākas sankciju sekas izjutīs Ķīnas uzņēmumi," secināja Timofejevs.

Iepriekš kļuva zināms, ka Donalda Trampa administrācija plāno sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.  

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

25
Tagi:
sankcijas, Aizsardzības ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

0
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu